Sestdiena, 6. decembris
Vārda dienas: Nikolajs, Niklāvs, Niks, Nikola

Līdzsvaru noturēt jāmāk

Sarmīte Feldmane
23:00
21.07.2019
27
Deli

Stalbes pagasta “Mūrniekos” bijušajā kūtī ierīkota neliela darbnīca. Te top balansa dēļi. Noderīgi treniņa rīki katram, kam svarīgi sportojot noturēt līdzsvaru, stiprināt muskuļus, uzlabot koordināciju vai vienkārši patīk izkustēties.

Kaspars Bērziņš un Aija Zariņa vēl ir rīdzinieki, bet aizvien biežāk satiekami Kaspara dzimtas mājā, ar ko saistās abu uzņēmējdarbība. “Kaspars spēlē hokeju un treniņa nolūkiem izgatavoja balansa dēli, pamēģināja, izstāstīja draugiem, viņi ieinteresējās. Tad tika izgatavots pirmais pasūtītais dēlis,” pastāsta Aija un piebilst, ka šādi dēļi nav jauns izgudrojums, tos ražo arī citviet Latvijā, taču katrs ir atšķirīgs. Aija uzsver – ne labāks, ne sliktāks, bet citāds.

Kaspars nodarbojas ar auto dizainu, automašīnu aplīmēšanu, pats izstrādā zīmējumus. Arī katram balansa dēlim ir cits dizains, tāds, kādu vēlas pasūtītājs. SIA “Balansa dēlis” valdes locekļi uzsver, ka viņu gatavotajiem bonuss ir tieši individuālais dizains.

“Tētim ir galdniecība, un ar koku man vienmēr paticis strādāt. Pieteicos profesionālās kompetences pilnveides kursos. Tā ir iespēja iemācīties ko jaunu. Kaut arī saproti, ka visu dari pareizi, taču kāds parāda, ka var izdarīt vienkāršāk,” pastāsta Kaspars.

Aijai ir gan pedagoģiskā izglītība, gan maģistra grāds uzņēmējdarbībā. Dibinot SIA “Balansa dēlis”, zināšanas varēja likt lietā. Viņa atzīst, ka tomēr teorija ar praksi bieži nesaskan un pašiem vien jārod sev izdevīgi risinājumi. Vasara abiem paiet, piedaloties dažādos pasākumos, rādot un stāstot par balansa dēļiem. In­teresi tie izraisa gan bērniem, gan pieaugušajiem. Un, kad pamēģina, daudzi pārsteigti, ka fiziskā slodze balansējot ir tik liela.

“Aizvien parādās jaunas iespējas, kā izmantot balansa dēli, par ko paši nebijām iedomājušies. Balansa dēļus aizvien vairāk izmanto supotāji, tie noder pamatīgam treniņam, pirms kāpt uz sup dēļa. Arī sērfotāji tos novērtējuši, tāpat snovbordisti,” stāsta Kas­pars, bet Aija piebilst, ka vecāki, redzot balansa dēli un kā bērni ar to darbojas, saprot, ka tas mudina kustēties, kas šodien ir ļoti svarīgi. Dažs gan jautājis, cik tālu ar tādu dēli var aizbraukt, un juties bēdīgs, ka trikus var taisīt, bet braukšanai nav domāts.

“Dēļu ruļļiem izmantojam ari korķa koku, jo tad var trenēties dzīvoklī,” atklāj Kaspars un pasmaida, ka vecākiem tā izdevies bērnus atraut no ekrāniem.

Finieri ražotāji iegādājas no “Latvijas finiera”, pamatni, no kā gatavot ruļļus, no kokzāģētavas pie Siguldas. Ilgi tika apsvērti dažādi piedāvājumi, līdz atrasts labākais. “Ir tas, ko izdevīgāk investēt, lai darītu paši, un ir tas, ko izdevīgāk pirkt no citiem,” vērtē Kaspars.

Abi pārliecinājušies – ja ir idejas, var izdarīt daudz ko. “Un ne tikai pilsētā, arī laukos. Jaunajiem uzņēmējiem ir dažādas atbalsta iespējas,” pārliecināta Aija. SIA “Balansa dēlis” piedalījās Pār­gaujas pašvaldības grantu konkursā un saņēma finansējumu frēzes iegādei. “Tagad dēli izzāģēju ar rokām, ar frēzi varēs to izdarīt ne tikai ātrāk, bet arī precīzāk. Paši nopirkt šo darbarīku tik drīz nevarētu,” pastāsta uzņēmējs un novērtē pašvaldības atbalstu un attieksmi pret jaunajiem. “Kopā ar citiem uzņēmējiem pārstāvējām novadu Vidzemes uzņēmēju dienās Valmierā, sapazināmies, Tas ir ļoti noderīgi,” teic Aija.

Viņa pastāsta, ka grantu konkursam uzrakstīt pieteikumu nebijis viegli, bet Kaspars piebilst: “Ja arī nebūtu grantu saņēmuši, mēs būtu ieguvēji, jo izanalizējām uzņēmuma iespējas, darbību, sapratām, kur riski. Tas ir ļoti vērtīgs ieguvums. Ari Valmieras inkubatorā parunājoties, vairāk sapratām, ko gribam un varam. Rudenī atkal startēsim Valmieras inkubatorā, jo pirmajā reizē dažu punktu pietrūka. Ir jāizmanto iespējas mācīties, kuras turklāt neko nemaksā.” Viņš atzīst, ka par 99 procentiem ir skaidrs, kā izgatavot balansa dēli, un ir idejas arī nākotnei.

“Pa solītim vien ejam uz priekšu,“ saka Aija un ir gandarīta, ka interese par produktu palielinās, tas redzams feisbuka un instragramas kontos, notiek sarunas ar interneta veikaliem, kas varētu tirgot stalbēniešu gatavotos balansa dēļus. “Darbnīca jau kļūst par šau­ru, jādomā, kā paplašināt,” atklāj Kaspars, bet Aija uzsver, ka abiem jaunajiem uzņēmējiem ir ļoti svarīgi, ka ir vieta, kur īstenot iecerēto. “Rīgu esam izskrējuši, tagad gribas kaut ko mierīgāku. Kontakti jau paliek, “ bilst Aija, bet Kaspars atgādina, ka līdz Rīgai var aizbraukt stundas laikā un draugi jau nekur nepazūd.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
17

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
120

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
378
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
44

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
92

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Viena dzīve atklāj valsts stāstu

00:00
02.12.2025
63

Cēsu muzejā apskatāma izstāde par Jāni Lapiņu – pedagogu, literātu, Latvijas karoga popularizētāju. Tajā var iepazīt viņa daudzšķautņaino personību, tās veidošanos, uzskatus, domas par Latvijas valsti, izglītību, literatūru. Novadnieki zina, ka veselavietis bija latviešu nacionālā karoga idejas autors. J. La­piņš popularizēja sarkanbaltsarkano karogu ar saulīti. Mazāk zināma viņa pedagoģiskā un literārā darbība, kā arī darbošanās brīvvalsts […]

Tautas balss

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
7
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Sludinājumi