Svētdiena, 7. decembris
Vārda dienas: Antonija, Anta, Dzirkstīte

Meitai un mājai vārds no senatnes

Druva
00:00
20.02.2007
23
5lp Vaichuni

Vaičūnu ģimenei pieder īpašums “Mārkalni”. Mājai projekts jau gatavs, pavasarī tiks likti pamati.

Ģimene zemi nopirka par sertifikātiem un īpašumam vārdu deva saimniece Laila.

“Nosaukums – tā ir smalka lieta. Esam latviskās dzīvesziņas atbalstītāji. Māra mums blakus stāvējusi, par to liecina trīs meitas. Jaunākā ir Māra, ” stāsta Laila.

Viņai Atmodas laikā ļoti lielu ie-spaidu atstājusi grāmata “Krusts debesīs”. Tajā ir Māraskalns, meitas iet Māras baznīcā. Māras kalns kalpo kā mīlestības savedējs.

“Tā bija romānā, kas kļuva liktenīgs. Māras kalns dzīvo sirdī. Kad bija jādod īpašumam vārds, ilgi nenācās domāt,” atceras Laila.

“Mārkalni” – tā Vaičūni nosauca arī savu zemnieku saimniecību, un tās simbols ir Māras krusts, šo latvisko zīmi viņi vēlas iemūžināt arī dzimtas ģerbonī.

“”Mārkalni” būs kalna galā. Bet ne tā kā pierasts – māja kalna galā. Nogāzes ir uz visām pusēm. Tāda te vieta. Kad strādāju mežā, pārņem īpaša sajūta. Arī tāpēc, ka tā ir tava zeme, tavs mežs. Mūsu vecākiem savas zemes nebija,” stāsta Voldemārs Vaičūns.

“Mārkalnus”, protams, īpašus dara to saimnieki gan ar savu mīlestību un īpašo izjūtu pret vietu, gan arī tās senatne, kas atgādina par noslēpumiem. Uz īpašuma robežas atrodas Silabulu pēdakmens, kuru skatīt nāk tūristi. Sevišķi ārzemnieki. Laila gan bilst, ka īsti nezina, vai priecāties, ka tas te atrodas, jo tautā jau pēdakmens tiek dēvēts par velnakmeni. “Gribu, lai apkārt ir klusums, nevis cilvēki,” klusi nosaka Laila. Kādreiz pēdakmens atradies pie “Dzintaru” mājām. Tās meliorācijas gaitā nojauktas, īpašniekiem mantinieku nebijis. Pēdējā zemes reforma izdarījusi savas korekcijas.

Meita Māra ar lepnumu saka: “Mana māja būs mana paradīze”. Viņa jau domās vairākkārt izdzīvojusi, kāda tā būs, kā te dzīvos.

“Nekas dzīvē nenāk viegli, bet nedrīkst dzīvot vienai dienai,” uzsver “Mārkalnu” saimnieks un stāsta, cik ērkšķains bijis ceļš, lai tā galā jau varētu redzēt reālas savas mājas aprises. “Pirms gadiem nebija cerību, ka tiksim pie elektrības, nu paveras iespējas. Ne tik sen zemi ķīlā bankas neņēma, nu nav problēmu. Lēni un ar pacietību ejam uz mērķi,” tā Voldemārs. Var vien piebilst, ka ne mazums pūļu prasījis, lai pierādītu, kāpēc ģimene māju grib būvēt meža ielokā, nevis laukā, ka tas, ko sauc par mežu, patiesībā ir tikai brikšņi. Saimnieks brīnās, kā nelicencēta firma var dot īpašuma novērtējumu, ko neviena banka pretī neņem. “Svarīgi taču celt māju tur, kur tu pats jūti, nevis tur, kur kāds onkulis kartē norāda. Pie izraudzītās mājvietas ir vecs bērzs. Skaists,” atzīst Laila un stāsta, kā pēdējā laikā ģimene kopā strādā, lai veidotu “Mārkalnu” ainavu.

“Mārkalni” būs Vaičūnu ģimenes māja. Kā saka Voldemārs, ne jau liela kotedža, bet neliela, jauka, meža viducī. Ne guļbūve, bet koka gan. Māju cels saimnieks pats, viņš ir galdnieks. Vien specifiskiem darbiem tiks talkā ņemti meistari.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
20

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
35

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
163

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
428
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
95

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
6
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
19
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi