Līdz gada beigām atlikta iepriekš plānotā Uzņēmumu reģistra (UR) reģionālo nodaļu likvidācija.
Ņemot vērā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, uzņēmēju un pašvaldību aktivitātes, ir rasta iespēja pagarināt Bauskas, Jēkabpils, Rēzeknes, Saldus un Ventspils reģionālās nodaļas pastāvēšanu līdz gada beigām, aģentūru LETA informēja UR galvenais valsts notārs Ringolds Balodis.
Vai minētās reģionālās nodaļas tiks saglabātas, ir atkarīgs no iestādes 2009.gada otrā pusgada un 2010.gada finanšu situācijas. Pašlaik UR sniegtie pakalpojumi uzņēmējiem vēl būs pieejami deviņās reģionālajās nodaļās: Rīgā, Bauskā, Daugavpilī, Jēkabpilī, Liepājā, Rēzeknē, Saldū, Valmierā un Ventspilī.
No jūlija mainīts UR klientu apkalpošanas laiks. Rīgā turpmāk apmeklētājus pieņems pirmdienās no plkst. 10 līdz 19, otrdienās un trešdienās no plkst.8.30 līdz 17, ceturtdienās no plkst. 8.30 līdz 14.
Reģionālajās nodaļās Bauskā, Daugavpilī, Jēkabpilī, Liepājā, Rēzeknē, Saldū, Valmierā, Ventspilī apkalpošana notiks pirmdienās no plkst.9 līdz 13, otrdienās no plkst.14 līdz 18, ceturtdienās no plkst.9 līdz 13.
Jaunā darba laika ieviešana pusgada laikā ļaus ieekonomēt budžeta līdzekļus par vairāk nekā 4000 latu, bet gada laikā ietaupījums būs 8686 lati, kas ir būtiski samazinātajam iestādes budžetam krīzes apstākļos.
“Turpmāka līdzekļu samazināšana vienmēr ir iespējama, taču pašlaik valdībai būtu jāvērtē, vai ir vērts uz UR rēķina ietaupīt dažus tūkstošus un, pazeminot pakalpojumu sniegšanas kvalitāti, pasliktināt uzņēmējiem jau tā, maigi sakot, sarežģīto dzīvi,” sacījis Balodis.
Pēdējo triju gadu laikā UR šis ir viszemākais budžets. Pēc budžeta grozījumiem UR darbinieku vidējā alga ir 370 lati, kas ir mazāk nekā pērn un 2007.gadā. Pašlaik UR strādā 155 darbinieki, kas ir nedaudz vairāk nekā 2005.gadā.
Neskatoties uz budžeta samazinājumu, pēdējo četru gadu laikā UR būtiski uzlabojis sniegto pakalpojumu kvalitāti, īstenojis jaunas iniciatīvas un paplašinājis funkcijas, kas pozitīvi ietekmējis uzņēmējdarbības vidi un veicinājis reģionu attīstību.
Kopš 2006.gada informācijas sniegšana no Komercreģistra un atsevišķiem citiem reģistriem ir tūlītēja, ievērojami samazināts iesniedzamo dokumentu skaits komersantu reģistrācijai, papildus zvērinātiem notāriem UR sācis apliecināt parakstus, atvieglojot un paātrinot reģistrācijas procedūras.
Kopš 2007.gada UR sācis skenēt dokumentus un paplašinājis reģionālo nodaļu funkcijas, dodot iespēju biedrības un nodibinājumus reģistrēt visās reģionālajās nodaļās.
Savukārt kopš 2008.gada UR sācis vest maksātnespējas reģistru, kas patlaban ir viens no aktīvākajiem reģistriem, Uzņēmumu reģistrs sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) ieviesis vienas pieturas aģentūras principu, proti, uzņēmumu gada pārskati komersantiem jāiesniedz tikai VID, kas gada pārskata kopiju elektroniskā formā nodod UR. Kopš 2009.gada UR reģistrē reliģiskās organizācijas un to iestādes.
LETA
Komentāri