Divas lauku mājas un trīs apdzīvotas pirtiņas atrodamas plašā pagalmā Straupes pagastā. Jau gadiem tur kopā sadzīvo Mārtiņjēkabu vairākas paaudzes. Valda stāsta, ka meita ar ģimeni dzīvo vecākajā namā “Kastaņās”, dēls ar ģimeni “Ciedrās”, bet viņu bērni un pati Valda jau izvēlējušies dzīvi, kā paši smejas, māju filiālēs. Ēkas, pie kurām izveidotas glītas puķu dobes, kādreiz celtas kā pirtiņas, bet vienmēr bijis kāds, kurš sācis tās apdzīvot, tāpēc 16 cilvēku kompānija pie savas pirts vēl neesot tikusi.
Kā vecajiem, tā jaunajiem ir prātā ne tikai zemniekošana, bet arī dārza skaistumkopšana.
“Esam slimas uz puķēm,” tā saka Antra un Valda Mārtiņjēkabas, jo sen jau sapratušas, ka skujeņus un krūmus māju priekšā būtu daudz vieglāk kopt, bet viņām patīk visos gadalaikos ziedošas dobes. Antra “Ciedru” priekšā izveidojusi prāvu akmens dārzu, kur vieta atrasta arī pāris dārza dekoriem un strūklakai, kas, saimniekuprāt, saules karsēto ainavu atsvaidzina.
“Pie mums kalngalā ziemā mēdz būt liels sals, bet vasarās kārtīgi karsē, tāpēc nostāk no pagalma viduča taisījām vietu pasēdēšanai. Tā apaļā galda virsa, ko redzat, ir no lielās elektrības vadu spoles. Tā kā saule arī dārza malā neliek mieru, tad šovasar dēls apsolījis uzcelt lapeni,” stāsta Antra Mārtiņjēkaba. Šopavasar priekšnams izbūvēts arī siltumnīcai, jo citādi kannas, spaiņi un darbarīki tajā stāvējuši pieslieti stūrī. Priekšnams, kas greznots ar māju vārdu “Ciedras”, palīdzot radīt noteiktu kārtību.
“Kastaņu” pagalmā tāpat ir vieta, kur ikdienas steigā piesēst un uzēst pašiem un ciemiņiem, bet puķu podi novietoti uz koka dekoriem. Saimnieks Viktors interesantas koka formas, zarus un saknes mežā atradis un nolakojis, un tās jauki parāda, kādus brīnums spēj izveidot daba. Mazākie bērni un viņu ciemiņi saknes izmantojot arī soliņu vietā.
Valda un Antra arī neslēpj, ka dārzu skaistumā abas jau vairākas vasaras sacenšas. Abas pavasaros pašas sev melojot, ka šī būs tā reize, kad sēklu un stādu pirkšana nenotiks. Ja sanākot uz kādu veikalu vai tirgu aizbraukt, tad mājās atgriežoties ar puķu dēstiem un sīpoliem.
Valda joko, ka viņas pirtiņu jeb “Kastaņu” māju filiāli varot pazīt pēc liliju krāsainības un smaržas. Mājas un dobju stūros aug lieli šo krāšņo puķu puduri.
“Tā tajā dzīvē ir, ka cits bez papirosa nevar iztikt, bet mēs bez puķēm. Kad sakņu dārzs jāravē, kad atnāc pie mājas noguris un liekas, ka viss līdz kaklam, man pietiek savās puķēs parušināties, un ir tāds prieks,” tā Valda Mārtiņjēkaba, piebilstot, ka jauno un veco ģimenes savus košumdārzus kopjot atsevišķi, lai ik pa laikam var ar stādiem dalīties un novērtēt, kuram viss ātrāk sakuplojis, kurš vairāk centies, kurš ļāvies slinkumam. Visas bildes skatiet sadaļā Foto galerija
Komentāri