Lai uzzinātu lauku tūrisma attīstības tendences un problēmas, kā arī nākotnes vīzijas, uz sarunu „Druvas” redakcijā aicinājām Vidzemes tūrisma asociācijas valdes priekšsēdētāju Raiti Sijātu, Cēsu pašvaldības aģentūras „Vidzemes vēstures un tūrisma centrs” direktori Jolantu Sausiņu, Vecpiebalgas viesu nama „Upkalns” saimnieci Silviju Ozoliņu, Dzērbenes pagasta viesu nama „Andrēni” saimnieci Larisu Kārkliņu, Amatas novada domes teritorijas plānošanas un attīstības nodaļas galveno speciālisti, tūrisma speciālisti Ilutu Bērziņu. Uzņēmējiem trūkst zināšanu
– Kādas ir galvenās problēmas lauku tūrisma attīstībai?
R.Sijāts: – Lai ko sasniegtu, nepieciešama valsts izpratne, ka šī nozare ir attīstāma, tāpat nepieciešami arī finanšu un politikas instrumenti. Vajadzīgs atbalsts arī rajona un vietējā līmenī. Bieži pašvaldība neuzskata par vajadzīgu atbalstīt uzņēmējus, taču paiet laiks, un pašvaldība saprot, ka teritorija nav pietiekami attīstījusies, nav sakārtota infrastruktūra un cilvēkiem nav patīkami tur uzturēties. Traucējoša ir arī pārlieku lielā birokrātija, nodokļu politika.
L.Kārkliņa: – Problēmu ir daudz, bet tās uztveru kā iespēju attīstīties. Mana pieredze lauku tūrismā ir mazāka par gadu, bet esmu izpētījusi, ka cilvēks vienā vietā grib saņemt dažādus pakalpojumus. Ne tikai gulēt, ne tikai paēst, bet arī kaut ko redzēt un atpūsties aktīvi.
I.Bērziņa: – Kā lielāko problēmu uzņēmēji uzsver izglītotības trūkumu. Sarežģījumus rada arī īpašu- ma tiesības, piemēram, kāds dabas resurss var būt izmantojams tūrismā, bet, ja pieder privātīpašniekam, tas izmantojams tikai tad, ja viņš tam piekrīt.
Amatas novadā ir daudz apgrūtinājumu, un var pienākts brīdis, kad fiziski nebūs vietas, kur attīstīties. Vairāk nekā pusi teritorijas aizņem dažādi liegumi – Gaujas Nacionālais parks, „Natura 2000” teritorija „Melturu sils”, kur pēc normatīvajiem aktiem uzņēmējdarbība ir ļoti ierobežota.
S.Ozoliņa: – Problēmas pašiem arī jāatrisina. Būtiska nozīme tam, kādi finanšu resursi pieejami, jo gan klientiem ir augstas prasības, gan arī pašiem gribas attīstīties, bet daudz kā vēl trūkst.
J.Sausiņa: – Latvijas mērogā Cēsu rajons ir viens no labākajiem, kurā ir vērts runāt par tūrismu un kurā to arī dara. Lauku tūrismā būtiska ir kvalitāte, jo, ja cilvēks par kaut ko maksā, viņš vēlas saņemt kvalitatīvu pakalpojumu. Tomēr nereti zināšanu par apmeklētāju pieprasījumu ir pārāk maz. Tā ir problēma, ar kuru tūrisma uzņēmējiem ir jāsaskaras. “Vidzemes vēstures un tūrisma centra” virsmērķis nav koordinēt lauku tūrisma darbību, taču mērķis ir koordinēt nozari kopumā. Uzņēmējiem un pašvaldībām vispirms ir jāapzinās resursi un iespējas. Ir vietas, kuras vispirms ir jāsakopj, un tikai tad var runāt par tūrismu.
Mūsu iniciatīva ir reģionālo tūrisma speciālistu Vecpiebalgā, Raunā un Straupē darbības koordinācija. Ir doma, ka šādi speciālisti varētu darboties arī citviet rajonā. Ceram uzlabot informācijas aprites kvalitāti, turklāt nodrošināt tūrisma uzņēmējus ar profesionālu informāciju. Uzņēmējiem aģentūra ir iespēja konsultēties ar profesionāļiem. Jaunajā attīstības stratēģijā iestrādāts mērķis uzlabot sadarbību starp uzņēmēju un pašvaldību, sniedzot profesionālas zināšanas. Esam iecerējuši veidot publikācijas, interneta mājas lapā būs pieejama arī informācija par to, kā uzlabot kvalitāti, kā sasniegt mērķpubliku, kā iepazīt tirgu. Esam pašvaldības aģentūra, tādēļ atbalstām visus uzņēmējus. Ja tūrisma nozare rajonā būs attīstīta, arī rajons attīstīsies un pašvaldībai būs labums.
– Kāda ir infrastruktūras, ceļu situācija?
S.Ozoliņa: – Mūsu priekšrocība ir tā, ka pagastā ir daudz vēstures pieminekļu, muzeju. Tos labi apmeklē. Pašvaldība muzejiem nāk pretī ar apkārtnes sakopšanu un arī ceļu sakārtošanu.
R.Sijāts: – Ceļu problēma šķiet tik pašsaprotama, ka to nemaz negribas uzsvērt. Ar Satiksmes ministriju dialogs nav labs, lai gan tas ir nepieciešams. Kad sarunas nonāk pie infrastruktūras un ceļu sakārtošanas, pie tā, ka vajadzētu atjaunot tiltus, apgaismojumu, izveidot velo celiņus, tad naudas nepietiek. Taču, ja runājam par ilgtspējīgu tūrismu, pēc gadiem pieciem nepadarītās lietas atsauksies bēdīgi, bet būvēt un taisīt ko jaunu jau maksās vairākas reizes dārgāk.
J.Sausiņa: – Bez ceļu infrastruktūras liela problēma ir arī drošība. Ceļi daudzviet ir nesakārtoti, un arī autovadītāju braukšanas stils ir agresīvs. Problēma ir arī sabiedrības uzstādījums pēc jaunā, nebijušā, bet līdz ar to aizmirstam par autentiskām lietām, aizmirstam parādīt to unikalitāti. Ne vienmēr inovācija būs virzītājspēks, jo arī esošā dzīves kvalitāte un kultūra ir tas, ko, moderni sakot, varam pārdot.
-Vai pietiek zināšanu saņemt Eiropas Savienības atbalstu, izpildīt prasības?
S.Ozoliņa: – Vienam pašam to izdarīt ir ļoti grūti. Jābrauc pēc palīdzības pie speciālistiem. Un pat ar zinošu cilvēku atbalstu veidoti projekti ne vienmēr tiek apstiprināti. Prasības mainās bieži. Ja reiz piespiestos un projektu uzrakstītu, tad pēc tam būtu vieglāk, bet sākums ir ļoti grūts, turklāt arī birokrātija un prasības bieži vien ir nevajadzīgi lielas.
J.Sausiņa: – Vidzemes vēstures un tūrisma centrā, kā arī asociācijā strādā cilvēki, kuri var palīdzēt ar padomu projektu rakstīšanā.
I.Bērziņa: – Prasības ir augstas, piemēram, neliela pirts, šķiet, vēl aizvien tiek pielīdzināta publiskai pirtij, taču līdz ar stingrajiem noteikumiem pazūd arī autentiskums.
-Vai aizvien ir iespējams gūt atbalstu no ES?
J.Sausiņa: – Ar 2007. – 2013. gadu uzņēmējiem būs daudz iespēju, ir jāseko līdzi informācijai. Būs arī semināri, piemēram, par to, kā nodibināt jaunu uzņēmumu.
ES fondi ir tikai viens no finanšu instrumentiem, lai realizētu ideju. Ir daudzas citas iespējas – reizēm pašvaldības izsludina projektu konkursus, var vērsties arī Kultūrkapitāla fondā. Lielākā problēma ir tā, ka uzņēmēji meklē idejas tad, kad atver ES fondus , lai nu tik dabūtu naudu, bet ir jābūt otrādāk – vispirms jābūt idejai un tikai tad jāmeklē, kur piesaistīt finansējumu.
I.Bērziņa: – ES fondi nav apgūstami, ja nav sadarbības. Mazai pašvaldībai vienai piedalīties ES projektā nav iespējams, jo minimāli pieprasāmajiem grantiem ir ļoti augsti griesti. Piemēram, novadā sakārtot stratēģisku ceļu pašvaldība viena nevar, bet kaimiņu pagastiem nav intereses par to, ka, piemēram, no Rencēniem līdz Ģikšiem būs labs ceļš. Sadarbība – viena no veiksmes atslēgām
-Kas ir nepieciešams, lai attīstība notiktu veiksmīgi?
J.Sausiņa: – Domāju, ka svarīga ir privātā un publiskā sektora sadarbība: pašvaldība – uzņēmējs, kā arī valsts atbalsts.
L.Kārkliņa: – Sadarbībai jābūt, bet daudz kas ir atkarīgs no paša cilvēka – cik esmu gatavs no sevis ko ieguldīt, cik gatavs dažādot piedāvājumu.
S.Ozoliņa: – Protams, sadarbība ar pašvaldību, tās atbalsts būtu vajadzīgs, bet to nesaņemam. Cīnāmies paši, bet neesam gan arī gājuši un lūguši palīdzību pagastam.
I.Bērziņa: – Amatas novadā sadarbība ar uzņēmējiem ir veiksmīga. Piemēram, šogad dome pārstāvēja savus tūrisma uzņēmējus izstādē „Cēsu uzņēmējs”, virzot viņus tirgū un popularizējot piedāvājumu. Tas bija mārketings no domes puses – veids, kā varam uzņēmējiem palīdzēt. Taps arī tūrisma interneta lapa.
Pašlaik veicam resursu apzināšanu, drīz sāksies ekspedīcijas novadā, objekti tiks fotografēti, aprakstīti, kā arī vērtēsim pieejamību un izmantošanas iespējas.
Tur jau tā lieta, ka Amatas novadā var izveidot 16 kilometrus garu taku, bet, ja tā nebūs saistīta, piemēram, ar Cēsīm vai Līgatni, ja nebūs informācijas, norādes, tad tūristam tas nebūs interesanti.
R.Sijāts: – Ir jābūt labai sadarbībai arī rajonu līmenī. Ja spējam attīstīties vienoti, tad iespējams virzīt projektus. Vienam pārdot sevi ir ļoti grūti, ja vien tas nav kas unikāls. Ir jāveido projekti arī Baltijas līmenī.
Septembra vidū notiks divu dienu bezmaksas seminārs, kurā piedalīsies vācu speciālisti, kas strādās ar uzņēmējiem un informācijas centru vadītājiem. Uzņēmējiem tiks stāstīts par mārketingu, sadarbību.
Tūristi ir aktīvi visās sezonās
– Vai rajonā pietiek tūristu?
R.Sijāts: – Tūristu ir daudz, bet tas ir mīts, ka viesu namus gāž riņķī visu gadu. Iespējams, par Rīgu to var teikt, bet šeit tomēr tas ir atkarīgs no sezonas. Veiksmīgākie objekti piedāvā dažādus pakalpojumus. Viņi tūristus nevis cenšas noturēt pie sevis, bet gan, ja ir liels noslogojums, cenšas novirzīt tālāk, lai cilvēks maksimāli ilgi uzkavētos rajonā.
Mērķtūristi, protams, ir Latvijas cilvēki, tāpat no Baltijas valstīm. Pēc dalības gadatirgū Somijā atklājas tas, ka arī somiem par Ziemeļlatviju ir interese.
L.Kārkliņa: – Tūristu netrūkst. Viņu ir daudz, un ir pat grūti izpildīt visas vēlmes un apmierināt lielo interesentu daudzumu. Vasaru viesu namā vēl pat neesmu piedzīvojusi, bet par ziemu arī nevaru sūdzēties, jo sadarbībā ar Skujenes, Dzērbenes pagastu pie mums bijuši zviedri, vācieši, arī norvēģi. Turklāt viesi bijuši pat darba dienās.
S.Ozoliņa: – Ziemā brauc slēpotāji. Viņiem vajag naktsmājas, pirtiņu. Ārzemnieki ir sajūsmā par slapjo pirti, jo pie viņiem ir tikai saunas. Ja var uzmest garu – tas viņiem ir kas jauns un patīkams. Vasarās apmeklētāji grib atpūsties pie ūdens, makšķerēt, peldēties. Ja ir lielāki pasākumi, piemēram, sporta svētki, tad ir vajadzīgi sporta laukumi, arī laukumi bērniem. Ja tūrists atbrauc, viņš grib izbaudīt visu.
J.Sausiņa: – Ja nebūs kvalitatīva piedāvājuma, ja tūrists šeit negūs pozitīvu piedzīvojumu, tad viņš te nebrauks.
R.Sijāts: – Iespējams, ka viena no kļūdām ir tā, ka cenšamies izveidot ko jaunu, pārņemt piemēram, grieķu, itāļu virtuvi, lai gan ārzemniekus interesē, kas raksturīgs tieši mums.
Būtiski ir klienta vēlmes uzskatīt par prioritāti, tādēļ arī īpaši strādāt ar katru klientu.
Kvalitāti, ne kvantitāti
– Kādu redzat lauku tūrisma nākotni?
I.Bērziņa: – Valstij ir jāveicina uzņēmējdarbības attīstība un vides sakārtošana. Ja tūrisms attīstīsies, tiks risinātas arī sociālekonomiskās problēmas, nodarbinātība. Jāskatās arī uz plašāku sadarbību.
L.Kārkliņa: – Jāstrādā un jāattīstās. Iespēju ir daudz, tās ir dažādas, jāprot tikai izmantot.
J.Sausiņa: – Akcents jāliek uz kvalitāti, ne kvantitāti. Gan uzņēmējiem, gan pašvaldībām ir jāapzina resursi un iespējas, ir jāsaprot, kā tās veiksmīgi izmantot, lai pārdotu savu ideju. Veiksmes atslēga ir zināt mērķi. Konkurētspēju ir nepieciešams paaugstināt ar unikālajām vērtībām un, lai to izdarītu, ir jāsadarbojas.
S.Ozoliņa: – Domāju, ka tūrisms vienmēr attīstīsies. Jāizmanto viss, kas mums ir dots, jo klientiem katru gadu prasības ir citādas, tās palielinās. Ja ko darām, tad kvalitāte vienmēr ir pirmajā vietā, jo klienti, ienākot viesu namā, vispirms apskata vidi, vai tā viņiem ir patīkama.
R.Sijāts: – Lai tūrisms būtu ilgtspējīgs, bez kvalitātes nav iespējams. Valstī vidējais tūristu uzturēšanās ilgums samazinās, taču mūsu mērķis panākt, lai tūrists pie mums uzturas pēc iespējas ilgāk.
Jāsaprot, ka tas laiks, kad bijām jauna un neatklāta valsts, sen ir beidzies. Jāņem vērā, ka konkurence ir liela gan ar vecajām, gan jaunajām ES valstīm. Nevaram piedāvāt to, kas ir visur, un par to prasīt augstu maksu.
Komentāri