Ilgstošas sociālās aprūpes iestādes ir vietas, kur ietaupīt enerģētiskos resursus ir gandrīz neiespējami, jo klienti iestādē uzturas diendienā, arī brīvdienās, turklāt cilvēkiem gados bieži vien salst vairāk, pat siltā laikā mēdz būt auksti.
Tāpēc nav iespējams samazināt, piemēram, siltumu telpās kaut par pāris grādiem. Arī pašvaldībās esošajos pansionātos jāmeklē risinājumi izmaksu pieaugumam.
Cēsu pilsētas pansionāta direktore Inga Gunta Paegle uzsver: “Taupīt nevaram, ir jānodrošina siltums, siltais ūdens. Veciem cilvēkiem mēdz salt pat vasarā, viņi arī mazkustīgāki, tāpēc nevaram samazināt siltumu telpās. Septembrī rēķins par gāzi bija 16 tūkstoši eiro, oktobrī 17 tūkstoši, pagājušajā gadā šajā laikā bija jāmaksā seši līdz septiņi tūkstoši eiro. Arī pārtikas piegādātāji cēluši cenas, jo arī resursi sadārdzinās. Lai izdzīvotu, plānojam nākamgad celt cenas par uzturēšanos pansionātā, summa varētu palielināties par 200 eiro mēnesī. Saprotam, ka tas būs papildu slogs klientu piederīgajiem, arī sociālajam dienestam, kas šo starpību segs, bet citu variantu nav. Maksa par uzturēšanos pansionātā ir mūsu vienīgie ieņēmumi. Jārēķinās, ka nākamgad izmaksas visam arvien palielināsies, tāpat plānota minimālās algas celšana. Tas nozīmē, ka arī sociālais nodoklis kāps, ar to visu mums jārēķinās, kaut, protams, šobrīd ir arī daudz nezināmā. Gribētos, lai arī valdība padomātu par pansionātiem. Tie nav komerciestādes, mēs sniedzam sociālo pakalpojumu. Situācija ir smaga, ja tā turpināsies, būs grūti savilkt galus.”
Smiltenes novada Gatartas pansionāta vadītājs Aivars Damroze paskaidro, ka jautājums par pansionāta pakalpojumu cenām tieši šonedēļ tika skatīts pašvaldības domes Finanšu komitejas sēdē. Ir skaidrs, ka izmaksas palielinās gan darbaspēkam, gan materiālajām vērtībām, līdz ar to kāps arī maksa par uzturēšanos pansionātā. Par plānotajām izmaksām nākamajam gadam tiks informēti arī sadarbības partneri: “Lai līdzmaksājuma palielinājumu kaut cik mazinātu, nākamgad neplānojam veikt lielus ieguldījumus infrastruktūrā, jo tas radītu vēl lielākas izmaksas.”
A.Damroze skaidro, ka iestādes budžeta lielāko daļu veido atalgojums darbiniekiem: “Ir bijuši gadi, kad tie ir 70% no pansionāta budžeta, šobrīd sliecamies, ka tas varētu būt līdz 60%. Tomēr, tā kā no nākamā gada palielinās minimālā alga, skaidrs, ka arī šajā sadaļā būs nepieciešams lielāks finansējums. Mūsu pansionātā pozitīvi ir tas, ka ir šķeldas apkure, šis kurināmais salīdzinājumā ar gāzi nav tik ļoti sadārdzinājies. Savukārt tikko ir beidzies pārtikas iepirkums, tajā viss ir tieši divas reizes dārgāks – dubultojies. Domājams, ikviens cilvēks, ieejot veikalā, redz, ka visi produkti ir kļuvuši dārgāki, inflācija ievērojama. Energokrīze, degviela, apkure, tas viss iet roku rokā, ir ekonomiski sasaistīts. Pansionātos nevaram samazināt siltumu, jo vēsākas telpas ne tikai mazinātu komforta līmeni, bet var izraisīt arī hronisku slimību saasināšanos. Jauni cilvēki kustas, ir aktīvi, sasilda sevi, bet veci cilvēki to nevar izdarīt. Mums ir jānodrošina likumdošanā noteiktās prasības, jābalansē starp vajadzībām un iespējām. Bet es ticu, ka mēs pārlaidīsim ziemu, pienāks pavasaris, un kļūs vieglāk. Ar grūtībām dzīvē saskaramies ik pa laikam, bet viss ir pārvarams.”
Komentāri