Pavisam drīz augošo parādu un klientu trūkuma dēļ var nākties darbu uzteikt 50 Vidzemes rehabilitācijas centra “Līgatne” darbiniekiem.
Pirmais iemesls kritiskajai situācijai – samazinātais Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras finansējums, būtiski sarucis arī maksas pacientu skaits. Ja vēl pērn uz valsts apmaksāto rehabilitāciju pacienti rindā gaidīja pat pusgadu un maksas klienti līdz mēnesim, pašreiz, kad strauji pasliktinājusies ekonomiskā situācija valstī, stāvoklis krasi mainījies.
“Darbinieki jau iepriekš piekrita algu samazināšanai, piekrīt arī strādāt īsākas darba stundas, pelnīt mazāk, lai tikai saglabātos darba vieta. Lielākoties tie ir Līgatnes pilsētas un pagasta iedzīvotāji. Tagad darbinieki, kuriem pašiem bija nepieciešams ārstēties, ir paņēmuši darba nespējas lapas, citi zina, ka nāksies doties bezalgas atvaļinājumos. Situācija ir ne tikai ekonomiski, bet arī psiholoģiski ļoti smaga,” sacīja rehabilitācijas centra finanšu direktore Maira Apine. Vēl emocionālāk situāciju raksturoja centra valdes loceklis Artūrs Ērglis.
“Vakar no darba nācās atbrīvot cilvēkus. Kāda sieviete raudāja, man jāraud līdzi,” tā Artūrs Ērglis un sekoja piebilde: “Mums nepieciešami vismaz 300 tūkstoši latu, lai nepaietu zem ūdens. Ja neko nedarīsim, tad jau augustā būs izdauzīti logi un pliki mūri. Tāpēc es esmu sameklējis investoru, lai piesaistītu privāto kapitālu, un man ir bažas, ja procesi tiks novilcināti, ja nāksies gaidīt vēl divus mēnešus līdz pašvaldību vēlēšanām, mēs varam palikt bez nekā.” Šie viedokļi izskanēja sarunā ar “Druvu”, bet pirmdienas pēcpusdienā notika arī Cēsu rajona padomes ārkārtas sēde, kura tika sasaukta, lai izrunātu rehabilitācijas centra nākotni. Ārkārtas diskusiju ierosināja Līgatnes pagasta un Līgatnes pilsētas pašvaldību vadītāji, lai pašvaldību rīcībā jūlijā nenonāktu kaķis, kurš atrodas maisā. Kā zināms, pēc rajona padomes reorganizācijas plāna rehabilitācijas iestāde tiks nodota jaunajam Līgatnes novadam, pašlaik tā kapitāla daļu turētāja ir rajona padome.
“Mēs pievēršam pastiprinātu uzmanību, kas notiek uzņēmumā. Situācija izskatās ne tā labākā. Un tieši tāpēc, lai mēs nesaņemtu centru tādā stāvoklī, kā valsts saņēma “Parex banku”, piedāvājam veikt grozījumus statūtos,” tā, uzrunājot padomes locekļus, sacīja Līgatnes pilsētas domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins, bet Līgatnes pagasta padomes priekšsēdētājs Guntars Pīpkalējs teica: “Ir jātaisa privātā investora piesaistes noteikumi, kas jāpublisko, lai piesakās investori, lai process būtu publisks. Centra vadība neko tādu nav darījusi. Kāpēc?”
Pašvaldības aizstāvēja arī rajona padomes priekšsēdētājs. Viņš uzsvēra, ka, domājot par kolēģiem, pašvaldību vadītājiem, neparakstīs nevienu lēmumu. “Mēs rajona padomē piekritām, ka privāto kapitālu var un vajag piesaistīt. Bija diskusija un par to vienojāmies, bet, lai piesaistītu investorus, jāsakārto īpašuma lietas. Jāsaka godīgi, publicitātes nav bijis, pieteicies viens investors, jau bijušas runas par summām, bet informācijas visiem trūkst,” tā Andris Neimanis. Rajona padomes ārkārtas sēdē rehabilitācijas centra valdes loceklim Artūram Ērglim tika pārmesta neizdarība – neesot izstrādāts iestādes attīstības stratēģiskais plāns, neesot pat attīstības vīzijas. Pretargumentu gan pauda iestāžu finanšu direktore, citējot 2007. gadā rajona padomei rakstītu vēstuli, kas palikusi bez atsaucības. Jau tolaik centra vadība uzsvērusi, ka vajadzīgs piesaistīt nopietnus investorus, lai spētu attīstīt centra infrastruktūru.
“Arī es jau no rudens esmu lūdzis rajona padomes atbalstu, arī finansiālu. Paldies par to, kas tika atbalstīts, bet daudz bija neatbalstītā. Un centrs ir tādā stāvokli, kādā ir. Investoru meklēju kopš oktobra, atradu, bet jautājums sāka buksēt ap šī investora vārdu. Kāpēc šis? Tāpēc, ka šis investors netaisās neko privatizēt, bet ieguldīt līdzekļus un attīstīt medicīniskos pakalpojumus. Šim investoram ir pieredze nozarē,” tā komentēja Artūrs Ērglis, bet atbilde par procesa necaurspīdīgumu pašvaldniekus nepārliecināja: “Man bail, ka citi iespējamie investori šo iestādi varētu pārvērst par nezin ko.”
Šeit gan jāpiebilst, ka investora vārds sēdē skaļi netika pateikts. Ir neoficiālas runas par to, ka rehabilitācijas centrā plāno investēt tie paši uzņēmēji, kas privatizēja Cēsu rajona zobārstniecības poliklīniku.
Patiesības labad gan jāsaka, ka rajona padomes ārkārtas sēde beidzās bez rezultāta. Pašvaldību vadītāji teica, ka netic solījumiem, kas uzsprausti uz sētas mietiem, ka vienīgais garants, kuru var saņemt bez konkrētiem līgumiem un detalizēti izstrādātiem noteikumiem, ir siers peles slazdā. Jaunpiebalgas novada, Kaives un Cēsu pašvaldību vadītāji uz sēdi nebija ieradušies, bet vairākas amatpersonas sēdi atstāja puslaikā. Ja rezumējam, tad Līgatnes pagasta padomes priekšsēdētājs Guntars Pīpkalējs noteica: “Es ieteiktu tagad Ērgļa kungam doties pie darba galda un izstrādāt nopietnus un publiskus investora piesaistes noteikumus. Mēs neesam pret investīcijām.” Bet centra vadība uzelpoja – sak, labi, ka mums būs jauni saimnieki – Līgatnes novads -, nevis iepriekšējā kompānija.
Neatbildēts gan palika viens no būtiskākajiem īstermiņa jautājumiem – vai rehabilitācijas centra vadībai stiept gumiju, gaidīt lēmumus un saglabāt kolektīvu? Pamatotas ir bažas, ka uz rudens pusi, ja arī nebūs izdauzīti centra logi, tad prasmīgākie speciālisti būs atraduši darbu citviet. Bet, ja nāksies no darba atbrīvot pussimtu vietējo cilvēku, kuri centrā strādāja pavisam vienkāršu, bet algotu darbu, tad tas būs papildus slogs pašvaldību sociālajam budžetam. Neoficiālas ir arī runas, ka pašvaldību tēriņi sociālajā sfērā tieši jaunajā Līgatnes novadā ir apgriezti līdz minimumam.
Komentāri