Šogad mākslas festivāls “Cēsis 2009” notiks trīs nedēļas – no 25.jūlija līdz 15.augustam, piedāvājot 17 nozīmīgus kultūras dzīves pasākumus, šodien preses konferencē žurnālistus informēja festivāla direktors Juris Žagars.
Festivāls dos iespēju visiem interesentiem apmeklēt Leonarda Bernsteina mūzikla “Brīnišķīgā pilsēta” koncertatskaņojumu, kas Latvijā tiks izrādīts pirmo reizi, laikmetīgās mākslas izstādi “Mūslaiku varoņi” ar spilgtiem Latvijas un Igaunijas mākslinieku darbiem, Borisa Bērziņa darbu izstādi “Svētki”, Valmieras teātra pirmizrādi “Karalis Līrs nabagmājā”, kuras režisors un dramaturgs ir Otari Bagaturija no Gruzijas. Vakaros brīvdabas kinoteātrī tiks rādīta Gruzijas filmu programma, kurā iekļautas sešas filmas.
Kā allaž bagātīga ir festivāla piedāvātā mūzikas programma, kuras gaitā šogad notiks seši koncerti ar izcilu mūziķu piedalīšanos un vairāku jaundarbu pirmatskaņojumiem. Visu festivāla laiku Cēsu pilsētvidē – namu logos – būs aplūkojams jauno fotogrāfu fotoprojekts “Absolventi”.
Festivāla direktors Žagars pauda īpašu pateicību bijušajai kultūras ministrei Helēnai Demakovai (TP), kura nodrošināja mākslas festivālam “Cēsis 2009” 70% finansējuma no valsts budžeta, un pašreizējam kultūras ministram Intam Dālderim (TP), kurš šo piešķirto finansējumu nosargāja šā gada valsts budžeta grozījumos.
“Trešais gads festivālam ir īpašs. Pateicoties ļoti nozīmīgam valsts atbalstam, kā arī mūsu uzticamajiem sadarbības partneriem – festivāla patronam SEB bankai, oficiālajiem sponsoriem AS “Kolonna” un uzņēmumam “Latvijas Mobilais telefons”, festivāls var notikt gandrīz tikpat plašā apjomā kā iepriekšējos gados. Laikā, kad valstī ir saspringta finansiālā situācija, tas nav maz un ļauj ticēt, ka Latvija ir kulturāla valsts. Šī gada Cēsu Mākslas festivāls ir apliecinājums tam, ka vismaz kultūrpolitika Latvijā ir tālredzīga un gudra, ka ir stabilas kompānijas, kuras joprojām grib un var atbalstīt mākslu un kultūru,” uzsvēra Žagars.
Mākslas festivāla veiksmīgā norise iepriekšējos gados bija viens no faktoriem, kas iedrošināja Cēsis izvirzīt Eiropas kultūras galvaspilsētas statusa iegūšanai 2014.gadā.
Cēsu Mākslas festivāls vairāku gadu laikā ir attīstījies un kļuvis par nozīmīgu starptautisku pasākumu, kas orientēts uz laikmetīgās kultūras un mākslas formu izpausmēm. Festivāla programma pārliecinoši pierāda, ka nopietna, mūsdienīga māksla, turklāt augstā kvalitātē, spēj kļūt pieejama ne tikai Rīgā, tradicionālās izstāžu telpās un koncertzālēs, bet arī ārpus galvaspilsētas.
“Manuprāt, Mākslas festivāla norise Cēsīs mudina arī pārējās pilsētas radošā un kultūras aktivitātēm piesātinātā veidā identificēt sevi Latvijas kultūras kartē. Viennozīmīgi šāda pasākuma ikgadēja norise rada augstu pievienoto vērtību dzīves videi pilsētā un sniedz būtisku pienesumu ekonomikai,” preses konferencē teica kultūras ministrs Dālderis.
Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Rozenbergs žurnālistiem pastāstīja, ka tuvākajos piecos gados Cēsis plāno apgūt kultūras infrastruktūras objektu attīstībā 15 miljonus latu Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu. “Mums nebūs rūpnīcu, mums būs kultūra,” teica Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietnieks.
LETA
Komentāri