Sestdiena, 15. februāris
Vārda dienas: Alvils, Olafs, Aloizs, Olavs

Līgatnes dabas takās gaida draudzīgus apmeklētājus

Druva
00:00
29.11.2006
12

, Gaujas NP informācijas daļas vadītāja

Līgatnes dabas takas ik rudeni piedzīvo un pārdzīvo apmeklētāju pieplūdumu. Gaujas Nacionālā parka darbiniekiem ir gan prieks par ciemiņiem, gan lielas rūpes. Vairākums apmeklētāju ir skolēni. Tātad tie, uz kuriem vistiešāk attiecināms Līgatnes dabas taku izveidošanas mērķis – dabas izziņa, vides izglītība.

Skolotāji atskaitēs raksta, ka devušies mācību ekskursijā, bet skolēni stāsta, ka bijuši „uz Līgatni pie zvēriem”. Ērts un izdevīgs galamērķis visiem, jo bērni tiek svaigā gaisā, dabū izkustēties. Arī skolotājiem iespēja galvu izvēdināt no darba steigas un stresa. Brauciens noder klases saliedētības veidošanai – jautrie atgadījumi, piedzīvojumi un dabas rosinātās pozitīvās emocijas vieno gan skolēnus, gan skolotājus visam turpmākajam mācību gadam,. Tā ir ekskursiju „saules puse”, taču ar šo publikāciju vēlos pievērst uzmanību uzvedībai, kāda jau pirms braukšanas uz Līgatnes dabas takām būtu „jāieslēdz vistumšākajā kambarī” un jāatstāj mājās. „Kapeņu stāstiņi”

Kilometriem garās koptās pastaigu takas un labiekārtojumi Līgatnes mežos nav tapuši komercijai un masām. Gaujas NP darbinieki, kas šo jauko tūrisma objektu pirms trīsdesmit gadiem iekārtoja, neplānoja, ka pienāks laiks un te ik sezonu ieradīsies miljons apmeklētāju. Līgatnes dabas takas ir vieta, kur mežs ar visiem pavalstniekiem „panāk tuvāk” cilvēkiem, kur dabas zinības var apgūt jebkurā gadalaikā. Tomēr ne visi divkājainie, kas izvēlas šo galamērķi, saprot, ka ieradušies ciemos – vietā, kuru kāds veido, kopj, saudzē. Velga Vītola, zvērkope: „ Kaut neiztiekam bez nepatīkamiem incidentiem, vērtējot apmeklētājus 26 gadu laikā, kopš strādāju, kļuvis labāk. Astoņdesmito gadu beigās Līgatnes dabas takas bija vienīgais šāds dabas tūrisma objekts Latvijā. Lielākos trakumus, ko tūristi sastrādāja Līgatnes dabas takās, paveica tieši vidusskolēni. Reiz aizgāju uz stāvlaukumu un saskaitīju: vienlaikus te bija pat 40 -50 autobusu! Apmeklētāji bieži atlauza vārtus, sabojāja žogu, izlaida laukā dzīvniekus. Skatos, no rīta staltbriedis ir pie „Pauguriem”. Kā viņš te ticis? Izrādās, iežogojumam atlauzti vārtiņi. Citā reizē žogs bija pacelts augšā un mala atstutēta ar koku. Kādreiz, kad Līgatnes dabas taku teritorija bija „lielajā žogā”, varējām regulāri skaitīt un rēķināt, cik stiepļu metru atkal noņemts. Kad modē nāca aerosola baloniņi, nebija vietas, kur kāds nebūtu pamēģinājis kaut ko uzrakstīt. Visvairāk cieta dzīvnieki. Jenotsuņu voljērā bija pilns ar kokiem un zariem – kā bebru aizsprostā. Apmeklētāji nolasīja visu apkārtni un sameta iežogojumā. Arī lūši un lāči dabūja savu tiesu akmeņu. Netālu no „Pauguriem” pie žoga būrī bija seskiņš. Ne pārāk tuvu, lai apmeklētāji varētu iebāzt būrī pirkstus, bet tomēr… Aizrādīju, bet reiz tomēr pusaudži ar kokiem nobadīja dzīvnieciņu līdz nāvei.”

Elmārs Boguļko, zvērkopis: „Pirms trim gadiem ieradās skolēnu grupas no Rīgas. Izkāpjot no autobusa, viņi vispirms gribēja iegāzt gravā kases mājiņu ar visu kasieri. Daži devās uz Gaujasmalas veikalu, pirka alkoholu. Valdīt nevarējām. Zvēri skolēniem neinteresēja. Daži jaunieši nogāja lejā pie lāču sētas un staigāja pa iežogojuma augšmalas slīpajiem stieņiem. Kustināja arī nožogojuma stabus, līdz izšūpoja.

Šoruden ieradās vidusskolēni, kas jau tūlīt jautāja, kur var nopirkt alkoholu, un devās uz veikalu. Viens puisis jau vairs paiet nevarēja, meitenes viņu nesa. Protams, grupai bija līdzi arī pedagogi.

Nudien, nevaram ļaut apmeklētājiem barot dzīvniekus! Tīrot iežogojumus, atrodam gan šķiltavas, gan alkohola pudeles, visu ko.”

Jānis Andrušaitis, Līgatnes dabas taku vadītājs: „Kādreiz, pavadot grupas, skolēni ierosināja, ka vajadzīgi iežogoti tuneļi apmeklētājiem. Tomēr, ja sētu izveidosim vēl pamatīgāku, būs zudis mērķis – parādīt dzīvniekus to dabiskajā vidē. Nav iespējams pilnībā norobežot dzīvniekus no apmeklētājiem, tā, lai nevarētu pabarot, kaut ko iemest pār žogu.” Kur pazuduši Skolotāji?

Jānis Andrušaitis: „No pedagogiem atkarīgs ļoti daudz – gan kā pirms brauciena sagatavota grupa, gan informētība par galamērķi, gan turpmākā sadarbība ar klasi. Vai skolotājs tiek respektēts un uzklausīts, vai ir tukša vieta, var pamanīt uzreiz. Arī starp lauku un pilsētas skolām ir atšķirība. Skolēni no pilsētas uz dabas takām brauc izklaidēties, atpūsties un izskraidīties, kļūst nevadāmi un „kā norāvušies no ķēdes”. Lauciniekiem ir svarīga dabas izziņa un informācija. Būtu ļoti vēlams, ja skolotāji pirms ekskursijas sagatavotu klasi.

Nācies sastapties ar pedagogiem, kas nav respektējuši mani kā amatpersonu, kaut arī biju piespraudis identifikācijas karti jeb dienesta apliecību. Uz pieklājīgu aizrādījumu esmu saņēmis asu pretjautājumu: „Kāpēc jūs esat tā uzbūvējuši, ka dzīvniekiem var pieiet tuvu?””

Velga Vītola: „Daudzi neprot saskatīt dzīvniekus to dabiskajā vidē, vienkārši nemāk skatīties. Skriešus apauļo iežogojumus, neko nav redzējuši un aizbrauc neapmierināti.

Kāda skolotāja reiz satraukusies jautāja: „Vi naših ņe viģeļi?” Mani reti var sasmīdināt, bet šoreiz… Ar ko šos pazudušos varētu pazīt – ar lakatiņiem, ar piespraustām puķītēm? Tas ir tipiski, ka skolotāji mēdz pazaudēt pusi grupas. Reizēm klase tiek informēta – tiekamies stāvvietā pēc divām stundām. Skolotājai vienkārši nav noskaņojuma iet līdzi vai nav fiziski spēka izskraidīt tos kalnus.”

Elmārs Boguļko: „ Mazāko klašu bērni tiek pieskatīti. Taču parasti skolēni joņo pa priekšu, skolotājas aiz muguras. Pirmie jau tikuši pie autobusa, bet „aste” vēl ir kaut kur meža vidū. Tādiem aiz muguras vajadzīga arī apkopēja, jo nemitīgi „laukā birst” iesaiņojumi un tukšas pudeles. Daudzi joņo apkārt iežogojumam, kas maršrutā nav paredzēts. Baida dzīvniekus, dauza žogus. Ļoti reti skolotājas kaut ko aizrāda. Vēl retāk gadās, ka skolotāja grupai kaut ko stāsta. Diemžēl bieži tās ir tādas visai „interesantas lietas”, kas neatbilst īstenībai. Informācijas stendus ar aprakstiem un zīmējumiem ievēro galvenokārt individuālie apmeklētāji, ģimenes.” Piedāvā risinājumu

Elmārs Boguļko: „Vislabākais risinājums būtu, ja katru grupu pavadītu gids vai kāds no Gaujas NP darbiniekiem. Lai nebūtu tā, ka, nopērkot biļeti, apmeklētāji atļautos darīt visu, kas ienāk prātā.”

Velga Vītola: „Man reizēm prasa – kāpēc nesauci policiju? Kamēr no Cēsīm kāds atbrauktu, autobuss ar vainīgajiem jau sen būtu projām. Grupas, kuras jau atbraucot interesējas par iespēju nopirkt alkoholu vai alu, drīkstētu ielaist dabas takās tikai tad, ja vadītājs uzņemas atbildību. Jānorāda, ka šī nebūs tā vieta, kur varēs izklaidēties un darīt, ko grib. Nu, nebrauciet! Līgatnes dabas takas neko nezaudēs, ja jūs neieradīsieties. Nu, paldies, Dievam, ka neatbrauksiet!”

Jānis Andrušaitis: „Tas ir nākotnes uzdevums, nodrošināt, lai grupas pavada pieredzējuši gidi. Sagatavosim informāciju skolām par to, ko pie mums var darīt, kādu uzvedību vai rīcību sagaidām no apmeklētājiem. Līgatnes dabas taku uzdevums ir izglītojošs, ne izklaidējošs. Tiem, kas brauc uz Līgatni izdauzīšanās pēc, būs jāmeklē citas vietas. Tā ir milzīga atbildība – vest nepilngadīgo grupu dabā! Aicinu topošos taku apmeklētājus un pedagogus izvērtēt maršruta galamērķi, sagatavot skolēnus dabas izzināšanai.

Par laimi lielāko daļu pedagogu dabas takās sastapt ir patīkami. Var redzēt, ka viņiem patiešām interesē šī vieta un viņi spēj vadīt grupu. Reizēm ierodas skolēni ar zīmējumiem. Tas pierāda, ka klase braucienam gatavojusies. No Gaujas NP teritorijā esošajām skolām piesakās jau iepriekš un informē par savāktajām zīlēm, burkāniem vai āboliem. Skolotāji interesējas, vai var vest ēdamo, vai drīkst barot, kur nonāks atvestais cienasts. Barošanas iespējas var noskaidrot apmeklētāju centrā.”

Velga Vītola: „Un tomēr viss pamazām ir mainījies. Sāk ierasties daudz kulturālāki un ieinteresētāki apmeklētāji. Tagad vairs tāda stila publika, kā iepriekš aprakstītie, ir reti.” Velga piesit pie galda: „Ir citas vietas, kurp doties. Šobrīd apmeklētāji kļuvuši eiropeiskāki, bijuši ārzemēs, redzējuši, kā ir citur. Nu vairs nevar pieņemt par pašsaprotamu, ka tūrists var kāpt pāri žogam, sviest kokus un akmeņus. Tie atsevišķie pārkāpumi, ar kuriem sastopamies šoruden, ir uzkrītoši, salīdzinot ar pārējo apmeklētāju pozitīvo attieksmi. Ir sirsnīgi apmeklētāji, kas prasa: „Kur tās jūsu meitenes? Kur tie mazie lācīši?” Tāda labestīga attieksme. Tas ir pareizi, ka parka inspektori un darbinieki tik asi reaģē uz apmeklētāju rīcību. Tās tendences un visatļautība, kas valda sabiedrībā, nokļūs arī līdz Līgatnei un zvēriem.”

Lai šajā aprakstā nebūtu tikai Gaujas NP administrācijas darbinieku viedoklis, noskaidroju, kādas ir likumā noteiktās prasības par skolotāju atbildību, dodoties ekskursijās. Cēsu rajona izglītības pārvaldes speciāliste Biruta Dambīte informēja, ka pastāv gan Ministru kabineta noteikumi, gan skolas noteiktā kārtība un direktora rīkojums par mācību ekskursijām. Tiek gatavots grupas saraksts, ir skolēnu paraksti klases žurnālā, ar kuriem tiek apstiprināts, ka bērni instruēti par drošības un kārtības noteikumu ievērošanu. Dažās skolās, piemēram, Siguldas ģimnāzijā, tiek vākti arī vecāku paraksti. Par skolēniem ekskursijas laikā atbildīgs ir pedagogs.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Eksperte: Maksa par recepti ir jauns birokrātisks slogs

00:00
15.02.2025
32
2

Neviennozīmīgi vērtētajā zāļu cenu reformā ir veikts tikai pirmais solis, un pašlaik būtiskākais ir izvērtēt reformas ieviešanas praktisko gaitu, intervijā LETA atzīst Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes prodekāne, Sabiedrības veselības institūta direktora vietniece un bijusī Zāļu cenu valsts aģentūras direktore Daiga Behmane. Viņa uzsver, ka viens no būtiskākajiem izaicinājumiem farmācijas nozarē […]

Ar mīlestību dāvināt pavasari

00:00
14.02.2025
158
2

Ziemu esam sagaidījuši, un lai, cik tā skaista, gribas būt pavasarī. Un, ja šodien vēl ir Valentīndiena, vēlēšanās pēc krāsām ir ļoti pašsaprotama. Nekas to dažādībā nespēj sacensties ar puķēm. Ieejot Cēsīs zemnieku saimniecības “Kliģeni” siltumnīcās, pretī nāk pavasaris. Zie­došu prīmulu podiņi veido krāsainu paklāju, kurā katrs zieds smaida. “Te zied un gatavojas ziedēt    […]

Slikti, ja rodas jautājums – vai vajag

00:00
13.02.2025
136
2

Cēsu novada SIA “Gaižēni” ir viens no lielākajiem cūkkopības uzņēmumiem Latvijā. Divas novietnes ir Cēsu novadā, Gaujaskalnā un Jaunraunā, bet divas Bauskas novadā, Īslīcē un Brunavā. Uzņēmums apsaimnieko 1600 ha zemes un gadā nobaro ap 100 tūkstošiem cūku un paši arī ganāmpulku atražo. Pērn SIA “Gaižēni” saņēma Cēsu novada uzņēmēju “Gada balvu” nominācijā “Lielākais nodokļu […]

Izstāde pārdomām par dzīvi un ne tikai

00:00
12.02.2025
44
1

Cēsu muzejā, Jaunās pils 4. stāva Izstāžu zālē, apskatāma Polijas mākslinieces Lauras Makabresku fotogrāfiju izstāde “Mierinājums”. “Kas man ir mierinājums? Tā ir tuvība, ieklausīšanās klusumā, skaistuma un cerības dāvana, lūgšana par kādu, ko es bieži vien pat nepazīstu, bet dziļi ticu, ka kādu dienu mēs iepazīsimies. Šis mierinājums nerastos, ja es pati to vispirms nebūtu […]

Atdzimusi vēsturiskā Ieriķu stacijas ēka

00:00
11.02.2025
135
1

Ilgi gaidītu un skaistu brīdi aizvadītajā piektdienā piedzīvoja Ieriķu un apkārtnes iedzīvotāji. Vēsturiskā stacijas ēka, kas ilgāku laiku bija atstāta pamestībā un laika zoba pamatīgi apgrauzta, nu ir atdzimusi košā, gaišā, mūsdienīgā veidolā un    kļūs par vietējās kopienas kultūras un sabiedrisko aktivitāšu norises vietu. Kā pastāstīja Amatas pārvaldes vadītāja un galvenā šī projekta virzītāja […]

Nepaļauties tikai uz stārķi

00:00
10.02.2025
87
2

Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi Statistikas dati, kas apkopoti Cēsu novada Dzimtsarakstu nodaļā, izteiksmīgi raksturo demogrāfisko situāciju kopumā valstī. Ejam mazumā, turklāt strauji. Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi. Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Iveta Gabrāne piebilst, ka salīdzinājumā ar 2023. gadu, reģistrēto jaundzimušo skaits samazinājies par 43. […]

Tautas balss

"Izmet āķi" par stabiņiem pilsētā

16:46
15.02.2025
5
5
Lasītāja J. raksta:

“Mūspusē sākusies tāda īsta, mūsdienīga priekšvēlēšanu kampaņa. Par to liecina feisbuks. Ieraudzīju ierakstu, kurā kāda politiskā spēka pārstāvis aktualizēja jautājumu par satiksmi norobežojošiem stabiņiem Cēsu ielās. Cilvēks stāstījumā apšauba šo stabiņu vajadzību un pauž neizpratni, kāpēc tie izvietoti konkrētās vietās. Tāpat uzsvērts, ka par šo stabiņu uzturēšanu taču jāmaksā, cik lietderīgi ir tādi izdevumi. Gan […]

Arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji

20:24
12.02.2025
18
Lasītājs K. raksta:

“Ceļu uzturētāji saka, ka tagad grants ceļu bedres nevar likvidēt, stāvokli uzlabot. Tā jau ir, bet vai tad, ja siltajā sezonā šos ceļus atjaunotu, normāli uzturētu, tie tagad nebūtu tik ļoti slikti? Saka, ka neesot naudas, taču arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji,” pauda lasītājs K.

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
25
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
45
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
36
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Sludinājumi