11. novembris Latvijā aizvadīts sveču liesmās, dodot godu un pieminot varoņus.
Svētdienas pievakarē simtiem dažādu paaudžu cēsnieku satikās pie Skolnieku rotas pieminekļa. “Pie pieminekļa, kas trešo reiz augšāmcēlies,” uzsvēra rajona padomes izpilddirektors Māris Niklass, kurš kopā ar Cēsu mēru Gintu Šķenderu noņēma pārklāju no atjaunotā pieminekļa.
1938.gada 26.maijā pēc Jāņa Rozenberga ieceres tapa šī piemiņas zīme 108 skolniekiem, kuri devās kaujā par Latvijas brīvību. Pēc 12 gadiem padomju vara to nomontēja un vietā uzstādīja komjaunieti. 1992.gada 11.novembrī par Tautas frontes saziedotiem līdzekļiem te tika uzstādīts jauns, nedaudz atšķirīgs piemineklis. Diemžēl mūsu vidū ir tādi, kam tas traucē, vandaļi augustā to nogāza.
“Šodien piemineklis atkal ir vietā. Te stāvot, mūsu uzdevums ir augstu turēt brīvības cīnītāju piemiņu un mūsu tautas vēsturi,” uzrunājot cēsniekus, sacīja Gints Šķenders.
Piemineklis atjaunots ar valmierieša Ivara Pavloviča un siguldieša Vitauta Straupes palīdzību. Cēsu domei tas izmaksājis 1500 latu.
Sv.Jāņa baznīcas draudzes mācītājs Didzis Kreicbergs rosināja pārdomāt, kas ir šodienas varonis. “Viņš katram ir savs. Meklēsim mūsu laiku varoņus, lai pateiktos viņiem par piemēru, kādu tie parādījuši. Lai tas, ko spējam, tiktu darīts ne ar spēku un viltu, bet sirdi. Varonis ir tāds cilvēks, kurš kalpošanu dara ar sirdi,” uzsvēra mācītājs.
Pēc svinīgā brīža, svecīšu un lāpu liesmām mirdzot, cēsnieki devās lāpu gājienā cauri pilsētai uz Lejas kapiem.
“Vienmēr nāku uz šiem pasākumiem. Man patīk,” atzina cēsniece Inta Sērmūksle, bet Alberts Daniels piebilda: “Mans tēvs bija brīvības cīnītājs, kā varu nenākt. “
Lāpu gājiena dalībnieku vidū bija daudz ģimeņu ar maziem bērniem. Tēvi atvases cieši turēja plecos, lai viņi redzētu uguns liesmu jūru. “Tā mums būs ģimenes tradīcija, uz lāpu gājienu nāksim visi kopā,” “Druvai” sacīja Jana un Kaspars Kļaviņš, bet mazais Jānis, kuram 19.novembrī paliks četri gadi, stingri turējās tēvam plecos. “Uguntiņas patīk. Māsa spēlē orķestrī, arī viņu nācām paklausīties,” domās dalījās Beāte un Emīlija Rauses.
Uguns liesmās smeļoties spēku, domājot par nākotni un atceroties pagātni, lāpu gājiens izvijās cauri pilsētai. Sveču liesmas dzīvokļu logos vēlreiz apliecināja, ka varoņu piemiņa ir dzīva.
Lejas kapos kapelāns Normunds Celmiņš atgādināja, ka, atceroties vēstures notikumus, allaž svarīgs ir jautājums, ko mēs no tiem varam mācīties.” Ko varam gūt šodien un tagad.
Iedegtās lāpas un sveces dod ticību, kas iedegta kā sirds liesma, kas palīdz ieraudzīt cerību. Ne tikai to cerību, kas šodien nepilnīgs,
slikts, neizdevies, ne tikai kļūdas, bet arī ieraudzīt to, kas vēl nav redzams, ieraudzīt, ka mēs visi kopā veidojam šo valsti, ka tā mainīsies, būs labāka un citādāka. Liesmas palīdz ieraudzīt ticību, kas dos spēku un drosmi. Ticība spēcināja mūsu karavīrus atdot visdārgāko. Ar cerību raudzīsimies uz savu valsti un ar to leposimies. Mums ir jāiemācās vairāk lepoties ar savu valsti, savu tautu. Ticība, kas iedegta kā dzirksts, būs pirmais solis, lai mēs to varētu izdarīt,” sacīja kapelāns.
Cēsnieku nestie svecīšu simti izgaismoja pieminekli Lejas kapos. Tās mirdzēja arī pie Skolnieku rotas atjaunotā pieminekļa, kur vakara krēslā piestāja cēsnieki.
“Atceros pirmo pieminekli. Vakarā pirms nojaukšanas kaut kā vidusskolā dabūjām zināt, ka to ņems nost, un skrējām fotografēties. Kādam tās bildes vēl ir,” “Druvai” atmiņā kavējās Ausma Kazaka un pastāstīja, ka nākusi cauri visai pilsētai, lai būtu klāt šajā nozīmīgajā brīdī. “Kapsētā noliku svecīti tēvam. Viņam arī šādi pasākumi patika. Viņš bija aizsargs,” sacīja Ausma Kazaka un klusi noteica: “Sirds šādās reizēs kļūst nemierīga.”
Lāčplēša dienu rajonā atzīmēja daudzveidīgi. Līgatnes vidusskolā notika zibens konkurss “Lāčplēsis”. Tajā skolēni meklēja atbildes, kur tāds tēls radies un kāpēc piemiņas diena 11. novembrī nosaukta Lāčplēša vārdā. Konkursa dalībniekiem bija arī jānoskaidro, kādas ir prasības, lai kļūtu par kareivi. Viens no uzdevumiem bija nosaukt filmu un tās veidotājus, kuru Latvijā sāks demonstrēt tieši 11. novembrī. Konkursa laikā ļoti pieprasīta bija bibliotēka. Grāmatās atbildes meklēja bērni no 1. līdz 12. klasei.
Drustos Lāčplēša dienai veltītais pasākums, ko organizēja Drustu pamatskola kopā ar pagasta padomi, pulcēja pagasta ļaudis jau ceturtdien. Pamatskolas direktore Aida Vašile pastāstīja, ka noticis lāpu gājiens, kā arī karavīru piemiņas pasākums: “Bija ļoti skaisti. Piemiņas vietā pie baznīcas dziedāja vokālais ansamblis “Atvasara”, skolēni lasīja dzeju, tika dziedātas karavīru dziesmas.”
Piedalījušies arī jaunsargi, aizsargi un represēto biedrības pārstāvji. Skolēni pēc piemiņas brīža devušies nakts orientēšanās pasākumā, dedzinājuši ugunskuru un cepuši desiņas.
Amatas novada domes priekšsēdētāja Elita Eglīte atzina, ka šogad 11. novembrī nav organizēti speciāli pasākumi, taču novada dome, kā arī iedzīvotāji individuāli
nolikuši ziedus Brīvības cīņās kritušo karavīru piemiņas vietās Līvos, „Veišāros” un Ieriķos. E. Eglīte vērtē, ka tam, ja cilvēki individuāli aizdegs sveces un pieminēs kritušos, nereti ir lielāka nozīme, nekā speciāli organizētiem pasākumiem. Arī Priekuļos īpaši Lāčplēša dienas pasākumi netika organizēti, taču cilvēki aizdedza sveces.
Jaunpiebalgas kultūras nama mākslinieciskās daļas vadītāja Liesma Ozola pastāstīja, ka Lāčplēša dienai par godu pagastā noticis lāpu gājiens, kā arī piemiņas brīdis baznīcā un koncerts, kurā uzstājies vokālais ansamblis “Žagariņi”.
Komentāri