Makšķerēšanas svētki Ratnieku ezerā

Ezers skops, lomi mazi, toties sacensību un kopā būšanas prieka netrūka.

Vairāk nekā 60 makšķernieku sestdien deviņos no rīta pazuda Ratnieku ezera miglā. Uzklausījuši norādījumus, ka nedrīkst izmantot urbi ar akumulatoru un nav vērts izmantot eholatu, jo ezers dūņains, viņi devās pēc lielā loma un Lidera kausa zemledus makšķerēšanā. No krasta varēja saskatīt vien kustīgus punktus.

“Nav makšķerēšanai tas labākais laiks. Bet galvenais jau, ko rāda barometrs,” sprieda krastā palikušie līdzjutēji, pieredzējušie makšķernieki, līgatnieši Artūrs Pavlovskis un Viesturs Bemberis. Abi arī pavērtēja, kur ezerā copmaņi devušies, padalījās pieredzē, kur tieši pašiem bijuši lielākie lomi.

“Šoreiz sacensībās nepiedalāmies, piecas stundas par ilgu,” bilda Artūrs un pastāstīja, ka pirmajās sacensībās “Asaru kroga” komanda ieguva komandas kausu, bet viņš uzvarēja individuāli.

Zemledus makšķerēšanas sacensību iniciators ir divkārtējs pasaules čempions zemledus makšķerēšanā līgatnietis Pēteris Lideris. “Biju kļuvis par pasaules čempionu, Latvijas sacensības arī beigušās, bet marta sākumā ziema turpinājās,   tad arī radās doma, ka varētu savējiem sarīkot Ratnieku ezera kausu. Tā, ja vien ir ledus, sacensības notiek kopš 2004. gada,” pastāstīja P. Lideris, bet Gaujas Ilgtspējīgas attīstības biedrības, kas ir sacensību atbalstītāja, vadītājs Ainārs Šteins piebilda, ka pirms vairākiem gadiem Ratnieku kauss pārdēvēts par Lidera kausu, jo novadnieks ar saviem sasniegumiem zemledus makšķerēšanā ir pelnījis pasniegt savu kausu. Pirms tam nereti radušies pārpratumi, jo makšķernieki Ratnieku ezeru meklēja Ratniekos.

“Zināšanām makšķerēšanā ir liela loma, bet veiksmei vēl lielāka,” bilda A. Šteins un pastāstīja, ka Ratnieku ezers nav devīgs, bet asarus un raudas noteikti var noķert, ja paveicas, arī līņus, brekšus, līdakas. P. Lideris kopš 1982. gada dzīvo netālu no ezera. Viņš atgādināja, ka ūdens ezerā ir skābs, zivis slikti nārsto, bet skābekļa daudzums ir pietiekams.

Sacensību laikā makšķernieki izstaigāja visu 44 hektārus lielo ezeru un nežēloja spēkus, lai urbtu āliņģus, jo dažviet ledus bija līdz pusmetru biezs. 13 jaunieši un četras dāmas turēja vīriem līdzi. Līgatnes jaunieši makšķerēšanas gudrības apgūst biologa un dabas pētnieka Māra Oltes vadītāja makšķernieku pulciņā    Jauno Līderu vidusskolā.

Migla nesteidzās izklīst, sāka smidzināt lietus. Makšķernieki    ne tikai no Līgatnes un tuvākās apkārtnes, bet arī no Rūjienas, Talsiem, Rīgas aizvien meklēja labākās copes vietas. A. Pav­lovskis un V. Bemberis, stāstot savus makšķernieku piedzīvojumus, atzina, ka ziemā nebūt nav jābrauc uz Peipusu, arī Latvijā ir ezeri, kur var tikt pie tikpat liela loma.

“Šī ziema gan bija par aukstu, uz ezeru nevilka,” noteica A. Pavlovskis.

Nedaudz noguruši un reizē atpūtušies, makšķernieki nāca krastā ar noķertajiem lomiem.

“Vidēji slikts loms, tikai 20 gramu asaris. Vienu mānekli liela zivs nokoda, blakus kaimiņam trāpījās lielāka zivs, tā kā guvu arī emocijas,” pastāstīja līgatnietis Armands Jakobijs. Viņš “Druvai” uzsvēra, ka Lidera kauss ir vienīgās sacensības, kurās ir jāpiedalās, jo tās notiek tepat pagastā. “Var satikt pazīstamus, pamakšķerēt, pavadīt laiku uz ezera,” vērtēja līgatnietis un atklāja, ka makšķerē no trīs gadu vecuma, kad tēvs paņēma līdzi uz ezeru, sakūra ugunskuru, lai silti, līdzi bija arī slidas, ja kļūst garlaicīgi. “Kad noķēru pirmo zivtiņu, kļuvu par makšķernieku. Esmu bijis daudzos ezeros Latvijā, arī Igaunijā, Norvēģijā,” pastāstīja Armands un piebilda, ka gan jau arī meitai patiks makšķerēt.

“Sacensības bija par gramiem. Ratnieku ezers bija gauži skops. Lielākais loms 400 grami,” paziņojot rezultātu, teica P. Lideris, bet makšķernieki par to neskuma, jo ne jau loms tas svarīgākais, bet sacensību gars un būšana uz ledus.

“Šoziem Latvijā daudzviet pašvaldības, entuziasti rīko zemledus makšķerēšanas sacensības, jo ziema ar tādu salu ir ilgi gaidīta. Lidera kausā būtu vairāk dalībnieku, bet profesionāļiem bija Latvijas čempionāts,” pastāstīja A. Šteins. Taču dalībnieki, dodoties mājās, atzina, ka pabijuši makšķerēšanas svētkos, kur varēja tikt pie medaļām un kausa, kā arī baudīt gardu zupu pie    ugunskura ezermalā. Un stāstīt savus makšķernieku stāstus.