Gada sākumā rakstījām par sabiedriskā transporta problēmām, proti, ka valsts, redzot, cik daudz līdzekļu nākas tērēt dotācijām šajā jomā, nolēma aicināt samazināt maršrutu, reisu skaitu, nobraukto kilometru garumu.
2017. gada nogalē plānošanas reģioni saņēma vēstuli no Autotransporta direkcijas (ATD), kurā bija minēti priekšlikumi reisu samazinājumiem konkrētos maršrutu tīklos. Vidzemē to rosināja samazināt par gandrīz vienu miljonu kilometru gadā. Minētajā vēstulē tika minēti arī konkrēti reisi, ko ATD uzskatīja par nerentabliem un slēdzamiem.
Gada sākumā ATD valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš “Druvai ” norādīja, ka valstī kopumā reģionālajā maršrutu tīklā ir ap 1100 maršrutu un tikai aptuveni viens procents maršrutu ir rentabli, proti, to uzturēšanai vispār nav nepieciešams valsts finansējums. Viņš norādīja, ka no 60 AS “CATA” apkalpotajiem maršrutiem, kas atrodas vēsturiskajā Cēsu rajonā, nepilni 22 procenti ir tādi, kuru uzturēšanai valsts sedz 80 procentus un vairāk izmaksu, bet tas nenozīmējot, ka visi šie maršruti tiks slēgti vai tajos samazinās reisu skaitu. K. Godiņš atzina, ka sabiedriskais transports daļēji pilda arī sociālu funkciju.
Pagājis zināms laika sprīdis, un “Druva” jautāja Vidzemes plānošanas reģiona Sabiedriskā transporta nodaļas vadītājai Initai Ozoliņai, kā veicies ar reisu samazinājumu. Kā nekā miljons kilometru gadā taču ir gana liels apjoms. Viņa atgādināja, ka plānošanas reģionā ATD minēto nerentablo reisu sarakstu izskatīja, tomēr nesteidzās pieņemt lēmumu, uzskatot, ka nepieciešama rūpīgāka izpēte par katru piedāvāto reisu.
“Atskaitēs par pirmo ceturksni minējām, ka samazinājums panākts par nedaudz vairāk kā 59 000 kilometru. Varbūt mūsu aprēķini atšķiras no ATD skaitļiem, jo viņi matemātiski skaita, par cik samazinājums, mēs rēķinām reālo iznākumu. Proti, kādu maršrutu samazinot, citu pagarina, lai iedzīvotāji nepaliktu galīgi bešā, tāpēc mēs rēķinām, kāds ir reālais samazinājums.
Valsts skatās rentabilitātes rādītāju, uzskatot, ja 75 procenti jādotē, tas ir slikts rādītājs. Mūsuprāt, jāskatās plašāk, tāpēc savā statistikā rēķinām autobusa noslodzi, cik vidēji reisā bijis pasažieru. Pieci seši cilvēki Pierīgā droši vien ir slikts rādītājs, bet attālākos lauku novados arī šiem pieciem cilvēkiem ir jābrauc,” skaidro I. Ozoliņa.
Viņa stāsta, ka kilometrāžas samazināšanas process turpinās, bet notiek lēnām, maziem solīšiem. Nevar no vidus izraut vienu it kā nerentablu maršrutu, jo tas saskaņots kopējā plūsmā un noslodzē. Pārvadātājiem svarīgi arī, lai autobusu noslogojums būtu optimāls, lai pa vidu nav garas dīkstāves.
Dzirdēts, ka citos reģionos, arī Pierīgā samazināts krietni vairāk kilometru. I. Ozoliņa norāda, ka Pierīgā vieglāk kādu reisu noņemt, jo visi maršruti, kas no reģioniem iet uz Rīgu, pietur Pierīgas pieturvietās. No Vidzemes braucot, visi pietur, piemēram, Vangažos. Ja noņem kādu maršrutu Rīga – Vangaži, iedzīvotāji īpaši necietīs. Būs nedaudz tālāk jāiziet līdz Vidzemes šosejai, bet tur autobusi kursē bieži, turklāt tad arī tajos būs vairāk pasažieru. Savukārt, ja reģionos noņem kādu reisu, kāds ciemats var vispār palikt bez sabiedriskās satiksmes.
Reisu pārskatīšana notiek, par pamatu ņemot ATD piedāvāto variantu, katru maršrutu izvērtējot kopā ar pasažieru pārvadātāju un novadu pašvaldībām. Nereti redzējums uz vietas atšķiras no ATD piedāvātā. Piemēram, ieteikums slēgt sešus reisus maršrutā Cēsis – Rīga – Cēsis. “CATA” norāda, ka tad šajā maršrutā sāks darboties nelegālie pārvadātāji, un plānošanas reģions šim argumentam piekrīt.
“Ir laba sadarbība ar pārvadātājiem, pašvaldībām, pretējā gadījumā mēs būtu kā dzirnakmeņos – starp viņiem no vienas puses un ATD no otras. Tajā pašā laikā saprotam, ka valdības rīkojums jāpilda, tāpēc turpinām analizēt, diskutēt, skaidrot. Valdība gan aicina strādāt aktīvāk, bet mēs norādījām, ka nosacījumu par nepilna miljona samazinājumu nesasniegsim,” saka I. Ozoliņa.
Lielāku samazinājumu varētu sasniegt, slēdzot kādus tālsatiksmes maršrutus, piemēram, Rīga – Cēsis – Smiltene – Gulbene – Madona – Rēzekne. Kilometru tajos daudz, bet visas pašvaldības nepiekrīt šādam risinājumam. Ja Līgatnes, Amatas, Cēsu, Raunas novada pašvaldībām nav iebildumu, Gulbenes, Madonas puses novadiem tie ir. Tur norāda, ka šis ir vienīgais reiss konkrētajā laikā, bez tā nevar. Lejasciema cilvēki esot ļoti aktīvi, tiklīdz padzird par iecerēm ko mazināt, uzreiz sākas parakstu vākšana. Līdzīgi ir ar citiem tālajiem maršrutiem, kuri cilvēkiem ir vajadzīgi.
I. Ozoliņa arī norāda, ka reisu samazināšanā jābūt zināmai loģikai: “Daudzviet reisi tā samazināti, ka nav vairs piecas dienas nedēļā, piemēram, ir maršruti, kuros vasarā autobusi kursēs tikai pirmdien un piektdien. Nokļūt uz darbu nav iespējams, bet tad jau šādiem reisiem zūd jēga. Kaut kur izskanēja piedāvājums, ka autobuss varētu kursēt katra mēneša otrajā sestdienā, bet tad tas var nekursēt vispār! Tā valstī veidojas tāds kā apburtais loks – cilvēki neizvēlas dzīvot laukos, jo tur nav pieejams sabiedriskais transports, bet transporta nav tāpēc, ka nav cilvēku.”
Komentāri