Priekuļos pagājušajā nedēļā norisinājās pirmā Baltijas valstu gaļas liellopu izsole.
Dalībnieki atzina, ka šādas izsoles ir būtiskas arī nozares attīstībai, jo tajās iespējams ne tikai iegādāties jaunus lopus ganāmpulkiem, bet arī izvērtēt savus un citu saimniecību liellopus. Tomēr liellopu izsoļu tradīcijas vēl ir tikai sākumā.
Izsoli organizēja Gaļas liellopu audzētāju asociācija ar Zemkopības ministrijas atbalstu. Tajā piedalījās Madonas, Valkas, Jēkabpils, Valmieras, Tukuma, Kuldīgas un citu rajonu lopu audzētāji. Kopskaitā izsolē piedalījās 35 dažādu šķirņu liellopi – herefordi, angusi, Šimentāles, Šarolē, kā arī ekstensīvās šķirnes – hailandes un galoveji. Nosolīta tika trešā daļa lopu.
Jāmācās izsoļu kultūra
Asociācijas ciltsdarba speciāliste Ieva Freidenfelde pastāstīja, ka šī ir pirmā izsole, kas organizēta starptautiskā mērogā un kurā piedalījās arī pārstāvji no Igaunijas un Lietuvas. Izsolē kaimiņvalstu aktivitāte gan nebija novērojama, tomēr interese par sadarbību esot.
Lietuvas pārstāve Alma Jonikene uz izsoli iepazīstināšanai, bet ne izsolīšanai, bija atvedusi divus aubraki šķirnes liellopus, kādi Latvijā netiek audzēti. A.Jonikene atzīst, ka šāda izsole ir ļoti laba iespēja iegādāties un iepazīt dažādas liellopu šķirnes. Lietuvā šādas izsoles nenotiekot, tomēr A.Jonikene pieļauj, ka nākamgad tādu varētu organizēt, aicinot piedalīties pārstāvjus no visām trim Baltijas valstīm. A.Jonikene uzskata, ka gaļas lopkopībai ir nākotne, jo: „kvalitatīva gaļa vienmēr būs pieprasīta” .
I.Freidenfelde uzskata, ka izsoles dalībnieku nelielā aktivitāte skaidrojama ar zemo pirktspēju, jo dzīvnieki ir dārgi. Vidēji izsolē cenas svārstījās no 500 līdz 1000 latiem, tomēr: „lai gan šķita dārgi, rudenī šos liellopus vēl varēja iegādāties lēti, pavasarī tie būs vēl dārgāki. Īpaši pieprasīts un dārgs ir labs vaislas dzīvnieks. Līdz 1. aprīlim zemnieki vēl varēja pieteikties subsīdijām vaislas materiāla iegādei, bet tie, kuri nokavēja, zaudēja šo iespēju” .
Izsoļu kultūra vēl jāattīsta
I.Freidenfelde pastāstīja, ka turpinās organizēt izsoles, jo interese ir liela, turklāt tā ir arī kaimiņvalstu lopkopjiem. Tomēr izsoles organizēšanas sadarbības partnere – Zaubes kooperatīva valdes priekšsēdētaja Aelita Runce vērtē, ka izsoļu kultūrai vēl ir jāattīstās.
Ja zirgu izsoles jau ir pierastas, tad liellopu izsoles pagaidām notikušas tikai trīs reizes. A.Runce: „Šeit arī parādās latviešu mentalitāte – kā es tā solīšu par lopiņu, ja neviens cits to nedara… Labāk klusām aiziešu pie saimnieka, visu izrunāšu un dzīvnieku nopirkšu. Tā nevajadzētu, taču tā notiek. Piemēram, pavasarī oficiāli izsolē pārdeva ļoti maz lopu, bet pēc tās tikai dažus aizveda atpakaļ to iepriekšējie saimnieki. Tā ir mentalitāte, tradīcijas, jāpaiet gadiem, līdz izsoles kļūs ierastas un saprotamas.”
Tomēr jau šoreiz cilvēki solīja aktīvāk, dalībnieku bija vairāk, A.Runce vērtē, ka var just, kā mainās saimnieku attieksme un arī dzīvnieku raksturs.
„Pagājušajā rudenī, kad tika organizēta pirmā izsole, lai pierunātu saimniekus atvest kādu dzīvnieku, pat tika piemaksāts. Tomēr daļa piekrita tikai tad, ja iepriekš bija notikusi vienošanās, ka dzīvnieks tiks pirkts. Otrajā izsolē vienošanās nenotika, taču pavasaris bija smags, jo mainījās kredītprocenti, samazinājās subsīdijas, turklāt bija slapja ziema, tādēļ dalība izsolē bija neliela,” vērtē A.Runce.
I.Freidenfelde uzskata, ka izsoles svarīgas, jo dod iespēju kontaktēties liellopu audzētājiem no dažādiem rajoniem, pat valstīm. Tam piekrīt arī Balvu rajona Šķilbēnu pagasta 30 gaļas liellopu īpašniece Guna Logina, kura uz izsoli bija ieradusies, lai apskatītu bullēnus un izvērtētu tos: „Pagaidām vēlējos tikai apskatīties, bet plānoju paplašināt ganāmpulku.”
Arī A.Runce atzīmē, ka izsoles ir būtiskas ganāmpulku kvalitātes izaugsmei: „Saimniekiem ir grūti objektīvi izvērtēt, kā viņa dzīvnieki izskatās uz kopējā fona. Taču izsolēs ir iespējams salīdzināt, kāds ir eksterjers, kā dzīvnieki klausa, kustas. Ir iespēja redzēt, vai publikai patīk konkrētie liellopi, kā tos vērtē eksperti. Tas ir būtiski.”
A.Runce uzsver, ka ar laiku jāpanāk, lai saimnieki būtu gatavi paši izvest apskates laukumā liellopus, turklāt, lai tos varētu grupēt pēc šķirnēm. Nepieciešama būtu arī dzīvnieku vērtēšana un godalgošana.
Potenciāls, ienesīgums un ērtums
I.Freidenfelde un A.Runce uzskata, ka gaļas lopkopības nozare ir perspektīva.
„Piena lopkopībā ir grūtāk izpildīt standartus, īpaši mazajām saimniecībām. Arī pati saimniekošana ir dārga, daļa mazo saimniecību pakāpeniski pāriet uz gaļas lopkopību.
Audzētājiem paveras aizvien lielākas iespējas. Lai gan gaļas pārstrādātāji ir neapmierināti ar to, ka no Latvijas prom tiek vesti labi gaļas dzīvnieki, tomēr mūsējie nemaksā tik daudz, cik zemnieki var saņemt no ārzemniekiem. Uz ārzemēm, piemēram, Limuzīna vai Šarolē šķirnes govi var pārdot par Ls 1,40 dzīvsvara kilogramā. Ja dzīvnieks sver 400 kg, sanāk laba naudiņa. Bizness attīstās, ir jau kļuvis izdevīgs un augošajā nozarē ir vērts strādāt,” skaidro I.Freidenfelde.
Arī A.Runce izvērtē, ka salīdzinājumā ar pagājušo gadu zīdītājgovju skaits šogad valstī ir dubultojies: „Ļoti strauji veidojas jaunas saimniecības, turklāt lielas, pat ar simts dzīvniekiem. Arī Cēsu rajonā ir izveidojušās vairākas kvalitatīvas gaļas lopkopības saimniecības, kuras pavasarī jau varētu piedāvāt bullīšus.”
Būtiska gaļas lopkopības priekšrocība – tā var būt kā papildus nodarbe, jo neprasa tik daudz laika un ieguldījumu kā piena lopkopība. A.Runce :”Ja ganību kvalitāte nav īpaši laba, piena savākšanai traucē attālumi, saimnieki kļūst vecāki un nevar veltīt daudz laika un naudas saimniecībai, pietrūkst strādnieku, tad gaļas liellopu audzēšana ir alternatīva. Tik, cik mazās piena saimniecības saņem par pienu, to pašu varētu saņemt par kvalitatīvu krustojumu audzēšanu.”
Gaļas lopkopība galvenokārt vaļasprieks ir Madonas rajona zemnieku saimniecības „Lauri” īpašniekam Laurim Nebaram, kurš izsolē piedalījās ar diviem liellopiem, no kuriem viens tika nosolīts. L.Nebars atzīst, ka gaļas lopkopība ir arī zemes apsaimniekošanas iespēja: „Ko gan citu Vidzemes augstienē var darīt, ja ir zeme un tā ir jāapstrādā?”
Tā kā kvalitatīvie gaļas liellopi tiek eksportēti uz ārzemēm, tad izsolē varēja novērot, kuras šķirnes ir pieprasītākās Eiropas valstīs. Piemēram, kā pieprasītākās A.Runce atzīst Šarolē un Limuzīna šķirnes.
Vismazāk populāras ir ekstensīvās šķirnes. I.Freidenfelde skaidro: „Tas ir citāds gaļas lopkopības virziens. Ekstensīvās
šķirnes domātas ainaviskumam, skaistumam, tās ļoti labi izkopj aizlaistas, aizaugušas pļavas. Latvijā vairāk tiek runāts par gaļas biznesu, tādēļ ekstensīvās šķirnes ir palikušas novārtā, tomēr tas ir perspektīvs virziens.”
Taču A.Runce piebilst, ka ar hailandes un galoveju šķirnēm ir grūti nopelnīt, jo tie gan gaļas garšas īpatnību ziņā, gan raksturā un nervu sistēmas īpašībās ir tuvi meža dzīvniekiem.
Komentāri