Divas dienas Liepas pusē un Kvēpenes meža masīvā notika zemessardzes paaugstinātas gatavības rotas līmeņa kaujas grupas
mācības. To galvenais mērķis – pilnveidot rotu kaujas spējas. Mācībās piedalījās vairāk nekā simts karavīri un zemessargi no 27.kājnieku bataljona, 19.nodrošinājuma bataljona, kā arī studentu bataljona.
Mācību pirmā diena notika tā sauktajā Liepas trīsstūrī. Atklāšanas brīdī klāt bija 3.zemessardzes novada komandieris, jūras kapteinis Rūdolfs Rudzuroga, kurš uzsvēra, ka spēkā atkal ir senais teiciens – gribi mieru, gatavojies karam: “Mums jābūt gataviem aizstāvēt dzimteni, bet, lai to spētu, ir jātrenējas. Treniņos novēlu sekot austrumu zemju principam – gribi būt ātrs, gatavojies lēnām un prātīgi. Nesteidzies, apgūstot to, ko māca instruktori.”
27.kājnieku bataljona komandieris, pulkvežleitnants Rolands Moļņiks zemessargiem solīja, ka mācībās garlaicības nebūs: “Mēs soli pa solim iesim no vieglākā uz sarežģītāko, lai visu apgūtu pakāpeniski un nepieciešamības gadījumā prastu to izmantot.”
Zemessargus uzrunāja un svētību mācībām deva Instruktoru skolas kapelāns Laimnesis Pauliņš.
Pēc tam svinīgā ceremonijā Zemessardzē uzņēma septiņus jaunos zemessargus: Brendenu Bahmani, Edgaru Embergu, Mārtiņu Meržvinski, Artūru Dunovski, Mārtiņu Asari, Ēriku Ozolu un Tomu Balodi.Viņi deva zvērestu netaupīt spēkus, veselību un dzīvību, sargājot Latvijas valsti un tās neatkarību.
Jauno zemessargu vidū ir puiši arī no Cēsu profesionālā vidusskolas un Priekuļu lauksaimniecības tehnikuma. R. Moļņiks pastāstīja, ka šajās skolās rīkoti rekrutēšanas pasākumi un jau nākamajā dienā jaunieši un jaunietes ieradušies bataljona štābā un uzrakstījuši iesniegumus par uzņemšanu zemessardzē.
Mācību pirmajā daļā zemessargi vingrinājās slēpņu un pretslēpņu taktikas elementu izpildē, apguva uzbrukuma operācijas, darbības ar autotransportu, kā arī veica patruļbāzes ierīkošanu.
Kā “Druvai” pastāstīja R. Moļņiks, sākumā viss tiks apgūts lēnām, lai redzētu kļūmes un censtos tās novērst: “Ar katru nākamo mēģinājumu temps pieaugs, uzdevums sarežģīsies ar papildu šķēršļiem un pārbaudījumiem. Kad vakarā zemessargi dosies uz Kvēpenes mežiem, tur būs skarbā realitāte un iemācīto nāksies likt lietā. Lielākajai daļai tā būs nezināma teritorija ar sarežģītu reljefu. Tur būs “pārsteigumi”, kurus sarūpēs izlūkvads. Pēc mācību scenārija rotas kaujas grupa neitralizēs skaitliski nelielus pretinieka grupējumus, kuri iefiltrējušies valsts teritorijā.”
Šādas kaujas rotas mācības notika pirmo reizi, tāpēc tās bija īpašs izaicinājums bataljona virsniekiem un instruktoriem. Pēc mācībām R. Moļņiks atzina, ka tās noslēgušās veiksmīgi, plānotie uzdevumi izpildīti, mērķi sasniegti: “Mācībās īpaši gribējām redzēt nodaļu komandieru spēju tikt galā ar uzdevumiem, prasmi saliedēt savus vīrus, neapjukt ekstrēmās situācijās. Visi tika galā ar saviem uzdevumiem. Viens no mācību mērķiem bija atlasīt tos, kuri tiešām gatavi un spējīgi darboties šajā kaujas rotā.”
Kaujas rotas zemessargiem mācību intensitāte būs krietni lielāka. Ja zemessargam gadā mācībās jābūt 20 dienas, kaujas rotā papildus vēl vismaz 20 dienas.
3.zemessardzes novada komandieris R. Rudzuroga norādīja, ka, iespējami biežāk tiekoties ar zemessargiem, un redzot, ka viņiem acīs deg uguntiņa, rodas pārliecība, ka zemessardze ir kaujas spējīga: “ Šis spēks ir nezināmais potenciālajiem pretiniekiem. Jābūt gataviem pretspēkam, jo bieži jau tas vien, ka esam gatavi cīnīties, attur pretinieku no jebkurām pretdarbībām. Svarīgi, lai zemessargi turpinātu mācīties, tāpēc mums, profesionālā dienesta karavīriem, jābūt līmenī, lai nesagrautu viņu cerības un mācības vienmēr būtu iespējami augstākā līmenī.”
Komandieris atzina, ka Ukrainas notikumu ietekmē interese par dienestu zemessardzē pieaugusi, cilvēki nāk, vēlas stāties zemessardzē. Viņš atzinīgi novērtēja arī Aizsardzības ministra izteikumus par papildu atbalstu zemessardzei, lai uzlabotu tās kaujas spējas. “Ceru, ka no vārdiem nonāks arī pie darbiem,” teica komandieris, un tas jau
ir piepildījies. Šonedēļ valdība nolēma atbalstīt Aizsardzības ministrijas iniciatīvu, zemessargu apmācībā ieguldot papildu 680 250 eiro, bet jaunsargu nometņu organizēšanā – 100 000 eiro. Papildu līdzekļi palielinās Zemessardzes militāro spēju kvalitāti, uzlabojot zemessargu praktiskās iemaņas un sagatavotību, kā arī papildus nodrošinās ekipējumu.
Jānis Gabrāns
Fotoreportāža no mācībām skatāma sadaļā “Foto galerijas”
Komentāri