Par ceļa posmu no Saulrītiem uz Krīviem, kurā ir apdraudēts gan transports, gan gājējs, “Druvā” jau rakstīts vairākkārt.
Kā pastāstīja Līvu pamatskolas direktore Antra Gabranova, nekas nav mainījies. Akmeņi kā lidoja pa gaisu, tā lido vēl šobrīd, izsitot automašīnu lukturus un priekšējos stiklus.
“Šajā ceļa posmā
uzstādīta ceļa zīme, ka ieteicamais braukšanas ātrums ir 70 kilometri stundā, bet reti kurš to ievēro. Iespējams, ka situācija nedaudz uzlabotos, ja ieteicamā ātruma vietā būtu ceļazīme, kas ierobežo ātrumu šajā ceļa posmā. Problēmu ar šo ceļu ir daudz un tās nav mainījušās. Ja ceļš ir nogreiderēts, akmeņi lido pa gaisu. Ja līst lietus un ceļš netiek greiderēts, izveidojas tādas bedres, ka nav iespējams to izbraukt,” stāsta Līvu pamatskolas direktore un piebilst, ka apdraudēts ir ne tikai transports, bet arī gājēji un riteņbraucēji.
“Kaimiņš katru dienu uz darbu brauc ar velosipēdu un ne vienu vien reizi viņam ir trāpīts ar akmeni. Arī bērni ļoti bieži mājup dodas
kājām, jo esam pietiekami tuvu pilsētai. Bērni ir rādījuši un stāstījuši par zilumiem uz kājām. Šobrīd tas ir veiksmīgs laimes gadījums, ka nekas nopietns vēl nav noticis. Pirms trim gadiem tika
veikts šī ceļa kapitālais remonts. Ceļa segums tika atjaunots. Esmu dzirdējusi attaisnojumus, ka ceļa klājumam izmantots eksperimentālais materiāls, bet mani kā patērētāju tas, varētu teikt, ka neinteresē. Ja reiz ir uzlikts, es prasu kvalitāti. Nauda ir izšķiesta, bet labuma no tā nekāda,” atzīst Līvu pamatskolas direktore.
Viņa stāsta, ka ne reizi vien ir rakstītas vēstules arī Satiksmes ministrijai, bet nekas nav mainījies.
“Ja automašīnai ir Kasko apdrošināšana, tad naudu var dabūt atpakaļ, bet ja automašīnas ir tik vecas, ka apdrošinātāji vairs neriskē, tās tiek dauzītas uz nebēdu, un nav cerību, ka kāds segs zaudējumus. Savai automašīnai lukturi esmu mainījusi divas reizes. Savukārt jaunā zēnu amatmācības skolotāja, braucot pirmo reizi uz skolu, lai pieteiktos darbā, izdauzīja lukturi. Tur jau tā sāpe ir – valsts līdzekļi ir ieguldīti, darbs
padarīts un ceļam jākalpo, bet diemžēl tas sagādā ne mazums problēmu. Kur tā nauda palika? Kas par to ir atbildīgs? Patiesībā ceļš pirms remonta bija labāks nekā pēc remonta,” saka A. Gabranova.
Iedzīvotāji divas reizes ir rakstījuši vēstules Satiksmes ministrijai. Pēdējo reizi, kad A. Gabranova zvanījusi uz ministriju,
7. septembrī,
atbildēts, lai paši cīnāmies. Atbildes vēstulē Satiksmes ministrija vien
uzlikusi pienākumu VAS “Latvijas
valsts ceļi” Vidzemes reģiona Cēsu rajona nodaļas vadītājam Andrim Kazākam sekot, lai ceļš būtu braukšanas kārtībā. “Tas nozīmē, ka ik pārdienas un pēc katra lietus ceļš ir jāgreiderē,” spriež Līvu pamatskolas direktore A. Gabranova un turpina: “Bez tam visas automašīnas, kuras braukušas pa šo ceļu, viegli pazīt.
Ja
no rīta
nomazgāju mašīnu, tad
dienas beigās, ja man pāris reizes no Krīviem bijis jāaizbrauc uz Cēsīm un atpakaļ, tā jau ir ar
baltu segumu pārklāta, kuru pat automazgātavā grūti nomazgāt,” stāsta A. Gabranova.
Līvu pamatskolas skolotāja Inga Andersone piekrīt, ka
situācija visus ir nogurdinājusi.
“Mēs neredzam izeju. Kādreiz šo ceļu solīja asfaltēt, taču beigās nolēma, ka tomēr tā nenotiks, ar piebildi, ka ceļam uzklāj labāko un jaunāko grants ceļu segumu Eiropas līmenī, kas būs ļoti kvalitatīvs. Ceļu sataisīja, sākām braukt, un visi akmeņi lido pa gaisu,” stāsta I. Andersone, kuras automašīnām neskaitāmas reizes ir izsisti un mainīti gan logi, gan lukturi.
“Bija pat kuriozs, nomainījām automašīnai logu un braucām to Cēsīs ielikt auto placī
pārdošanai, bet pa ceļam mašīnai izsita lukturi. Otrai mašīnai, ar kuru braucu gadu, stikls pirms tehniskās apskates un pārdošanas bija sasists sešās vietās. Atceros, kad pirmo reizi izsita automašīnai lukturi, saucu policiju, bet policijas darbinieki atbildēja, ka bez Kasko apdrošināšanas neko nevar darīt. Šobrīd man ir trešā mašīna, kuru pat nepaspējām atvest mājās, kad tai sasita logu. Šo mašīnu gribējām apdrošināt, bet nepaspējām
pat atbraukt līdz mājām,” stāsta Līvu pamatskolas skolotāja.
“Kad nogreiderē ceļu, tur pa gaisu lido viss, kas nav piesiets. Ja negreiderē, ceļu nav iespējams izbraukt. Bedres ir tādas kā grāvji. Zinu cilvēkus, kuriem Kasko apdrošināšana četras reizes ir mainījusi priekšējo automašīnas stiklu un tagad vēl pārkrāso mašīnu, jo tai no akmeņiem
virsbūve ir vienās buktītēs ar nolupušiem krāsas punktiņiem,” stāsta I. Andersone un turpina: “Loģiski domājot, tas ir labs apvedceļš. Savienojas Cēsu ceļš un Vidzemes šoseja. Saprastu, ja iedzīvotāji kliegtu, ka uz Drustiem 30 kilometri jāasfaltē, bet te kopā četri kilometri, un trakākais posms ir tieši no Krīviem līdz Saulrītiem,” atzīst I. Andersone.
Kā “Druvai” pastāstīja VAS “Latvijas valsts ceļi” Vidzemes reģiona Cēsu rajona nodaļas vadītājs Andris Kazāks, savulaik šis ceļa posms projektā nebija paredzēts kā asfaltēts ceļš, taču projektētājs uz savu galvu 400 – 500 metrus pirms Saulrītiem iezīmējis asfalta segumu. A. Kazāks skaidro, ka līdz ar to ir izveidojusies vēl viena problēma – grantēta ceļa platums ir septiņi metri, bet šis ceļš uztaisīts 9,5 metru platumā, kā asfaltētam ceļam, tāpēc grūti greideram
to uzturēt kārtībā.
“Jāatzīst, ka šim ceļam nav problēmas ar kravnesību, kā tas ir citiem grants ceļiem, bet par komfortu nevar būt runa,” tā A. Kazāks, kurš skaidro, ka, braucot ar automašīnu, pie tās riepu protektoriem kā ķite pielīp dolomīta ķīselis, akmeņi ķeras
klāt, tad lido pa gaisu. Taču uzsver, ka, braucot ar ieteicamo ātrumu 70 kilometri stundā, tam notikt nevajadzētu.
Jautāts, kā ir iespējams palīdzēt iedzīvotājiem un atrisināt šo problēmu, A. Kazāks atbild, ka CSDD ir
satiksmes drošības audits, kas
jāizsauc, lai konstatē situāciju un dod ieteikumus.
“ Cik ir šo izsisto stiklu un lukturu? Problēma ir jāpēta. Varbūt ir tikai pāris sievas, kas skaļi klāsta viedokli. Tā nav mūsu funkcija veikt šādus pētījumus. Varbūt var sasaukt pagasta komisiju un šo faktu vispirms konstatēt. Šobrīd tas viss ir tikai runu līmenī,” tā A. Kazāks.
Vaives pagasta padomes priekšsēdētāja Valda Zaļaiskalna pastāstīja, ka vairākkārt ir rakstīts gan Satiksmes ministrijai, gan Vidzemes reģiona Cēsu rajona nodaļas vadītājs Andrim Kazākam.
“Šī situācija nav izdomāta un par to nerunā tikai viens cilvēks pagastā. Pašas automašīnas stikls vairākas reizes ir sasists. Bez tam A. Kazāka kungam sūtīto vēstuli bija parakstījuši 150 iedzīvotāji, kuriem arī ir aktuāla šī problēma. Atbildes vēstule no Satiksmes ministrijas ir aizvesta arī uz rajona padomi, bet atbildi tā arī vēl neesam saņēmuši,” situāciju skaidro Vaives pagasta vadītāja un ir neizpratnē, kā vēl būtu jārunā un kam jāstāsta par situācijas nopietnību.
Komentāri