Pirmdiena, 22. aprīlis
Vārda dienas: Armands, Armanda

Mācību iestāde ar citu programmu kodu

Druva
00:00
01.12.2006
1

Dzirdot, ka bērns mācās Spārē, viņam tiek uzlikts zīmogs, kura saturā ir stereotipi un arī patiesība. Spāres skola ir viena no 63 speciālajām mācību iestādēm valstī, šogad tajā mācās 123 audzēkņi no 21 rajona. Lielo iestāžu skaitu ar speciālo ievirzi veido tās, kurās mācās bērni ar kustību, redzes, dzirdes, gremošanas orgānu traucējumiem, plaušu slimībām un citām īpašām vajadzībām. Skolas direktors Pēteris Sockis uzsver, ka viņa vadītā skola ir speciālā izglītojošā mācību iestāde un speciālā profesionālā izglītības iestāde. Viņaprāt, tā ir iespēju skola bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem. Šeit mācās bērni, kuriem ir noteiktais A un B līmenis, un C līmeņa audzēkņi, kuriem ir smagi garīgi traucējumi. Tendence vērojama tāda, ka pēdējos gados pieaug tieši smagā līmeņa bērnu skaits. To nosaka valsts politika, jo bērni ar vieglākiem traucējumiem tiek iekļauti citās, arī vispārējās mācību iestādēs. Integrācija kā bubulis

Spāres skolā uzskata, ka vispārējās mācību iestādēs jāmācās visiem, kuri to var. Pedagogiem tas objektīvi jāvērtē. Speciālistuprāt, ir pat muļķīgi, ka bērnam, kurš ir tikai ratiņkrēslā, vajadzētu pielikt kādu speciālu birku. Taču ar tā saukto Spāres kontingentu ir citādi.

“Varbūt 30 no maniem audzēkņiem var integrēt. Bet pietiek paņemt vienu puišeli, to neintegrējamo, un viņš sajauks visu turienes sistēmu. Tas ir ļoti nopietni jāvērtē. Ir bērni, kuriem ir tādas diagnozes, ka viņiem der tikai speciālā skola. Dažs runā, dažs ne, kāds saskaita, kāds ne. Lasa un ne. Kāpēc ne Eiropa, ne ministrija nerunā par C līmeņa bērniem, kur šos smagi slimos integrēt?” sprieda skolas direktors P.Sockis. Spāres pedagogi saskārušies ar citu apstākli, ka daudz par vēlu bērni ar garīgu atpalicību nonāk speciālajā skolā. Tas jau esot skolotāju kompetences un sirdsapziņas jautājums.

“Man ir dusmas uz vispārizglītojošām skolām. Cīnās par katru dvēselīti. Iet tas bērns 1. klasē, apmuļļājas. Tad paliek pirmajā uz otru gadu, tāpat mācās divus gadus otrajā, trešajā klasē. Tāds astoņus, desmit gadus vecs bērns jau nevienu netraucē. Ir vienalga, ko viņš tur iemācījies, prot, neprot. Bet pienāk brīdis, kad puisītis pieceļas un sāk staigāt pa klasi, pa soliem. Tad skolotāja saka, ka šis bērns vairs nav kontingents. Kur viņi bija šos piecus, sešus gadus, kāpēc neko neredzēja? Redz, tas vairs nav viņu kontingents, tā jau ir Spāre,” striktu viedokli pauda P.Sockis, piebilstot, ka skolā ir ļoti daudzas sertificētas un akreditētas mācību programmas, lai bērnus izglītotu, bet, ja speciālajā skolā bērni nonāk novēloti, tad rezultātu ir grūti sasniegt. Klupina vecāki un sociālie darbinieki

Pērn skolas dzīvei bijis lozungs – veicināt sabiedrības, vecāku lomu mācību un audzināšanas procesa realizēšanā. Vārdi skaļi, bet pamatā konkrēta vēlme, lai vecāki interesētos par bērnu skolas un personisko dzīvi. Situācijas ir dažādas. Ir vecāki, kuri seko katram bērna solim, veiksmēm un neveiksmēm, ir tādi, kuri mierā ar to, ka bērns mācās un dzīvo internātā. Secīgi problēmas no kakla nost.

“Pārsvarā bērni skolā pavada no pirmdienas līdz piektdienai, bet ir tādi, kuri labprāt paliek pa brīvdienām. Bērni tā arī pasaka, ka nav mājās ko darīt, ka tur nav pat ko ēst. Daudz audzēkņu mums ir no nepilnajām, arī nelabvēlīgām ģimenēm. Neesam rēķinājuši, bet apmēram trīs ceturtdaļas no visiem,” sacīja P.Sockis un piebilda, ka tieši tamdēļ nākas strādāt ne tikai ar bērniem, bet arī vecākiem.

“Kad paziņoju par vecāku kopsapulci un pirmajā darba kārtības punktā ieliku humānās palīdzības dalīšanu, tad ieradās 55 – 60 vecāki. Tas ir normāls apmeklējums. Kad programmā bija paredzēta filmas skatīšanās, runas par disciplīnu, vardarbību, tad atnāca trīs. Sāpīgi, tas ir sāpīgi, bet tagad zinu, ka turpmāk tikai tā darīšu, piedāvājot humāno palīdzību, ekskursijas. Viņi ir jāmāna, lai atnāktu līdz skolai,” tā P.Sockis. Vēl ir kāds iemesls, kāpēc bērni laikus nesāk mācīties speciālajā skolā. Daļa vecāku nespēj samierināties un atzīt, ka viņu atvasei ir tik lielas problēmas, ka nevar mācīties vispārējo programmu un vairāk laika jāvelta praktisku lietu apguvei.

Cita lieta, kad bērna vajadzību izpratnes pietrūcis ne tikai vecākiem, bet arī lietpratējiem pagastu pašvaldībās. Skolas direktors atsaucas uz konkrētu gadījumu Zaubes pagastā. Kāds puišelis 11 gadu vecumā sācis mācīties Spārē. Līdz tam viņš neesot sēdējis skolas solā.

“Tagad māte dzīvo Cēsīs un, iespējams, ka savu viedokli ir mainījusi. Mūsu sociālā darbiniece, arī es pats bieži ar māti runājām, bet viņa atteicās dēlu, kurš ir invalīds, sūtīt uz internātskolu. Viņa nelaida bērnu no sevis prom. Mēs taču nevarējām bērnu mātei atņemt, viņa par to gādāja,” viedokli pauda Zaubes pagasta padomes priekšsēdētājs Valdis Lācis un noliedza skolas sniegtās ziņas, ka vecāki par bērna izglītošanas iespēju nebūtu zinājuši.

“Arī bērna māte ir pabeigusi to pašu skolu, bet viņa strādāja, ģimenē viss bija kārtībā,” tā Valdis Lācis. Skolā uz šo problēmu raugās skarbāk, jo, līdzko bērns sācis mācīties, tā kļuvis apķērīgāks, tad attīstība atkal bremzējusies.

“Viņš arī tagad slikti runā, bet pazīst cilvēkus. Cik esmu saticis vecmāmiņu, māti, tad viņas vienkārši staro un saka, ka iepriekš neviens nav teicis par šādas skolas esamību. Liekas, ka pašvaldībai šis bērns vienkārši netraucēja, ” tā P. Sockis. Izglītībai sola kvalitāti

Diploms, beidzot speciālo internātskolu, audzēkņiem ir tāds pats kā visās skolās, tikai programmas kods atšķiras. Un skolā realizē 14 dažādas mācību programmas attiecīgajam attīstības līmenim. Kā pietrūkst? Skolā jau pāris gadus nestrādā psihologs, joprojām darbu varētu atrast arī pedagogi ar speciālo izglītību, daudzi par to interesējušies, jo algas nav sliktas, bet atnākuši, pastrādājuši un sapratuši, ka darbs ir ļoti smags. Tā arī pateikuši, ka tas nav viņiem pa kaulam. Satiktie darbinieki, kuri audzēkņiem veltījuši jau daudzus gadus, arī piekrīt, ka reizēm nākt uz darbu ir tik smagi, kā kāpjot stikla kalnā. Tas arī tāpēc, ka darbs jau nekad nebeidzas. Kopā ar smagi slimiem bērniem jāpavada mācību stundas, laiks internātā un jāstrādā arī nakts maiņās. Skolas vadība ir nodrošinājusi, ka visu laiku ar bērniem, kuriem ir īpašas vajadzības, kopā pavada profesionāļi.

“Citādi bija situācijas, ka dienā bērnam rada vērtības apziņu, kas viņam ir ļoti svarīga, bet nakts aukle bērnu nolīdzina līdz ar zemi tikai tāpēc, ka viņam gadījies saslapināt gultu,” norādīja P.Sockis, uzsverot, ka pašlaik ir izveidojies kolektīvs, kas vēlas bērnus mācīt, uzklausīt, atbalstīt.

Visvairāk lietpratēji uzsver profesionālās izglītības lomu. Spārē puiši var izmācīties par galdnieku palīgiem, meitenes mājsaimniecību. Pieredze rāda, ka tie, kuri tikuši pie diploma un iemaņām, strādā būvniecībā, kokapstrādes firmās, gateros. Kāds puisis devies darbā uz Īriju.

“Viņi ir sapratuši, ka jāstrādā. Viņi zina, ka maizi nopelnīs ar rokām, nevis smadzeņu podu. Meitenes būsim izaudzinājuši par kārtīgām sievām, mācēs gatavot ēst, rūpēties par ģimeni. Meitenes apgūst arī ekonomikas pamatus, iemācās šūt, tekstilapstrādi, saimniekot laukos. Viņas daudzviet var strādāt palīgdarbus, tikai jāmainās kopējai attieksmei valstī pret speciālo skolu beidzējiem,” novērtēja direktors, kuram ir daudz plānu, kā pilnveidot skolu, kura darbojas senā muižā, bet nodarbības notiek gan kādreizējā zirgu stallī, gan vistu kūtī. Plānoti lieli remonti. Skola saņem finansējumu no valsts, tiek rakstīti vērienīgi projekti, lai sakārtotu kanalizācijas sistēmu, izbūvētu attīrīšanas ietaises, esot jāmaina arī jumts un jāpārtaisa centrālapkure. Logi jau nomainīti gan mācību korpusā, gan internātā, bet plānā ir veikt remontu, lai telpas kļūtu gaišākas. Tā kā internāta istabiņās ir visai liela šaurība, tad par nepieciešamību kļuvusi atpūtas telpas iekārtošana, lai bērniem kaut uz īsu laiku būtu iespēja arī palikt vieniem.

“Ja tas viss izdotos, jau esmu runājis ministrijā, tad Spāri varētu saukt par visai modernu skolu. Mans mērķis ir to paveikt. Kā arī sagaidīt brīdi, kad katrā reģionā darbotos šādas skolas, lai bērni var mācīties tuvāk dzīvesvietai, turpat meklēt arī darbu un dzīvot savu dzīvi,” noteica direktors.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ugunsdzēsējiem glābējiem Vidzemē 16 izsaukumi

15:43
22.04.2024
6

Aizvadītajās trīs diennaktīs, laika posmā no šī gada 19. aprīļa plkst. 6.30 līdz 22. aprīļa plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona pārvalde saņēma 16 izsaukumus – trīs izsaukumus uz ugunsgrēku dzēšanu un 13 izsaukumus uz glābšanas darbiem. Sestdien plkst. 18.04 saņemts izsaukums uz Madonas novada Cesvaines pagastu, kur divstāvu dzīvojamās mājas otrajā stāvā pie […]

Fiziskās aktivitātes - svarīgākais ieradums labas veselības uzturēšanai

15:27
22.04.2024
10

Uz jautājumu “Kurš no ieradumiem, jūsuprāt, ir vissvarīgākais veselībai?” “Mēness aptiekas” un pētījumu aģentūras “Norstat” veiktajā aptaujā 17% respondentu atbildējuši, ka tās ir regulāras fiziskās aktivitātes, savukārt 16% kā svarīgākās norādījuši regulāras veselības pārbaudes. Interesanti, ka fiziskās aktivitātes par svarīgāko ieradumu vīrieši atzinuši divas reizes biežāk nekā sievietes. Visvairāk – 25% – ar fiziskajām aktivitātēm […]

Āraiši ir īpaši, un tādiem tiem jābūt

00:00
22.04.2024
16

Āraisieši vienmēr uzsvēruši piederību īpašajai vietai Āraišiem. Jau desmit gadus aktīvākie iedzīvotāji apvienojušies Āraišu biedrībā, lai kopā risinātu ikdienas problēmas, stiprinātu identitāti un atpazīstamību, veicinātu kopienas un apkārtnes iedzīvotāju līdziesaisti, radošumu un interešu daudzveidību, paplašinātu tūrisma piedāvājumu.    Biedrības rosināti, āraisieši sanāca kopā, lai apspriestu aktuālo. Eva Koljera pastāstīja par aptaujas, kurā viedokli pau­da āraisieši, […]

Rokdarbos atmodina pavasari

00:00
21.04.2024
47

Dzērbenes pilī kā ik pavasari pagasta un kaimiņu rokdarbnieki un amatnieki rāda rudenī un ziemāpaveikto. Izstādes pamatu veido Dzērbenes tautas nama studijas “Dzērbe” dalībnieku darbi. “Gada laikā studijas vadītāja Inga Blauberga    iedrošinājusi, aizrāvusi pagasta sievas. Aizvien tiek apgūts kas jauns, pētītas    latviskās un Dzērbenes meistaru tradīcijas,” saka tautas nama un Dzērbenes amatu mājas […]

Grāmatas Braila rakstā, audio, palielinātā drukā un vieglajā valodā

00:00
20.04.2024
65

Cēsu pilsētas Valdemāra bibliotēkā, kas daudziem labāk zināma ar iepriekšējo nosaukumu Neredzīgo bibliotēka, grāmatas lasa ne tikai vājredzīgi un neredzīgi cilvēki, bet arī tie, kuriem citu iemeslu dēļ grūti lasīt parasto druku. Tas var būt gultas režīms pēc traumas, operācijas, pēc insulta, infarkta vai ir grūtības fiziski noturēt grāmatu rokās. Dienā bibliotēku vidēji ap­meklē 10 […]

Atkal brauc reibumā

11:48
19.04.2024
34

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 84 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 10 ceļu satiksmes negadījumi, bez fiziski cietušām personām. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 108 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 67 par ātruma pārsniegšanu, kā arī trijos gadījumos automašīnas vadītāji […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
33
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
17
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
35
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
29
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
43
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi