Latviju vakar pieskandēja līgodziesmas. No saules lēkta līdz rietam. Godinot latviešu līgošanas tradīcijas, gada garākajā dienā, 21. jūnijā, visā Latvijā, vēl četrās Eiropas valstīs un Kanādā notika unikāla koru, folkloras kopu un tautiešu sadziedāšanās.
Dienas laikā līgodziesmas mēroja teju 4000 kilometrus pāri Latvijai. Ik pusstundu Latvijas “Radio 2” skanēja kāds gabaliņš no Gadsimta garākās līgodziesmas.
Jau ap pussešiem rītā Līgatnē pie Gaujas pārceltuves sāka pulcēties Līgatnes jauktā kora dziedātāji. Dažs vēl samiegojies, bet, satiekot citus, prāts uzreiz kļuva mundrāks. Pamazām arī lietus kļuva aizvien stiprāks, tad atkal pierima, lai drīz atsāktu smidzināt. Nītaurietes Maija Freiborne un Mārīte Mača brīnījās, ka pie Gaujas līst, jo Nītaurei lietus iet apkārt. “Bet tas jau netraucēs dziedāt. No Nītaures korī dziedam piecas,” vēl pastāsta koristes.
“Divas minūtes pirms pulksteņa zvana pamodos,” atklāja diriģents Ilmārs Seilis un uzsvēra, ka līgatniešiem vienmēr ir svarīgi – ja kaut kas notiek, tad jāpiedalās.
Aija Andersone atceras, kā diskutējuši, kur dziedāt līgodziesmas, kuras pievienosies garākajai. Sprieduši, ka varētu Līgatnē pie Anfabrikas klints vai uz Lustūža klints, tad kāds ieteicis, ka tomēr dziedāt Gaujas vidū ir kas tāds, ko citi nevar atkārtot, jo vienkārši nav prāmja. Koristi paši bija pārsteigti, jo izrādījās, ka līdz šim koris uz Gaujas nav dziedājis. “Uz ūdens vienmēr ir laba akustika,” savējos mierināja I.Seilis.
Tā vakar pulksten 5.45 uz prāmja Gaujas vidū sākās tiešraide “Latvijas radio 2”. To vadīja žurnālists Jānis Ramāns. Viņš un dzīvesbiedre Indra dzied Līgatnes korī. Abi izraudzīti arī par Dziesmusvētku vēstnešiem. Jānis atzina, ka ir liela atbildība būt kolektīvā un pārstāvēt Līgatni. “Atrodamies starp ūdeni – tas līst, un esam Gaujas vidū. Arī lietus laikā šī ir brīnišķa vieta. Līgatnes jaukais koris, kā mēs sakām, ir vislabākais,” Latvijai stāstīja līgatnietis Jānis Ramāns.
Koris nodziedāja divas līgodziesmas, lai tālāk garākajā līgodziesmā savas ievij nākamie novadi. Kad dziesmas izskanēja, saulīte aiz mākoņa vēl slēpās, bet daži stari izslīdēja palūkoties, kas virs Gaujas notiek. Pēc tiešraides līgatnieši vēl nodziedāja “Pūt, vējiņi!”.
“Izvēle dziedāt Gaujas vidū bija avantūra, jo par laikapstākļiem nedomājām. Bet ir labāk, nekā varējām gaidīt,” vērtēja diriģents Mārcis Katajs un atklāja, kad Jānis ierosināja piedalīties radio akcijā, spriedis – Jānis ir bass, viņa sieva dzied altu, pats pamēģinās tenoru, bet sieva soprānu, un gan jau nodziedās. “Gandrīz pilns sastāvs sanāca,” gandarīts diriģents.
Lai Gaujas vidū nodziedātu savas dziesmas gadsimta garākajā līgodziesmā, koristus ar prāmi pāri cēla prāmnieka mazdēls, Līgatnes kora dziedātājs Toms Eglītis. “Vectēvs uzticēja,” priecīgs teica Toms.
Pulksten 7.45 Cēsu Pils parkā savu dziesmu garākajai līgodziesmai pievienoja Cēsu Pils koris. Gada garāko dienu sākt ar dziedāšanu ir zīme, ka būs enerģija, varēšana piedalīties Dziesmusvētku Koru karos un nopelnīts prieks un gandarījums.
Līgo ceļš cauri 30 Latvijas pilsētām un novadiem saulrietā atgriezās Rīgā. “Latviešu tautasdziesmas ir neizsmeļama ideju banka, kurā rast iedvesmu vasaras saulgriežu svinēšanai kopā ar ģimeni un draugiem. Prieks, ka arvien vairāk cilvēku vēlas iepazīt šo bagāto mantojumu, iedziļināties sentēvu tradīcijās un tajās meklēt saikni ar dabu. Celties pirms saules lēkta, ja esi gājis gulēt krietni pēc saulrieta, ir izaicinoši, taču saulgriežu laikā ne tas vien iespējams. Saplūsmē ar dabas ritiem spēkus atgūstam dubultā,” sacījusi Gadsimta garākās līgodziesmas dalībniece, kultūras ministre Dace Melbārde.
Komentāri