Ministru prezidents Krišjānis Kariņš darba vizītē apmeklēja Smiltenes novadu.
Vispirms viņš apmeklēja uzņēmumu “Fabrika Rauna”, kurā tiek ražotas koka paneļu mājas. Smiltenes novada vadītājs Edgars Avotiņš pastāstīja, ka pašvaldība apmeklējumam piedāvājusi vairākas ražotnes, viesi izvēlējušies “Fabriku Rauna”.
“Tas liecina, ka uzņēmums ir ievērots, esam Latvijas ekonomikai būtiski. Ministru prezidenta apmeklējums reizē ir arī novērtējums uzņēmuma darbam un pagodinājums,” “Druvai” sacīja “Fabrika Rauna” īpašnieks Armands Cinis. 98 procentus saražotā uzņēmums eksportē, tā gada apgrozījums ir pusotrs miljons eiro.
K.Kariņš apskatīja ražotni, ieskatījās mājās, kas patlaban top uzņēmumā, interesējās, kāda tām apkure, cik tās ekonomiskas, kā tiek aizvestas klientiem, ar ko siltina, kur ņem materiālus. Lielu interesi raisīja nelielās, 30 kvadrātmetru, mājas, kuras labprāt iegādājas zviedri. Tās gatavas tiek aizvestas. “Zviedrijā tādas drīkst novietot pie daudzdzīvokļu mājām. Latvijā būvnoteikumi ko tādu nepieļauj. Pusi mūsu māju iegādājušies klienti pilsētās un piepilsētās,” stāstīja A.Cinis, bet Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Edgars Avotiņš uzsvēra, ka jaunieši, kuri dodas studēt, vēlas atgriezties dzimtajā pusē. Ja viņi varētu šādu māju iegādāties un uzstādīt vecāku mājas pagalmā, tas mudinātu atgriezties.
“Mājokļi ir viena no novada aktuālām problēmām. Ir daudzi uzņēmumi, uz kuriem darbinieki mēro tālu ceļu, jo nav iespējas iegādāties dzīvokli vai uzcelt māju. Bankas kredītus mājas celtniecībai laukos nedod, Smiltenē, Valmierā – lūdzu. Novadā bezdarba līmenis ir 3,6 procenti, te ir darbs,” situāciju raksturoja E.Avotiņš. “Fabrika Rauna” gadā vietējiem iedzīvotājiem pārdod vienu divas mājas. Kā uzsver A.Cinis – skandināvu kvalitāte maksā. Starp citiem moduļu māju ražotājiem raunēnieši tirgu iekarojuši ar kvalitāti un precizitāti. 18 mēnešu laikā pēc pasūtījuma saņemšanas klients saņem gatavu māju. Tie, kuri nopērk māju, kļūst par “Fabrikas Rauna” vēstniekiem. “Mēs ražojam māju konkrētam cilvēkam, ģimenei, nevis vienkārši mājas. Par katru Zviedrijā pārdoto māju valsts budžetā tiek samaksāti vismaz 12 tūkstoši eiro,” pastāsta uzņē- mējs. Eksportēts tiek arī uz Nīderlandi.
Ministru prezidents interesējās par fabrikas iespējām attīsties, par sadarbību ar pašvaldību, par darbaspēka pieejamību.
Pēc vizītes “Fabrikā “Rauna” Smiltenē K.Kariņš tikās ar desmit novada lielākajiem uzņēmējiem. Tika pārrunātas arī ikdienas problēmas- energoresursu pielietojums, energoietilpība, valsts atbalsts krīzes laikā -, kā arī jautājumi, kas skar ražas novākšanu un efektivitāti zemnieku saimniecībās.
Pēcpusdienā Ministru prezidents tikās ar NVO pārstāvjiem. Diskusijas galvenā tēma bija par ideju iedzīvotāju ienākuma nodokļa 1% novirzīšanu kādai no biedrībām, kuras darbība šķiet saistoša un atbalstāma. Sarunas laikā tika uzsvērts, ka nevalstiskās organizācijas ir viens no būtiskākajiem instrumentiem iedzīvotāju sasniegšanā, kā arī tās ir atbalsts valsts sektoram. Ministru prezidenta parlamentārā sekretāre Evika Siliņa atgādināja, ka iedzīvotājus, īpaši pensionārus, uztrauc energoresursu cenas, inflācija. “Ne visi lasa internetu, nebūt nav viegli saprast, kāds atbalsts ar energoresursu sadārdzinājumu kuram pienākas. Protams, sociālo darbinieku slodze palielināsies, būs jāapkalpo ne tikai esošie klienti. Taču valsts maksās astoņus eiro par viena cilvēka apkalpošanu. Pašvaldības varēs piesaistīt darbiniekus, kuri var veikt pieprasījumu pieņemšanu, viņiem nav jābūt sociālajiem darbiniekiem,” skaidroja E.Siliņa. Novada vadītājs E.Avotiņš atklāj, ka šonedēļ novada sociālie darbinieki, klientu apkalpošanas centru speciālisti spriedīs par to, kā iedzīvotājiem ērtāk sniegt nepieciešamo pakalpojumu, lai viņi saņemtu atbalstu, kas pienākas.
Pēc vizītes Ministru prezidents uzsvēra, ka Smiltenes novadam ir trāpīgi izvēlēts sauklis “Smiltenes novadā sanāk”, jo gan vizītes gaitā gūtie iespaidi, gan diskusijas ar uzņēmējiem, nevalstisko organizāciju pārstāvjiem un izglītības darbiniekiem apliecināja, ka Smiltenes novadā saimnieko stipri un izdomas bagāti cilvēki, kas cits citu atbalsta, kopā pārvarot grūtības un veicinot visa novada sekmīgu attīstību.
Komentāri