Mammas četri miljardi

Svētdien Mātes diena. Bērni gādā pārsteigumus, nežēlos mīļus vārdus un īpašas bučas.

Straupiešu Zanes un Mārtiņa Martinsonu ģimenē aug četri bērni. Zane ir pilna laika mamma, auklē Elmu, kurai trīs mēneši, un Marku, kuram būs gads un pieci mēneši, kamēr Līva mācās skolā, Elīza iet bērnudārzā, bet Mārtiņš ir darbā Valmierā.

“Ikdiena ir spraiga, katra minūte saplānota, un ik dienu gribas, lai diennakts būtu par stundu garāka. Gribas visu paspēt, bet jāpieņem, ka visu nevaru,” saka Zane un pastāsta, ka vīrs ļoti agri aizbrauc, tad vecākās meitas jāaizved uz mācībām. “Nu jau labi, nav jātuntulējas kā ziemā. Labi, ka draugi un kaimiņi meitas aizveda un atveda, kad ziemā bērni cits pēc cita slimoja,” teic Zane un smaidot piebilst, ka, ejot bērna kopšanas atvaļinājumā parasti novēl, lai atpūšas, bet par atpūtu un laiku sev var vien domāt.

Zane pati ir no četru bērnu ģimenes, auklēja brāli, ar kuru 18 gadu starpība. “Kad piedzima Līva, zināju, ko darīt, nu jau astoņus gadus esmu mamma, no pieredzes saprotu, kā labāk bērnam. Elmai un Markam ir gada un mēnša starpība. Viņš vēl nestaigāja, kad piedzima Elma, iegādājāmies dvīņu ratus, lai ietu pastaigās. Ar diviem tik maziem bērniem nav viegli, bet man ir jauki palīgi – meitas un vīrs,” stāsta mamma.

Viņa ir priecīga, ka vairākas draugu ģimenes gaida otro vai trešo atvasi. Zane atklāj, kad uzzinājusi, ka gaida ceturto bērnu, nezin kādēļ prātā iezagusies doma, ko citi teiks, un uzreiz arī atbilde pašai – esam normāla latviešu ģimene, kurā aug četri bērni, kuriem vēlamies iedot to labāko, ko varam. Nevienam neteikuši, ka gaida meitiņu. “Nesaprotu, kas jautātājiem mainās, vai mūsu ģimenē būs meita vai dēls,” bilst Zane.

“Kad ejam pastaigā, vecākās meitas blakus un es stumju dvīņu ratus, garāmbraucēji skaita, cik ir bērnu. Ko viņi domā, nezinu, un tas mani arī neinteresē,” stāsta Zane un piebilst, ka, runājot par sabiedrības attieksmi pret bērniem, diemžēl ne visi darba devēji saprot, ka mazi bērni slimo, ka mammām jābūt pie viņiem.

Lai cik ļoti vecmāmiņas gribētu palīdzēt, būt ar mazbērniem, viņām jāstrādā. ”Es vasaras pavadīju pie mammas mammas. Mūsdienu bērniem šīs iespējas pietrūkst. Meitas ir patstāvīgas, draudzīgas. Dažkārt domāju, ka Līvai skolā maz palīdzu, bet viņa tiek galā,” vērtē mamma un atklāj, ka meitām iemācījusi savas vecāmmamas tautasdziesmu: “Tā dzīvot meitiņām kā baltām aitiņām. Neplūkties, nenīsties, neturēt ienaidiņa.”

Zane atzīst, ka ļoti pietrūkst laika sev, kad gribas vienkārši klusumu. Laiks domām ir pastaigās piecu sešu kilometru garumā, kad Elma un Marks guļ ratiņos, tad var nesteigties, baudīt pavasari. Reizi nedēļā Zane kopā ar Elmu brauc uz kori  Lēdurgā. “Tās divas stundas dažreiz Elma neguļ, bet klausās, un tas jau ir stāsts, kā bērnus pieradinām pie kultūras, sadzīves, iemācām uzvedību,” bilst Zane. Arī vecākās meitas daudz laika pavadījušas koru mēģinājumos.  Dziesmu svētku gājienā  Zane gāja ar trim bērniem. Izrādījās, arī Elma bija ar viņiem, par to gan vecāki uzzināja vēlāk.

Divreiz nedēļā Zane meitas ved dziedāt un dejot uz kolektīviem Lēdurgas kultūras namā, jo Straupē skolā ir deju kolektīvs, bērnudārzā dziedāšana. Arī citas straupiešu ģimenes ved bērnus uz kaimiņu pagasta kolektīviem.

Dienas steidzas, un tikpat ātri aug bērni. Rudenī Marks ies dārziņā, Elma pēc gada. Zanei sāksies saspringtais ikdienas darbs. Viņa ir mūzikas pedagoģe, strādā skolās Stalbē, Umurgā, Siguldā, vada korus Limbažos un Lēdurgā.

“Mana mamma saka, ka viņai ir četri miljardi un man savi četri miljardi – četri bērni. Man nav visa, kas man patīk, bet man patīk viss, kas man ir. Esmu laimīga dzīvē, kāda tā ir, laimīga ar četriem bērniem un mīlošu vīru, mums ir sava māja Braslas krastā un skaidras, zvaigžņotas debesis virs galvas. Pats svarīgākais mums ir visiem būt kopā. Ja kaut kur kopā nevaram tikt, tad izdomājam kaut ko citu,” saka Zane.

Vasarā viņai jārīko savu vecāku dzimtas salidojums. Sabrauks ap simts radinieku, daudzi nav satikti piecus gadus. Toreiz Zanes ģimenē auga divas meitas, tagad četras atvases.