Termiņā neapmežotās platības rajonā samazinās.
– Tā ir pozitīva tendence, kas liecina par mežu īpašnieku attieksmes maiņu. Saimnieki aizvien vairāk izprot, ka laikus atjaunots izcirtums ir ieguldījums nākotnes meža vērtībā, – secina Cēsu virsmežziņa vietniece Dace Ivašina.
No 2006.gada apmežošanas uzdevuma – 2198 hektāriem – par atjaunotiem atzīti 2042 hektāri. Atjaunošanas uzdevumā ieskaitīti 483 hektāri izcirtuma, kam apmežošanas termiņš bija 2006.gads, bet pārējā platība krājusies ilgākā laikā.
– Vairāk tiek atjaunotas platības, kurām apmežošanas termiņš nokavēts tikai dažus gadus, mazāk vecie izcirtumi. Jāņem vērā, ka tad, ja dabiski ieaugušie kociņi jau tuvojas sešu metru garumam, tad šādu izcirtumu nav nozīmes vairs izkopt. Kad audze sasniegs sešus metrus, to ieskaitīs mežā. Taču šis mežs nekad nebūs tik vērtīgs, kā laikus koptais, – atzīst D.Ivašina.
Atjaunošanas apjomu palielināšanu privātajā sektorā mežsaimniecības speciālisti saista ar lielo meža īpašumu veidošanos. Tiek uzpirktas izcirstas, neapmežotas platības, tās tiek apstādītas vai arī izkopts dabiski ieaugušais mežs, apzinoties, ka šādi vairojas īpašuma vērtība.
Ieaudzējot mežu izcirtumos, saimnieki lielākoties izvēlējušies dabisko atjaunošanos. Šādā veidā apmežoti 1417 hektāri jeb 69 procenti. Šīs atjaunošanas metodes pozitīvais aspekts ir tās lētums, negatīvais – nav iespējams mežu sertificēt, kas nākotnē varētu ierobežot iespējas koksnes tirgū. Koksnes iepircēji izrāda aizvien lielāku interesi par sertificētu izejvielu, domājams, ka ar gadiem šis pieprasījums varētu tikai palielināties.
Valsts mežos, ko apsaimnieko akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži”, dabiskā atjaušana izmantota maz, tikai 59 hektāri, kur 50 hektāros izkopta ieaugusī priede, deviņos hektāros – egle. D.Ivašina komentē, ka priedi dabiski var ieaudzēt kvalitatīvāk un ar mazākām izmaksām, jo tā aug nabadzīgākā augšanas apstākļu tipā, kur mazs sazēlums, līdz ar to jaunajam kociņam labāki augšanas apstākļi.
Pārējos īpašuma veidos mežs dabiski ieaudzēts 1358 hektāros. Sugu sastāvs ir ļoti daudzveidīgs. Diemžēl saimnieciski vērtīgā priede tajā aizņem tikai 26 hektārus, egle gan vairāk, bet tomēr maz – 230 hektārus. Lielās platībās ieaudzis bērzs – 748 hektāri. Saimnieciski mazvērtīgā apse atjaunotajās platībās aizņem 231 hektāru , baltalksnis 113 hektārus. D.Ivašina atzīst, ka rajonā kopumā atjaunotajās platībās koku sugu sastāvs nākotnes meža saimniecisko vērtību diemžēl samazina, ne palielina. No mežsaimnieciskā viedokļa apse un baltalksnis nav vērtējami slikti, bet, ņemot vērā konservatīvo koksnes tirgu, šīs koku sugas arī nākotnē visticamāk nebūs augstvērtīgs eksportprodukts, jo apses Latvijā slimo ar trupi. Taču, iespējams, šī apse varētu aizpildīt robu, kas šobrīd ir malkas tirgū. Tradicionālā kurināmā trūkst, tam ir augstas cenas, jo saimnieciski vērtīgā koksne dod pietiekami lielus ienākumus meža izstrādātājiem, lai neatmaksātos gatavot tādu produkciju kā malka.
Mākslīgi pērn rajonā ierīkoti 625 hektāri mežaudžu. Galvenokārt izmantoti kvalitatīvi sertificēti stādi, kas audzēti kokaudzētavās. No kopējā apjoma stādījumos 111 hektārus aizņem priede, 501 hektāru – egle, 12 hektāros stādīts bērzs. Nelielās, mazākās par hektāru platībās stādītas koku sugas, kas dabiski Latvijā neaug – lapegle, dižskābardis, saldais ķirsis un akmensozols.
Samērā liels īpatsvars stādīto platību ir valsts mežos – 179 hektāri jeb 29 procenti. Taču ar kvalitatīviem stādiem apmežotu izcirtumu platības palielinās arī privātajos mežos. Mežus stādīšanu ar sertificēties stādiem izvēlas galvenokārt lielo meža īpašumu saimnieki, kuri var atļauties izdarīt vērā ņemamus ilgtermiņa ieguldījumus.
Diemžēl deviņi procenti stādīto platību pērn iznīkušas. Vasaras karstuma un sausuma dēļ bojā gājuši 57 hektāri stādījumu. Specifisko klimatisko apstākļu dēļ labi izdzīvoja stādījumi, kuros bija lielāks sazēlums. Papardes un zālaugi pasargāja mazos kociņus no saules, ļaujot saglabāties augsnē vairāk mitrumam.
Pagājušajā gadā rajonā apmežoti 152 hektāri lauksaimniecībā izmantojamās zemes. D.Ivašina norāda, ka šis solis rūpīgi jāapsver, jo pēc meža iestādīšanas platības tiek ieskaitītas meža zemē. Transformēt šīs platības atkal par lauksaimniecībā lietderīgām platībām ir dārgi un sarežģīti.
Komentāri