Mērīšana beigusies. Pētījums turpinās

Pētījumā “Latvijas iedzīvotāju antropoloģiskās izpētes projekts Piebalga” Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētnieki un studenti Vecpiebalgā nomērīja 330 un Jaunpiebalgā – 349 iedzīvotājus. Jaunākajam dalībniekam bija pusotrs gads, bet vecākajam – 99.

Pētījums ir turpinājums pirms 87 gadiem veiktajam Jēkaba Prīmaņa projektam par Piebalgas iedzīvotāju antropoloģisko izpēti. Četri šī gada dalībnieki ir piedalījušies arī iepriekšējā pētījumā. Iegūtie dati ļaus noskaidrot cilvēku fiziskās uzbūves attīstību un izmaiņas.

Piedalās gan piebaldzēni, gan viesi

Pētījumā piedalījās ne tikai tie, kas dzīvo Piebalgā, bet piebaldzēni no visas Latvijas un arī ārzemēs dzīvojošie, tāpat arī cilvēki, kas šajā laikā viesojās Vec­piebalgā un Jaunpiebalgā. Pē­tījuma vadītājs, RSU Ana­tomijas un antropoloģijas institūta profesors Jānis Vētra, “Druvai” teica: “Piebaldzēni mērīšanā piedalījās, patriotisku jūtu vadīti, arī tādi, kuri zināja, ka viņu radinieki piedalījušies iepriekšējā pētījumā. Daudzi speciāli brauca no galvaspilsētas, Jelgavas, Vents­pils. Bet nāca arī cilvēki, kuri bija atbraukuši ciemos. Pirmajā brīdī šķiet, ka pētījuma dalībnieki varētu būt puse uz pusi – vietējie un tādi, kuri Piebalgā nedzīvo, bet precīzāk, protams, parādīs datu analīze. Pētījumam ir dažādi aspekti – viens ir šķērsgriezuma pētījums, tāds kā momentuzņēmums – Piebalga 2024. gada vasaras vidū, tāpat kā 1936. vai 1937. gadā. Arī toreiz mērīja tos, kas bija lauku sētās – tāpat bija viesi un laukstrādnieki, kas ieradušies no citurienes. Arī mēs šķērsgriezuma pētījumā ņemam vērā visus. Bet otrs aspekts, ko pētām, ir gadsimta pārmaiņas – kā ir mainījušies iedzīvotāji, viņu antropoloģiskais tips, gadsimta laikā, un te ir svarīga Piebalgas vides ietekme. Te tiek analizēti piebaldzēni, kuri šobrīd ilgstoši dzīvo Piebalgā ar ilgstoši dzīvojošiem piebaldzēniem teju pirms 90 gadiem.”

“Druvai”, viesojoties Jaun­piebalgā “Izvēlies Piebalgu!” svētku laikā ,bija iespēja satikt gan vietējos iedzīvotājus, gan viesus, kas izlēmuši piedalīties pētījumā. Dace Brakša dzīvo Cēsīs, viņa pastāstīja: “Puse no manis ir piebaldzēns, puse – latgaliete. Esmu atbraukusi uz svētkiem, un, tā kā ir tāda iespēja, es piedalos. Un sajūta ir ļoti īpaša, jo jūtos piederīga Piebalgai, pat ja ar otru kāju drusku esmu Latgalē. Sajūtas ir tiešām labas.”

Aija Ozola bija atbraukusi no Liepājas puses, viņu piedalīties pierunājuši draugi: “Esmu no Aizputes, kamēr draugi stāvēja rindā, pierunāja arī mani. Pirms tam nebija doma piedalīties, biju sapratusi, ka to var darīt tikai vietējie. Izlēmu nomērīties, jo ceru, ka arī mani dati noderēs, arī pašai būs interesanti uzzināt rezultātus.”

Baiba Damroze ieradusies kopā ar 77 gadus veco vīramāti Zaigu Damrozi: “Vīrs Ilvars jau nomērījās, atzina, ka tas ir bijis ļoti interesanti, un e-pastā jau saņēma savu 3D portretu. Ļoti cerējām, ka viņa senči arī ir mērījušies, bet vīrs noskaidroja, ka no mūsmājām neviens toreiz nav piedalījies. Par to nedaudz žēl, jo cerējām, ka varēs salīdzināt ģenētisko prototipu. Bet tādēļ aicinājām arī vīra mammu, lai var salīdzināt mammu un dēlu. Es esmu kurzemniece, dzīvoju šeit vairāk nekā desmit gadu, un arī man ir interese par sevi ko vairāk uzzināt, lieliska iespēja to darīt pie speciālistiem šādā vienreizējā pētījumā. Un cerams, ka pēc simts gadiem mazbērni vai mazmazbērni arī varēs piedalīties jaunākajā pētījumā, un tad būs mūsu dati, ko salīdzināt. Tiem, kuri ir piebaldzēni vairākās paaudzēs, noteikti būs ļoti interesanti uzzināt, kas ir mainījies.” Zaiga Damroze atzina: “Tādi brīnumi kā šāds pētījums manā mūžā nav bijis un nebūs, tas ir kaut kas jauns, tāpēc bija noteikti jāpiedalās.”

Piebaldzēni atsaucīgi

Svētku dienvidū pētījuma dalībniekiem jau bija izsniegti kārtas numuri 554, 555. Jānis Vētra bija ļoti gandarīts par piebaldzēnu atsaucību: “Esam pateicīgi un priecīgi. Bijām plānojuši, ka būtu labi, ja būtu 500 dalībnieku. Ir ļoti patīkami, ka ir tik liela atsaucība un uzticēšanās, un pilnīgi visi pieaugušie piekrīt arī ģenētiskajai pētījuma daļai, varēsim veidot arī ģenētisko datu bāzi. Ceram, ka arī nākamajos pētījumos citos novados būs tik liela atsaucība, kā parādījuši piebaldzēni,” piemin pētnieks.

Vaicāts par atšķirībām, ko novērojis starp Vecpiebalgu un Jaunpiebalgu, J.Vētra teic: “Mūsu vērojums no malas, ka Jaunpiebalga ir noslēgtāka vide. Vecpiebalga tomēr ir liela ceļa malā, līdz ar to ir lielāka kustība visas nedēļas laikā, ne tikai piektdien, sestdien, svētdien. Jaun­piebalgā nedēļas vidū ir kā riktīgā lauku mazpilsētā, te ir cits ritms, viss rit savu gaitu. Divpadsmitos dienā otrdienā, kamēr runāju pa telefonu, pusstundas laikā man pabrauca garām divas automašīnas. Tā kā uz Jaunpiebalgu ir speciāli jābrauc, tad Jaunpiebalga ir vairāk pašpietiekama. Tas nenozīmē, ka cilvēki ir noslēgti, viņi iesaistās sarunās, ir atsaucīgi, bet ir pašpietiekami.”

Pirmie rezultāti – decembrī

Stāstot par tālāko pētījuma gaitu, J.Vētra teic: “Septembrī sāksim visus datus ievadīt datorā. Pirmie aprēķini būs oktobrī, novembrī un pirmie secinājumi tad būtu šī gada beigās. Tās nebūs jau gatavas zinātniskās publikācijas, bet tēzes. Plānojam decembrī organizēt pasākumu Piebalgā, iepazīstinot ar pirmajiem rezultātiem, ko pētījums atklājis, kādi ir secinājumi. Vēlamies ne tikai dot personīgo atgriezenisko saiti, ja cilvēkam ir kādi veselības traucējumi, par ko viņam jāzina, bet arī dot pārskatu sabiedrībai.” Savukārt zinātniskās publikācijas top divu, trīs gadu laikā.

“Dati, ko iegūsim šajā pētījumā, būs jaunums, tāpēc būs ļoti interesanti. Arī veselības ministrs, viesojoties Jaunpiebalgā, uzsvēra, ka Latvijā nav bāzes ar ticamiem, zinātniskām metodēm iegūtiem veselības datiem, pēc kuriem varētu veidot sabiedrības veselības politiku. Tāpēc iegūtie dati būs noderīgi arī Veselības ministrijai, tāpat Slimības profilakses un kontroles centram,” norāda pētnieks.

Tomēr pie piebaldzēnu mērīšanas pētnieki neapstāsies. Ir iecerēts pētījumu turpināt arī Vidzemes jūrmalas pusē un Zemgalē, Bauskas novadā, jo no šīm vietām ir digitalizēti iepriekšējo pētījumu dati. Tāpat, ņemot vērā pieredzi Piebalgā, plānoti arī tehnoloģiskie uzlabojumi. J.Vētra teic: “Darbs Piebalgā ļāva precīzi noformulēt, ko tieši vēl vajag. Ceram darba stacijas papildināt ar vēl divām, viena no tām – pēdas skenēšana.”

Pētījums “Latvijas iedzīvotāju antropoloģiskās izpētes projekts. Piebalga” notiek, sadarbojoties RSU, Cēsu novada pašvaldībai un “Roche Latvija”.