Sestdiena, 15. februāris
Vārda dienas: Alvils, Olafs, Aloizs, Olavs

Mežacūkas pārņem varu tīrumos

Druva
14:08
09.04.2014
16
Img 1148

“Cūkas posta, lai mednieki maksā,” tā saka Vaives pagasta iedzīvotāji, kuri nolēmuši par mežacūku nodarītajiem postījumiem prasīt lielāku atbildību no vietējiem medību kolektīviem un arī Valsts meža dienesta.

“Pēdējos gados situācija ir kļuvusi teju nekontrolējama. Ja kādreiz mežacūkas raka tikai mežā, tad tagad tiek uzraktas visas pļavas un pat piemājas mauriņš. Dzīvnieki ir ļoti savairojušies,” stāsta “Eicēn – Ļustes” saimnieks Andrejs Kuzma, norādot, ka lielākais satraukums ir tieši tādēļ, ka saimniecībā tiek turēti lopi, kuriem ik vasaru jāgatavo siens, bet mežacūku saraktos laukus ir neiespējami nopļaut.

“Siena vai skābsiena ruļļos

nedrīkst iekļūt zeme. Taču

pļavas ir tā saraktas, ka, vācot sienu, kopā ar to tiek savākta arī zeme.

Un skābsiens, kam piemaisīta zeme, bojājas,” skaidro saimnieks un pastāsta, ka pirms gada uz mežu nācies aizvest 15 sapelējušus skābsiena ruļļus.

“Ja jau nebūtu jāvāc siens un jāapkopj šie lauki, teiktu, lai tās cūkas dara, ko grib. Taču tagad ar grābekli, ar traktoru un lāpstu ik pa laikam dodamies līdzināt pļavas. Tas ir milzīgs darbs,” uzsver zemnieks.

Saimniece Tatjana Kuzma norāda, ka ik vakaru un rītu dodas apstaigāt pļavas, lai dažādiem paņēmieniem biedētu prom mežacūkas. “Parasti šādus biedēšanas darbus nācās veikt vēlāk pavasaros un vasaras beigās pirms ražas. Arī meži izpostīti, vairs jau nav pat vietas, kur iet sēņot, jo viss ir cūku uzrakts,” viedokli pauž vaivēniete un atzīst, ka medniekus nevaino. “Eicēn-Ļustu” saimnieki saprot, ka mednieki cenšas darīt, ko var, taču ir problēmas, kas medību kolektīviem būtu jārisina.

“Mežacūku skaits Latvijā ir palielinājies, un vainojama

nepareizā medību politika. Negribas jau piesaukt nelaimi, bet varbūt pašreizējo situāciju ar mežacūkām patiešām var regulēt tikai Āfrikas cūku mēra sērga. Tad mednieki būs spiesti krasi samazināt mežacūku populāciju. Vēl viena problēma – mežu un zemju īpašnieki, kuri neslēdz līgumus ar medniekiem. Arī mums netālu no mājas ir vismaz 30 hektāru mežs, kura teritorijā mednieki nedrīkst medīt, jo saimnieks nav noslēdzis līgumu. Pieļauju, ka šajā meža masīvā mierīgi mitinās mežacūkas, kuras tad nāk regulāri baroties uz mūsu laukiem,” norāda A. Kuzma.

Savukārt saimniece Tatjana bilst, ka daudzi kaimiņi vairs nestāda kartupeļus, jo saprot, ka nav jēgas velti strādāt. “Tiklīdz kā kartupeļi zemē, tā mežacūkas visu uzrok. Šādi stāsti ir vairākiem mūsu kaimiņiem. Tiesa gan, mežacūkām ne visas kartupeļu šķirnes garšo. Pie mūsu dārza cūkas pērn neķērās, bet kaimiņiem gan noraka teju visus iestādītos kartupeļus, turklāt tos, kuri zemē palika vasaras sākumā, noraka rudenī pirms kartupeļu talkas,” saka T. Kuzma.

Vaives pagasta pārvaldes vadītāja Valda Zaļaiskalna “Druvai” skaidro, ka arī pati nolēmusi pievērsties visiem jautājumiem, kas skar meža dzīvnieku postījumus. Šogad pagasta pārvaldē

sasaukta pirmā kopsapulce lauksaimniekiem un medniekiem. Izskanējuši dažādi viedokļi.

“Pagasta zemniekus aicināsim turpmāk rakstīt iesniegumus zaudējumu kompensācijai par medījamo dzīvnieku nodarītajiem postījumiem lauksaimniecībai un mežsaimniecībai. Turklāt pati esmu ķērusies klāt Medību likumam un citiem normatīvajiem aktiem, lai patiešām saprastu, kā zemnieki var pasargāt savas intereses. Diskusijā medniekiem sacīju, ja mans hobijs ir adīšana, tad sēžu mājās un neviena netraucēta adu. Taču medniekiem hobijs ir saistīts ar citiem cilvēkiem un viņu īpašumu. Medniekiem tomēr kaut kādiem pienākumiem un atbildībai pret zemniekiem jābūt. Īpaši, ja zemnieki ir noslēguši ar viņiem līgumu,” domās dalās V. Zaļaiskalna, atklājot, ka Vaives pagasta teritorijā reģistrēti 11 medību kolektīvi. Tāpat V. Zaļaiskalna norāda, ka pagasta pārvaldē iesniegti pirmie iesniegumi kompensāciju saņemšanai, taču kopumā vērtē, ka situācija ir nopietna un

šajā ziemā cietuši daudzi zemnieki, kuru lauki, meži ir

vienos mežacūku rakumos.

“Arī pati esmu zemniece un saprotu, ka mežacūku postījumi patiešām nodara lielus zaudējumus. Medniekiem esmu paudusi arī savu viedokli, ja reiz mēs, zemnieki, noslēdzam līgumus ar medību kolektīviem, tad droši vien mums ir tiesības prasīt kaut kādu aizsardzību no meža zvēriem,” saka V. Zaļaiskalna un turpina: “Kopējās sarunās izskanējis viedoklis, ka medību kolektīviem, iespējams, dzinējmedību sezonā vajadzētu apvienoties, lai labāk un kvalitatīvāk medītu. Tāpat izrādījās, ka ne visi kolektīvi izpilda limitus un nomedī atļauto dzīvnieku skaitu, un populācija tikai palielinās.

Šķiet, mednieki īsti nav izpratuši arī Āfrikas cūku mēra patiesos draudus. Ja šī slimība Latvijā tiks ievazāta, tas nozīmē, ka krīze iestāsies ne tikai cūkkopjiem. Līdz ar to

zaudējumus jutīs dažādu citu nozaru pārstāvji – lopbarības audzētāji un ražotāji, transporta pakalpojumu sniedzēji, veterināro pakalpojumu nozare, kā arī

tirgotāji,” domās dalās V. Zaļaiskalna. Viņa teic, ka arī šis ir iemesls, kādēļ mežacūkas Latvijā būtu jāmedī daudz aktīvāk.

Liene Lote Grizāne

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Eksperte: Maksa par recepti ir jauns birokrātisks slogs

00:00
15.02.2025
31
2

Neviennozīmīgi vērtētajā zāļu cenu reformā ir veikts tikai pirmais solis, un pašlaik būtiskākais ir izvērtēt reformas ieviešanas praktisko gaitu, intervijā LETA atzīst Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes prodekāne, Sabiedrības veselības institūta direktora vietniece un bijusī Zāļu cenu valsts aģentūras direktore Daiga Behmane. Viņa uzsver, ka viens no būtiskākajiem izaicinājumiem farmācijas nozarē […]

Ar mīlestību dāvināt pavasari

00:00
14.02.2025
150
2

Ziemu esam sagaidījuši, un lai, cik tā skaista, gribas būt pavasarī. Un, ja šodien vēl ir Valentīndiena, vēlēšanās pēc krāsām ir ļoti pašsaprotama. Nekas to dažādībā nespēj sacensties ar puķēm. Ieejot Cēsīs zemnieku saimniecības “Kliģeni” siltumnīcās, pretī nāk pavasaris. Zie­došu prīmulu podiņi veido krāsainu paklāju, kurā katrs zieds smaida. “Te zied un gatavojas ziedēt    […]

Slikti, ja rodas jautājums – vai vajag

00:00
13.02.2025
130
2

Cēsu novada SIA “Gaižēni” ir viens no lielākajiem cūkkopības uzņēmumiem Latvijā. Divas novietnes ir Cēsu novadā, Gaujaskalnā un Jaunraunā, bet divas Bauskas novadā, Īslīcē un Brunavā. Uzņēmums apsaimnieko 1600 ha zemes un gadā nobaro ap 100 tūkstošiem cūku un paši arī ganāmpulku atražo. Pērn SIA “Gaižēni” saņēma Cēsu novada uzņēmēju “Gada balvu” nominācijā “Lielākais nodokļu […]

Izstāde pārdomām par dzīvi un ne tikai

00:00
12.02.2025
44
1

Cēsu muzejā, Jaunās pils 4. stāva Izstāžu zālē, apskatāma Polijas mākslinieces Lauras Makabresku fotogrāfiju izstāde “Mierinājums”. “Kas man ir mierinājums? Tā ir tuvība, ieklausīšanās klusumā, skaistuma un cerības dāvana, lūgšana par kādu, ko es bieži vien pat nepazīstu, bet dziļi ticu, ka kādu dienu mēs iepazīsimies. Šis mierinājums nerastos, ja es pati to vispirms nebūtu […]

Atdzimusi vēsturiskā Ieriķu stacijas ēka

00:00
11.02.2025
134
1

Ilgi gaidītu un skaistu brīdi aizvadītajā piektdienā piedzīvoja Ieriķu un apkārtnes iedzīvotāji. Vēsturiskā stacijas ēka, kas ilgāku laiku bija atstāta pamestībā un laika zoba pamatīgi apgrauzta, nu ir atdzimusi košā, gaišā, mūsdienīgā veidolā un    kļūs par vietējās kopienas kultūras un sabiedrisko aktivitāšu norises vietu. Kā pastāstīja Amatas pārvaldes vadītāja un galvenā šī projekta virzītāja […]

Nepaļauties tikai uz stārķi

00:00
10.02.2025
87
2

Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi Statistikas dati, kas apkopoti Cēsu novada Dzimtsarakstu nodaļā, izteiksmīgi raksturo demogrāfisko situāciju kopumā valstī. Ejam mazumā, turklāt strauji. Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi. Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Iveta Gabrāne piebilst, ka salīdzinājumā ar 2023. gadu, reģistrēto jaundzimušo skaits samazinājies par 43. […]

Tautas balss

"Izmet āķi" par stabiņiem pilsētā

16:46
15.02.2025
3
4
Lasītāja J. raksta:

“Mūspusē sākusies tāda īsta, mūsdienīga priekšvēlēšanu kampaņa. Par to liecina feisbuks. Ieraudzīju ierakstu, kurā kāda politiskā spēka pārstāvis aktualizēja jautājumu par satiksmi norobežojošiem stabiņiem Cēsu ielās. Cilvēks stāstījumā apšauba šo stabiņu vajadzību un pauž neizpratni, kāpēc tie izvietoti konkrētās vietās. Tāpat uzsvērts, ka par šo stabiņu uzturēšanu taču jāmaksā, cik lietderīgi ir tādi izdevumi. Gan […]

Arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji

20:24
12.02.2025
17
Lasītājs K. raksta:

“Ceļu uzturētāji saka, ka tagad grants ceļu bedres nevar likvidēt, stāvokli uzlabot. Tā jau ir, bet vai tad, ja siltajā sezonā šos ceļus atjaunotu, normāli uzturētu, tie tagad nebūtu tik ļoti slikti? Saka, ka neesot naudas, taču arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji,” pauda lasītājs K.

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
25
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
45
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
34
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Sludinājumi