Piektdiena, 26. jūlijs
Vārda dienas: Jēkabs, Žaklīna

Mazo atradumu lielie stāsti

Līga Eglīte
00:00
06.11.2018
7
Cesu Pils Raksti 2 Leglite

Ar bieži dzirdētajiem un zīmīgajiem aicinājumiem “Meklējiet rakstos!” un “Vajag tik rakt!” aizvadīta piektā Cēsu pils arheoloģijas konference. Šoreiz tā ievērojama ar referātiem par atsevišķu atradumu grupu – saktu, bruņucimdu, zobenu, vargānu un citu priekšmetu – pētījumiem, detaļu izzināšanā iesaistot dažādu nozaru
speciālistus.

Konference par pētījumiem Cēsu viduslaiku pilī pulcēja ap 70 ieinteresētu klausītāju, piedalījās dažādu vēstures jomu profesionāļi un muzeju darbinieki no visas Latvijas, studenti, Cēsu pilsētas gidi un entuziasti. Saistošo un daudzveidīgo referātu tematika, kā arī autoru secinājumi pierādīja, ka arheoloģisko atradumu pētījumi mūsdienās vairs nav tikai izrakumi un kabineta darbs. Vairāki lektori iepazinuši pētāmos priekšmetus, darbojoties amatniecībā vai eksperimentējot un cenšoties atdarināt. Aizvien aktīvāka kļūst Cēsu pils izrakumu materiāla detalizēta izpēte un analīze, piesaistot ekspertus, līdz ar to stāsti par priekšmetiem kļūst dzīvāki, saprotamāki, raksturojot laikmetu un dzīves veidu.

Vēsturnieks un bruņu kalējs Eduards Puciriuss iepazīstināja ar Cēsu pils izrakumos iegūtajiem bruņucimdiem. Atrastas 116 dažādas detaļas, vairākums tieši Rietumu korpusā. Cēsu cimdu īpatnība – tie ir maz rotāti, vienkārši – universāls modelis, kas derēja dažādiem valkātājiem. Pētnieks izteica pieņēmumu, ka līdzīgi kā mūsdienās bijis “iepirkums” un cimdi iegādāti vairumā pils garnizona vajadzībām.

Par dārgumiem – vēlo viduslaiku zelta brokāta lentēm – stāstīja viduslaiku pils speciāliste Ieva Kalniņa. Cēsu pilī izrakumos gan Valtera Štrika depozītā, gan citās vietās atrasti zelta un sudraba pavedieni, divdesmit mežģīnes un lentes, kas darinātas dažādās tehnikās. Smalko rokdarbu fragmenti restaurēti un kopā ar daudziem citiem priekšmetiem aplūkojami Cēsu Izstāžu namā.

Pārsteigumu muzejniekiem sagādāja amatnieks Viesturs Āboltiņš, kurš ikdienā nodarbojas ar kaula un raga apstrādi, izmantojot senās metodes. Meistars izpētījis, kā identificēt arheologu atrasto ziloņkaulu, atšķirt no citiem radniecīgiem materiāliem. Cēsu pilī atrasti 19 dažādi no ziloņkaula gatavoti priekšmeti vai to fragmenti. Šis dārgais materiāls parasti izmantots nažu spaliem, spēļu kauliņiem, rotājumiem, un viduslaikos to iegādāties varēja tikai turīgi ļaudis. “Ceru, ka mans pētījums ātri novecos un pievienosies jauni atradumi un atklājumi par ziloņkaulu Latvijā,” kolēģiem novēlēja Viesturs Āboltiņš.

Arhitekts Artūrs Lapiņš iepazīstināja ar pētījumu par akmens apstrādi, kurai ir svarīga nozīme praktiskajā vēsturisko mūru konservācijā, kā arī iespējams izveidot hronoloģisko skalu Latvijas piļu būvniecībā. Uzmērot Cēsu pils zīmīgākās būvdetaļas – gan tās, kas atrodas uz vietas, gan glabājas krājumos -, analizēti iekalumi un gropes. Šādi var konstatēt, kādi darbarīki – kalti, āmuri un cirvji – izmantoti, datēt ēkas celt­niecības laiku, dažādas pārbūves un būvdetaļu izmantošanu atkārtoti.

Pētījumos iezīmējās īpaša nianse – atradumiem pēc vairākiem gadiem, kad speciālistiem bijusi iespēja analizēt lielāku artefaktu daudzumu, mainījusies nozīme, nosaukums un pielietojums. Piemēram, savīts stienītis, kas izrakumu laukumā dokumentēts kā katla rokturis, izrādās, ir pakavsaktas loks. Restaurējot un lietojot modernas izpētes metodes, atklājas arī iepriekš nepamanīti sīkumi. Piemēram, meistaru zīmes, kas atrastas Cēsu pilī izraktajos vargānos (mūzikas instrumentos).
Par Cēsu pils “Neredzamās bibliotēkas” restaurāciju stāstīja filoloģijas doktore Aija Taimiņa, analizējot atrastos grāmatu apkalumus. Pēc tiem var secināt, ka bijušas 22 dažāda izmēra grāmatas – gan lieli folianti, gan mazas lūgšanu grāmatiņas, kas gājušas bojā pils ugunsgrēkā. Tie bijuši renesanses, gotikas un romānikas stila iesējumi ar vākiem no lapkoku dēļiem, kas pārvilkti ar ādu.

Pārsteidzoši, taču pagājušā gadsimta sākumā attieksme pret arheoloģiskajiem izrakumiem ne vienmēr bijusi saudzīga un zinātniski pamatota. Arhīvos atrodams samērā daudz informācijas par dārgumu meklēšanas epopeju Cēsu pilsdrupās 1927.gadā. Par tā laika sabiedrības, preses un dažādu institūciju rīcību un viedokļiem stāstīja viduslaiku pils nodaļas vadītājs Gundars Kalniņš.

Konferences noslēgumā notika zinātniskā krājuma “Cēsu pils raksti II” atvēršana. Tajā publicēti gan šajā konferencē, gan iepriekšējos gados nolasītie ziņojumi, ievietotas ilustrācijas un fotogrāfijas. Rakstu izdošana turpināsies, un pēc gada būs arī trešais sējums. Arī turpmāk vēsturniekiem būs daudz darba, jo tēmu netrūkst, vēl daudzas senlietu grupas gaida savus pētniekus un īpašā stāsta atklājējus. Gundars Kalniņš uzskata, ka rakstu krājums ir dāvana vēstures piemineklim dižajā jubilejā: “Mēs patiešām varam droši teikt, ka pagājuši astoņsimts gadi, kopš pirmo reizi hronikā pieminēta Cēsu pils – 1218.gadā. Svinam to bez lielākās tortes, salūta un astoņsimts svecītēm, toties ar šo grāmatu un pils vēsturē lielāko konservācijas projektu, kas sākās šogad. Darāmā vēl ļoti, ļoti daudz!”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
6

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
121

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
48

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
30

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
79

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
117

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
25
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
17
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
17
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
29
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi