Ceturtdiena, 25. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Meklē risinājumu Cēsu pansionāta attīstībai

Iveta Rozentāle
23:00
31.08.2019
5
Cirulisumaja Indarsfoto

Cēsīs, tāpat kā visā Latvijā, dzīvildze palielinās. Sabiedrība noveco, un cilvēkiem nepieciešama vieta, kur vecumdienas pavadīt cieņpilni. Diemžēl arvien vairāk cilvēku līdz ar vecumu zaudē sadzīves iemaņas un nevar par sevi parūpēties, nepieciešams asistents, kurš viņus aprūpē. Daudziem senioriem tiek apstiprināta diagnoze demence – vecuma plānprātība. Šādi cilvēki nevar vecumdienas pavadīt mājās, viņiem vai viņu tuviniekiem jāizvēlas kāda no sociālās aprūpes iestādēm jeb pansionātiem.

Tāpat kā citviet, arī Cēsīs vecie ļaudis gaida rindā, lai varētu iegūt vietu Cēsu sociālās aprūpes iestādē (pansionātā) “Cīrulīši”. Pan­sionātā uzturas 130 cilvēki, no tiem ar demenci ir 20. Šobrīd uz vietu pansionātā gaida līdz 15 cilvēkiem.

Iespējamie attīstības modeļi

Pagājušā gada oktobrī “Druvā” rakstījām, ka, lai mazinātu rindas un radītu iespēju cilvēkiem ar demenci dzīvot atsevišķi no pārējiem klientiem, saņemot nepieciešamo aprūpi, tiek plānoti Cēsu pansionāta attīstības iespējamie modeļi. Pašvaldība īpašumā ir ieguvusi blakus esošo bijušās sanatorijas kompleksa ēku – viesnīcu, ko, piesaistot Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus, paredzēts pārveidot par pansionātu. Ēkas izmantošanai bija paredzēti dažādi scenāriji: pansionātu veidot kā ekskluzīvu paaugstinātas klases senioru māju ar 35 vietām, kur tādā gadījumā maksa mēnesī klientam būtu 1450 eiro; vidējas klases senioru māju ar maksu 1050 eiro mēnesī; sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādi ar 110 vietām par 650 eiro mēnesī; vai arī kombinēt kādus no šiem variantiem, veidojot un piedāvājot gan luksusa pakalpojumu, gan sociālās aprūpes iespēju cilvēkiem ar demenci.

Cēsu novada pašvaldības Attīstības un būvniecības pārvaldes vadītājs Atis Egliņš – Eglītis skaidro, ka izvēlēts vidusceļš – ēkā viens stāvs varētu būt ar paaugstināta komforta istabiņām, kuras ir izolētas, kā arī tādas, kurās ērti dzīvot kopā ar otru pusīti. Kā arī, ņemot vērā aktuālo situ­āciju, pārējos stāvos būtu hospis (medicīnas un sociāla iestāde, kuras uzdevums ir nodrošināt cienīgu dzīves kvalitāti neizārstējamiem pacientiem).

Privātu investoru piesaiste

Sākotnēji bija paredzēts, ka projekta īstenošanai būs pieejams Valsts kases aizdevums, diemžēl šogad tādu saņemt nav iespējams. Arvien izplatītāka kļūst publiskā – privātā partnerība, tāpēc, lai iecere neapstātos, pašvaldība nolēmusi izmantot iespēju šādai sadarbībai un attīstīt projektu, piesaistot privāto investoru. Notiek sarunas ar diviem privātajiem investoriem, kuri ir ieinteresēti šāda vai līdzīga servisa nodrošināšanā un raugās Cēsu virzienā. Sarunas ir ilgstošas, notikušas jau vairākkārtīgi, un rudenī ir plānots pie šī jautājuma atgriezties, izrunājot gan investīciju apjomu, gan modeli. Diemžēl konkrētus datumus, kad ēkas atjaunošana varētu sākties, vēl nav iespējams nosaukt, jo investoru piesaiste ir sarežģīta un laikietilpīga.

Tomēr Atis Egliņš – Eglītis uzsver, ka pansionāta attīstība ietilpst kopējā Cīrulīšu attīstības plānā – līdz ar Kosmosa centra izveidi, Žagarkalna attīstību, Tenisa centra izveidi un SPA centru Kovārņu ielā: “Cīrulīšu pusē ir jūtama rosība, investoriem ir interese par šo vietu, viņi redz iespēju attīstīt dažādus pakalpojumus. Cīrulīši ir pilsētā, tie ir kā vārti uz Gaujas ieleju, kad daba ienāk mājā.”

Situācija ir saspringta

Arī Cēsu pansionāta direktore Inga Gunta Paegle uzskata, ka iestāde atrodas ideālā vietā: “Šeit ir kā paradīze zemes virsū, apkārt miers un klusums, kā izej no ēkas, tā esi dabā. Tāpēc ļoti gaidām, kā attīstīsies projekts. Svarīgi, lai cena, kas būs jāmaksā par dzīvošanu pansionātā, būtu cilvēku maksātspējai atbilstoša. Ja mēnesī jāmaksā 240 eiro un kopšanas pabalsts ir 230 eiro, tad to var samaksāt, bet, ja summa ir lielāka, tas sagādās problēmas. Nav jēgas veidot viesu namu, ja tajā nebūs klientu. Mums ir lielas grūtības veikt kosmētisko remontu, jo pansionātā vienmēr visas vietas ir aizņemtas, cilvēki pierod pie istabiņas, nevēlas to mainīt, pat ja tas ir tāpēc, lai veiktu uzlabojumus.

Protams, sanatorijas ēku ir skāris laika zobs, tāpēc rodas jautājums, vai to iespējams atjaunot, lai tā atbilstu Eiropas standartiem. Varbūt labāk nojaukt un uzcelt jaunu. Bet galvenais, lai izdodas rast risinājumu un cilvēkiem ir, kur cieņpilni aizvadīt pēdējās mūža dienas neatkarīgi no tā, vai tās ir pēdējās pāris dienas vai gadi. Situācija mūsu jomā šobrīd ir saspringta. Nekad nav bijis tik grūti atrast jaunus darbiniekus kā šogad, esošajiem ir ļoti liela slodze, daudzi ir izdeguši, lai gan dara darbu pēc labākās sirdsapziņas.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
4

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
25

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
67

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
104

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
60

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
141

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
15
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi