Piektdiena, 26. jūlijs
Vārda dienas: Anna, Ance, Annija

Lietus svētkus neiztraucē

Sarmīte Feldmane
23:00
29.08.2018
4
Perkona Koncerts 1 1

Raunas vārda diena. Tā bija rakstīts senākos kalendāros. Un novada ļaudis tai sagādāja bagātīgus svētkus visa augusta garumā. Tika izrādīta cieņa brīvības piemineklim, uzsākta sportiska cīņa par Latvijas Spēcīgākās mazās pilsētas titulu, gudri celts godā ķiploks, saaicināti mākslinieki grafikas plenērā, izdancotas vairākas balles…

Festivāls “Rodam Raunas novadā” notika astoto reizi. Tika turpināta iesāktā tradīcija – pasākumi notiek abos pagastos. Raunā Tanīsa kalnā šoreiz Klusās mūzikas koncerts, bet Drustos – notikumiem piepildīta sestdiena.

“Lietus bija saudzīgs, nenolija ne pilīte,” gandarīta kultūras pasākumu organizatore Raunā Linda Kručāne un, protams, arī par to, ka viens no retajiem Sniedzes Prauliņas oriģinālmūzikas pilnmetrāžas atskaņojumiem apmeklētājiem patika. Mūziķe, koris “Mūza” radīja vasaras vakara noskaņu, ka pat steidzīgie pakavējās. “Pirms vairākiem gadiem, meditējot, kā gan lai rada mūzikas klātbūtni toreiz topošajā Raunas novada festivālā, nonācām pie idejas par diviem savstarpēji pretējiem koncertiem – klusu un skaļu. Skaļš? – Nu, tas, ko pāri pakalniem dzird. Kluss? – Tas, kas tieši ausī iečukst…turklāt iedomāties šai mūzikai atbilstošāku vietu nav nemaz tik viegli…,” domās dalās mūziķis, Klusās mūzikas koncerta organizators An­drejs Grimms.

Sestdiena atausa, lietus mākoņus sabiezējusi. Bet tirgotāji brauca, pircēji nenobijās. Laikam jau ķiploks, festivāla simbols, deva spēku un iedrošināja nebaidīties salīt, nedaudz nosalt. “Daudzi brīnījās, kur Drustos tik daudz cilvēku. Tirgotāji atzina, ka dažkārt pilsētās nav bijušas tik veiksmīgas dienas kā mazā pagastā,” gandarīta Drustu tautas nama vadītāja Inga Pērkone un vērtē, ka tirdziņš Drustos ir notikums. Pagastā nav tirgus plača, kur piestātu tirdzinieki. “Svētki ir reize, kad var kaut ko noderīgu un interesantu nopirkt. Un, protams, garšīgu, jo mājās jau neviens nedodas tukšām rokām un somām. Sukāžu tirgotāja stāstīja, ka viņas ražojumiem sen nav bijusi tāda piekrišana,” pastāsta Inga.

Ikvienam dienas gaitā bija iespēja apskatīt izstādi par to, kādi bijuši festivāli novadā, savdabīgo pērļu izstādi, iepazīt Drustu skaistās vietas.

Par lietu, kas nedeva nekādu ziņu, ka varētu pārstāt, kreņķīgi bija novada pašdarbnieki. Bet, kad bija jāsākas koncertam, kāds mākonim priekšā aizlika lielo lietussargu. Atlika tikai no estrādes grīdas noslaucīt ūdeni, un varēja uzstāties dejotāji, arī Raunas jauktais koris visus uzmundrināja. Bet visu kopā turēja Drustu amatierteātris “Lērums”. “Simt­gades zaļumballei” bijām iestudējuši Baibas Jukņevičas skečus, viņa uzrakstīja turpinājumu un izspēlējām “Svētku kūku”, atklāj režisore Inga Pērkone un piebilst, ka “Svētku kūka” bijis atgādinājums, ka “Rodam Raunas novadā” godā celta maize un zemenes, piens un zivis, medus, puķes un alus, bet šovasar ķiploks. No visiem šiem produktiem izdevusies garšīga kūka. Pārsteigums daudziem bija Armands Lozinskis, saukts arī par Renāra Kaupera dubultnieku.

Pēc koncerta, kā smējās drustēnieši, no mājām iznāca vīrieši. Dīķī bija SUP dēļu demonstrējumi, bet Krogus ezerā ātrumlaivu paraugdemonstrējumi. Trīs sportisti – divi liepājnieki un igaunis – rādīja, ko spēj šīs laivas. Pie­redzējušais latviešu sportists Zigfrīds Bitainis no Priekuļiem komentēja laivu braucienus, kā arī atklāja sportiskus noslēpumus. “Nākamajos svētkos noteikti atkal aicināsim, jo paraugdemonstrējumi ieinteresēja ļoti daudzus,” stāstīja Inga Pērkone.

Kā notikums Drustos tika gaidīts grupas “Pērkons” koncerts. Lietus lija. “Mums bija skaidrs, ka klausītāju nebūs,” ar smaidu saka Inga un turpina: “Dažas minūtes pirms koncerta sāka braukt mašīnas, nākt cilvēki. Tik plaši apmeklēts koncerts pēdējos gados Drustos nav bijis. Daudzi bija izbrīnīti, ka koncerts ilga divas stundas, daudzi pie skatuves dejoja. Tik daudz priecīgu un gandarītu cilvēku vienkopus mūsu pagastā sen nebija izdevies redzēt. Bija visas paaudzes.” To­vakar cilvēki cits citam teica: “Ja ir “Pērkons”, ir lietus.”

Festivāls “Rodam Raunas novadā” Raunā un Drustos nosvinēts, tāpat arī Raunas vārda diena. “Ir prieks rīkot svētkus, ja ir apmeklētāji,” gandarītas Drustu un Raunas kultūras darbinieces un visi, kuri iesaistījās rīkoša­nā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
8

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
128

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
48

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
30

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
80

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
119

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
25
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
17
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
17
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
29
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi