Trešdiena, 17. aprīlis
Vārda dienas: Rūdolfs, Viviāna, Rūdis

Lielākā ekoskola – Priekuļos

Druva
23:00
26.10.2006
2

, Priekuļu vidusskolas skolniece

Priekuļu vidusskola pagaidām ir lielākā ekoskola Latvijā un ar šo titulu var lepoties kopš gada sākuma. Ievērības cienīgs ir fakts, ka ekoloģisko domāšanu un standartu ieviešanu īsteno skolā, kurā mācās ap 600 skolēnu. Tas ir daudz sarežģītāk, nekā mazā lauku skoliņā. Par paveikto visvairāk jāpateicas bioloģijas skolotājai Ilzei Skrastiņai, kura jau daudzus gadus skolā organizējusi ar vides izglītību saistītas aktivitātes; skolēni izstrādājuši projektus, skolotājiem rīkoti semināri par Latvijas ekoloģijas aktivitātēm, bet stundās nerimstoši skolēniem tiek stāstīts par ekoloģijas nozīmi.

Eiropas vides izglītības fonda (Foundation for Environmental Education in Europe) ekoskolu programma ir 1999. gada globālās vides izglītības balvas laureāte. Programmas mērķis ir radīt skolās ilgtspējīgas attīstības ideju, jaunajā paaudzē veicināt vides apziņas veidošanos, zaļos projektus īstenot saistīti ar ierasto mācību procesu. Lai kļūtu par ekoskolas pretendenti, skola pievēršas apgūt kādu jomu – enerģijas taupīšanu, ekoloģiski veidotu atkritumu saimniecību, videi draudzīgu lauksaimniecību u.c., ieviešot šajā jomā nepieciešamos standartus skolas dzīves jomās. Ekoskola ir ne tika ekoloģiska, bet arī ekonomiska skola – taupa enerģiju, ekoloģiski izmanto virtuves resursus, izvērtē budžetu – tas viss ir iekļauts skolēnu izpētē.

„Jau kopš 1999. gada aktīvi piedalāmies Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācijas projektos. Sākumā skolas darbība projektos tika vērtēta kopumā, tagad izvērtē arī atsevišķus aspektus. Priekuļu vidusskola projektu konkursos vairākkārt ir bijusi Ziemeļvidzemes laureāte,” stāsta skolotāja Ilze Skastiņa. ”Katru projektu ļoti rūpīgi izstrādājam, piemēram, tematā par atkritumu šķirošanu. Skolēnu iegūtās zināšanas un projekta darba iespaidi vienmēr tiek apkopoti, izlikti skolas stendā, darbā iesaistītie uzzināto prezentē.”

Jau tā diezgan „zaļā” Priekuļu vidusskola nolēma iesaistīties konkursā, lai kļūtu par ekoskolu. Kā tas notika? Skolēni veidoja skolas vides ziņu avīzīti, apkopojot visu aktuālāko par šo tematu. Paši audzēkņi veica skolas vides novērtējumu telpās un apkārtnē: cik skola ir sakārtota, cik tālu no tās ir mežs, cik veselīgs dzīvesveidu ievēro. Ekoskolā vēlama arī zaļās klases izveidošana – āra nojume ar soliem un galdiem, kur gada siltā laikā arī var notikt mācību stundas.

Skolotāja Ilze uzsver, ka ļoti svarīga ekoskolu praktiskajā darbībā ir tādu tīrīšanas līdzekļu izmantošana, kuri dabai nodara pēc iespējas mazāku kaitējumu: „Šādi līdzekļi ir dārgāki, bet patiešām nenodara videi tik lielu kaitējumu un ir lietošanā ekonomiskāki.” Skola veic dažādus ekonomijas pasākumus. Nepamanīta nepaliek degvielas ekonomija skolas autobusam. Atkritumi – pudeles, papīri – tiek šķiroti. Skolas gaiteņos blakus atkritumu tvertnēm ir novietotas īpašas urnas pudelēm. Ekoskola katru gadu veic pārskatu par uzlabojumiem. Visiem skolotājiem sadarbojoties, ļoti rūpīgi tiek piemērots arī mācību saturs, lai gandrīz ikvienā mācību priekšmetā runātu arī par vides tematiem.

“Pagājušā gada skolas projekta tēma bija atkritumu pareiza apsaimniekošana, šogad – veselīga dzīvesveida ievērošana. Visa pamatā ir izglītojošs darbs. Skolēni izzina vides ietekmi uz veselību, izprot veselīga dzīvesveida nozīmi, arī fizisko aktivitāšu svarīgumu, kaitīgo ieradumu paliekošo ietekmi uz cilvēka veselību,” skaidro Ilze Skrastiņa. „Ekoskolas darbības princips ir projektā iesaistīto līdzdalība, un skolā tie ir skolēni, viņu vecāki, skolotāji, arī pagasta padome. Tas ir milzīgs kopdarbs, kur ikviens iegulda pūles.”

Šogad skola izraudzījusies mērķi vēl plašāk izvērst vides izglītības un aizsardzības darbu. To panākot, ir cerība, ka Eiropas vides izglītības fonds Priekuļu vidusskolai piešķirs vēl augstāku novērtējumu un Zaļo karogu. Šajā uzdevumā ir daudz augstākas prasības, jāievēro standarti. Pavasarī skolu vērtēs vides aizsardzības fonda delegācija.

Ekoskolu reglaments ir latviski iztulkots, drīz tiks publicēts un izplatīts. Iekļūšana ekoskolu tīklā izglītības iestādēm paver jaunas sadarbības iespējas un pieejamus Eiropas vides izglītības fonda līdzekļus. Taču ļoti būtiska ir pašvaldību iniciatīva projektu sākšanā. Vairākām Latvijas skolām grūtākais uzdevums izrādījies pašvaldības pārliecināšana par finanšu piešķiršanu projekta sākumstadijai.

Ekoskolu programmas pazīstamākais elements ir stimulu sistēma un par sekmīgu darbu piešķirtā Zaļā karoga balva. Latvijas ekoskolas nosaukums un sertifikāts ir nacionāla līmeņa balva skolām, kuras ir ceļā uz Zaļo karogu. Tie tiek svinīgi uzvilkti nākamā mācību gada sākumā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Divi EP soļi, lai mazinātu zaļmaldināšanu

06:32
17.04.2024
10

Izpratne par videi draudzīgu dzīvesveidu daudziem kļūst par ikdienas normu. Arī tie, kas tam nepievēršas mērķtiecīgi, iegādājoties kādu lietu, pat tādu sīkumu kā iepirkuma maisiņu veikalā, bieži izvēlas to, pie kura ir norāde – bioloģiski noārdāms vai mazāk piesārņo. Taču ne vienmēr uzrakstiem, preču aprakstiem un ražotāju ziņām par it kā videi draudzīgu ražošanas ciklu […]

Amatierteātriem savs saiets

05:22
17.04.2024
11

Lai kopā pavadītu laiku, sevi parādītu un citus apskatītu, Kaives tautas namā    pašmāju amatierteātris “AkA” uzņēma ciemiņus: kaimiņus no Skujenes, Taurenes amatierteātri “Radi” un draugus no Murmastienas.    Viņus kopā bija saaicinājis Kaivena Runcis. “Kur humors, tur Runcim jābūt,” saka Kaives tautas nama vadītāja Agnese Caunīte-Bērziņa un piebilst, ka Kaivena Runcis, kad grib, tad […]

ASV koris dzied latviešu valodā

00:00
17.04.2024
20
1

ASV vīru koris “Faithful men” jeb “Uzticīgie vīri” ar sirsnīgu koncertu uzstājās Cēsu pilsētas pansionātā, uzņēmumā “Designed to live”, kurā izgatavo protēzes karā cietušajiem ukraiņiem, un Liepas kultūras namā. Koncerttūre notiek visā Latvijā. Liepas kultūras nama vadītāja Sandija Pētersone pastāsta, ka 1992. gadā mācītājs no Tenesī štata bija Latvijā un apmeklēja arī Liepu, viņam te […]

LTAB brīdina: izveidota viltus mājaslapa un sociālo tīklu profili, lai vāktu personu datus

15:24
16.04.2024
33

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (turpmāk – LTAB) brīdina, ka izmantota biroja identitāte un izveidota viltus interneta vietne, Tajā izsludināts konkurss, kuram iedzīvotājus aicina atstāt savus personas datus. Līdzīgas aktivitātes ar viltotiem profiliem tiek veiktas arī sociālajos tīklos, tāpēc LTAB aicina iedzīvotājus uzmanīties un nekādā gadījumā nesniegt informāciju, tostarp bankas konta numurus, par sevi un sev […]

Kompensācijas mežu īpašniekiem

13:39
16.04.2024
20

Var pieteikties uz ikgadējo kompensāciju no valsts budžeta par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos Dabas aizsardzības pārvalde (pārvalde) līdz 15. maijam pieņem iesniegumus no privāto mežu īpašniekiem uz ikgadējo kompensāciju no valsts budžeta par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem. Pieteikumus var sūtīt uz pārvaldes e-adresi, pa pastu vai iesniedzot klātienē kādā no pārvaldes […]

Smiltenē, brīvi iekļūstot šķūnī, nozog motorzāģi

13:32
16.04.2024
23

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 67 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 6 ceļu satiksmes negadījumi, bez fiziski cietušām personām. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 104 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 61 par ātruma pārsniegšanu, kā arī vienā gadījumā automašīnas vadītājs […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
18
2
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
16
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
33
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
25
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
40
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi