Medus cienītāji no dažādām Latvijas pilsētām trešdien viesojās Amatas novada zemnieku saimniecībā „Kalna Smīdes”.
Jauno zemnieku kluba organizētā Medus diena notika mūsu rajonā. Tā ir viena no aktivitātēm šīs vasaras karjeras dienās „Piens. Medus. Maize”. Jūnijā norisinājās Piena nedēļa, augustā vēl paredzēta Maizes nedēļa. Ja Piena dienā uz piena lopkopības saimniecību ieradās tikai skolēni, tad šoreiz bija atbraukuši dažāda vecuma cilvēki, kurus interesē biškopība un kuri par Medus dienu bija uzzinājuši no reklāmām.
JZK pārstāvis Māris Šņickovskis skaidroja, ka pasākumu mērķis ir motivēt palikt laukos: ”Vēlamies pārliecināt dzīvot laukos, bet tomēr nespējam. Varam tikai parādīt plusus, kādus cilvēks gūst, saimniekojot laukos.”
„Kalna Smīdu” saimnieks Jānis Sietiņsons atzina, ka priecājas par apmeklētāju dažādo vecumu: „Šādām aktivitātēm vajadzētu turpināties arī nākotnē, jo ir interese dzīvot un veidot karjeru laukos. Pasākumi ļauj parādīt to, ka arī laukos var ko sasniegt, šī ir iespēja iedrošināt izmēģināt spēkus.
Ar biškopību var nodarboties ne tikai kā pilna laika darbu, to var savienot arī ar algotu darbu citur. Šī nodarbe ir pieejama daudziem, tur-klāt tai Latvijā ir atbilstoša vide.”
J.Sietiņsons atzina, ka Amatas upes un Gaujas Nacionālā parka tuvums ir veiksmīgi apstākļi, lai nodarbotos ar bioloģisko biškopību. Šobrīd saimniecībā ir ap 150 bišu saimju, turklāt to skaits tiek palielināts, lai nodrošinātu ieņēmumus ģimenei un attīstītu ražošanu.” J.Sietiņsons stāsta, ka salīdzinājumā ar Vāciju, kur viens cilvēks gadā patērē apmēram 1,6 – 1,8 kg medus, Latvijā patēriņš ir mazāks par kilogramu: ”Tā kā vide ir biškopībai labvēlīga, nozare attīstās un medus ražas pieaug, tomēr patēriņš saglabājas nemainīgs. Kamēr tas nepalielināsies, būs grūti, tomēr patērētāji var priecāties par to, ka medus nekļūst dārgāks, jo piedāvājums ir liels.”
Medus dienas dalībnieki uzzināja, ka saimniecībai ir arī nektāraugu lauki – griķu, amoliņa un facēlijas sējumi: ”Meža ziedu medus tiek iegūts no augiem Gaujas Nacionālā parka teritorijā, ražojam arī griķu – amoliņu medu un krēmveida medu. Tā kā esam bioloģiskā saimniecība, tad ir arī ierobežojumi bišu kopšanā, bet gala rezultātā medus ir veselīgāks un atšķiras no konvencionāli ražotā.”
Pasākuma apmeklētāji uzzināja arī par bišu slimībām, ražīgumu, bioloģiskās saimniecības specifiku. Daudziem pārsteigumu radīja tas, ka bites, lai atrastu mājvietu, orientējas pēc krāsām un smaržas, tomēr tās nepazīst sarkano krāsu.
Skolēnu komandu konkursā, kurā bija jāprezentē pašu gatavotie medus produkti, līderu pozīcijas ieguvušās Vecpiebalgas meitenes Anna Muižniece, Elīna Krama un Madara Virsniece atzina, ka pasākums ļoti paticis, turklāt iepriecinājis arī saldais un garšīgais medus.
Skolēnu izgatavotie produkti bija gan veselīgi, gan garšīgi. Inešu komanda, kurā darbojās puiši, bija izgatavojusi sejas masku no spinātiem un medus, Vecpiebalgas meitenes bija uzcepušas medus kūku, cepumus un pagatavojušas medus dzērienu, savukārt Jaunpiebalgas komanda izcepusi gardus cepumus – bitītes – un izveidojusi mazas glezniņas, izmantojot vasku un krāsas.
Uz Medus dienu ieradusies bija arī Draudzīgā aicinājuma Cēsu valsts ģimnāzijas skolniece Marta Laņģe: „Zināju, ka šī ir bioloģiskā saimniecība, un tā kā skolā rakstu zinātniski pētniecisko darbu par bioloģisko lauksaimniecību, nolēmu atbraukt. Pat nezināju, ka biškopība ir tik plaša nozare. Ieskatu guvu pietiekamu.”
Arī Priekuļu vidusskolas skolniece Betija Cīrule atzīst, ka Medus diena bijusi vērtīga un interesanta. Aina Ķeņģe kopā ar mazbērniem uz Medus dienu bija atbraukusi no Amatas pagasta. Arī viņas ģimene pagājušajā gadā sākusi turēt bites, lai iegūtu medu pašu vajadzībām: ”Gribējām paskatīties, kā saimnieko citur, jo katrā vietā var atrast un uzzināt ko jaunu. Ir lasītas grāmatas, bet redzēt savām acīm ir pavisam kas cits. Mūsu bites medu vāc pļavās, bet laikam tomēr vajadzētu nektāraugus, lai iegūtu stabilu ražu.”
Arī rīdzinieks Uģis Treide uz „Kalna Smīdēm” atbraucis, lai iegūtu pieredzi. U.Treide vēlas turēt bites, lai iegūtu medu ģimenes vajadzībām: „Lasīju grāmatas, līdz nonācu pie secinājuma, ka neko daudz nesaprotu, bet šeit varēju praktiski redzēt, kā ar biškopību nodarboties. Tagad varu turpināt lasīt, līdz atkal radīsies vajadzība braukt pie kāda bitenieka.”
Komentāri