Valstī noteiktais iztikas minimums mēnesī viena cilvēka vajadzībām pārsniedzis 173 latus. Tas nozīmē, ka tūkstoši iedzīvotāju- jaunās ģimenes, pensionāri-, ja atteiktos no pašlepnuma, drīkstētu sevi saukt par nabagiem. Iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu grozā liek dažādus pārtikas produktus no maizes līdz zivīm un augļiem. Iztikas grozā ierindo arī apģērbu, apavus, mēbeles, dārza inventāru, rakstāmlietas, medikamentus, grāmatas. Vēl jāpieskaita arī apavu remonts, komunālie, pasta un sakaru pakalpojumi, transporta izmaksas. “Druvai” bija grūti uzskaitīt visu, ko Latvijā uzskata par iztikas minimumu, un sarežģīti arī saprast, kā par minimālo algu, bērnu pabalstiem vai pensiju to atļauties. Cēsīs pie veikala “Krista” satiktā Zinaīda sacīja, ka ierasti viņa atļaujoties nopirkt vien maizi un desu. Nauda jāatlicina komunālajiem maksājumiem, medikamentiem.
“Esmu vecs cilvēks, iztieku ar pirms gadiem pirktām drēbēm, apaviem. Man neko jaunu nevajag,” tā Zinaīda, kuru aprunāšanās par pensionāru dzīvi Latvijā un Cēsīs noveda līdz asarām. “Mazbērni ārzemēs. Nomiršu un vairs nemaz nesatikšu,” tā sirmā kundze, bet piebilda: “ Gribētu bērnus blakus, bet tur viņiem algas, iztikšana, te vajadzētu palīdzēt, bet no pensijas nespētu.” Veikala “Krista” īpašniece Mirdza Pelce sacīja, ka visvairāk pircēju ir laikā, kad pensionāri saņem pensijas, bet jaunās ģimenes – pabalstus. “Ne tikai vecie, arī mammas ar maziem bērniem lūdz lētāko maizīti, gaļu. Kad naudiņa ir, tad nopērk kilogramu un saka, ka pietiks ilgākam laikam. Ja makā santīmi, tad daudziem nogriežam pāris desas šķēlītes, lai sanāk uz maizītes, kādam iesveram 50 gramus sviesta. Arī tā gadās,” sacīja Mirdza Pelce.
Uzņēmēja bija pārliecināta, ka pirktspēja ir ļoti atšķirīga. To apstiprināja arī “Druvas” uzrunātie iedzīvotāji. “Nespētu iztikt ar minimālo algu. Arī ar pieminētajiem 170 latiem ne. Mūsu ģimenei ir mašīna, nepieciešama degviela. Pārtika ir ļoti dārga,” sacīja Mārtiņš Zuika, bet Mārīte, kuru satikām pie aptiekas, sacīja: “Nopirku mammai zāles, iztērēju 22 latus. Man liekas, ka mēnesim pat nepietiek.” Mārīte Grebņeva ir arī divu bērnu mamma. Dēlam četri gadi, meitiņai pusotra. “Ne pirmajam, ne otrajam bērnam nepērku daudz jaunu drēbju. Palīdz draugi, kuriem bērni lielāki. Ir draugi, kas ārzemēs, un atsūta daudz lētāku bērnu apģērbu nekā iespējams iegādāties šeit,” tā Mārīte. Vērtējot Latvijas ekonomisko situāciju, klajā nācis arī cits pētījums. Proti, dažādi “Eurostat” pētījuma rezultāti ļauj secināt, ka vislielākajam nabadzības riskam Latvijā pakļautas nepilnas ģimenes un bez darba palikušie. Ņemot vērā, ka pēdējo mēnešu prognozes darba tirgū ir negatīvas, trūkuma ēna aug augumā. Klajā nācis arī socioloģisko pētījumu kompānijas „Gallup” dati, lielākā daļa atbildētāju atzinuši, ka ģimene izjūt ekonomiskas grūtības, naudas trūkumu, bet ceturtā daļa aptaujāto pat teikuši, ka klājas ļoti grūti. Arī “Druvai” iedzīvotāji atzina, ja ģimene nesaņemtu valsts vai pašvaldības finansiālu atbalstu, tad galus nevarētu savilkt. “Strādā vīrs. Pārējie ienākumi ir bērnu pabalsti. Mums nesanāk trūcīgo vai maznodrošināto statuss, arī nevēlos, lai tāds būtu. Taču, ja vīram darba nebūtu, tad apsvērtu iespēju braukt prom,” sacīja divu bērnu mamma Aija un neslēpa, ka vidēji mēnesī ģimene iztērē ap 500 latu. Taču, rēķini kā gribi, iztikas groza apmēram arī šī ģimene neatbilst. Aija ir arī jaunā māmiņa, tāpēc vēl četrus mēnešus saņems māmiņalgu. “Strādāju vidēji atalgotu darbu, tāpēc nezinu, vai šajā darbā pēc bērnu kopšanas atvaļinājuma atgriezīšos, taču tas nozīmē, ka jūnijā mūsu ģimenes ienākumi saruks par vēl vismaz 100 latiem,” tā Aija un piebilda, ka arī māmiņas, kas maksā nodokļus, neko daudz bērna kopšanas atvaļinājuma laikā nevar atļauties.
“Samantas vajadzībām māmiņalga arī tiek iztērēta – pārtika, higiēnas preces, apģērbs. Ap 60 latiem mēnesī,” tā Aija. Viņas viedoklis apstiprina vēl kāda pētījuma rezultātus. Proti, uzrunājot jaunos vecākus noskaidrots, ka bērna pirmajā dzīves gadā ierasti mazuļa vajadzībām nākas iztērēt no 50 līdz 100 latiem mēnesī.
Lielākus pirkumus jaunās ģimenes visbiežāk atliek, bet visiem mazuļiem tomēr vajag ratiņus, gultiņu, autosēdeklīti, kas ir dārgākie pirkumi, mazulim ienākot ģimenē. Tad nu daudzi vecāki izlīdzas, pērkot lietotas mantas. To, ka Latvijas iedzīvotāji ir pakļauti nabadzības riskam, nenoliedz arī Labklājības ministrija. Vērtējot, cik valsts budžeta līdzekļu tērēti sociālo pabalstu, citu atlīdzību un pensiju izmaksai, ministrijas speciālisti atzinuši, ka finansiālā situācija joprojām ir smaga vismaz 20 procentiem iedzīvotāju, bet, ja valsts atbalsta nebūtu, tad uz nabadzības riska robežas nonāktu pat 46 procenti iedzīvotāju. Tāda situācija Latvijā, vienā no ES dalībvalstīm. Ilze Kalniņa
Komentāri