Pirmdiena, 17. jūnijs
Vārda dienas: Artūrs, Artis

Lauksaimnieki vēlas vienmērīgu attīstību

Druva
00:00
07.01.2009
1

Jaunais gads lauksaimniekiem nevēsta stabilitāti. Drīzāk otrādi. Resursu cenu palielināšanās, taupības režīms, aizvien neadekvātās gaļas, piena un graudu iepirkuma cenas, paaugstinātais PVN ir tikai daži faktori, kas satrauc ražotājus.

Visvairāk bažas raisa neziņa par nākotni. To uzsver arī Cēsu rajona zemnieku apvienības priekšsēdētāja Glorija Zaļaiskalna un izpilddirektore Dace Kalniņa.

Traucē pārmaiņu nedrošība

G. Zaļaiskalna, kura arī nodarbojas ar piena lopkopību, atzīmē: „Cik ilgi iespējams balstīties entuziasmā? Tā darām jau ilgi. Tagad vēl piena pārstrādes uzņēmumi pasaka – ja ar februāri netiks maksātas eksporta piemaksas, zemniekiem jārēķinās ar piena iepirkuma cenu krasu samazinājumu. Tātad nav zināms, kas notiks februārī, kādas būs iepirkuma cenas un darba iespējas. Vissmagāk būs, ja iepirkuma cenas samazināsies krasi, līdz septiņiem, astoņiem santīmiem litrā. Tad strādāt vairs nebūs iespējams. Pašlaik vidējās piena iepirkuma cenas ir ap 16 santīmiem par kilogramu un jau nav viegli. Taču pagaidām vēl kaut kā var strādāt. Kaut ko nenopērku sev, bet lopiem gādāju visu nepieciešamo. Ja lopu nebaros, kā pienākas, ātri vien saruks izslaukums un kvalitāte.”

Izmaksu palielināšanās un iepirkuma cenu svārstības, lielākoties samazināšanās, rada sarežģījumus kredītu maksāšanai. D. Kalniņa un G. Zaļaiskalna vērtē, ka lauksaimniekiem, kuri attīstījuši saimniecības, ir kredīti. Taču pašreizējā situācijā nodrošināt to maksāšanu kļūst aizvien grūtāk.

Kā negatīvus faktorus, kas vēl vairāk palielina lauksaimnieku nedrošību, D. Kalniņa min: „Trūkst teritoriālās stabilitātes, ir neskaidrība par pašvaldību atbalstu, kas laukos ir būtiska, tāpat arī nestabilitāte jautājumā par ražošanas izmaksām, par to, kāda būs eksporta un importa sabalansētība. Lauksaimniekiem pietrūkst informācijas, kas ļautu prognozēt nākotni un plānot attīstību.”

Kā gaišo stariņu, kas gan nevar atrisināt samilzušās problēmas nozarē, D. Kalniņa atzīst to, ka patērētāji aizvien vairāk novērtē Latvijā ražoto produkciju. To apliecina arī Straupes lauku labumu tirdziņš, kurā netrūkst pircēju.

Valstij jāinvestē ražošanā

Cēsu rajona zemnieku apvienības pārstāves piekrīt, ka saimniecībām ir jāceļ produktivitāte un jāoptimizē darbība. Tomēr G. Zaļaiskalna uzsver – arī tam nepieciešami ieguldījumi.

D. Kalniņa vērtē, ka pašreizējā situācijā ražotājiem būtu jāturpina sarunas ar piena pārstrādātājiem un jācenšas rast kompromisi. Sarunās būtu aktīvi jāiesaistās arī Zemkopības ministrijai (ZM).

Nozares ražotājiem jāsaņem maksimāla pieejamība valsts atbalstam kredītprocentu samaksai. D. Kalniņa uzskata, ka būtiski arī, lai ZM diskutētu ar kredītiestāžu asociācijām un rastu kompromisus situācijās, kad lauksaimniekiem radušās finansiālās problēmas.

„Ja valsts grib saglabāt ekonomiku, jāsaglabā ražošana. Jācer, ka valdība to sapratīs un ražošanā, tai skaitā lauksaimniecībā, tiks investēti līdzekļi,” atzīst D. Kalniņa.

Pretējā gadījumā prognozes nozares pastāvēšanai nav iepriecinošas. Jau tagad ir dažas saimniecības, kuras ir spiestas pārtraukt darbību, jo nespēj samaksāt kredītus. G. Zaļaiskalna atklāja, ka arī Cēsu rajonā saimniecības samazina lopu skaitu, tomēr pagaidām tā nav masveida tendence. Lielajām saimniecībām grūti nomaksāt aizdevumus, taču mazās saimniecības nespēj attīstīties, turklāt aizvien vairāk ir saimniecību, kurās piena pārstrādes uzņēmumi vairs nevāc pienu.

Izvērtēt sekas

Pēdējos gados lielākā daļa saimniecību izmantoja iespējas saņemt dažādus atbalsta maksājumus, īstenot projektus, attīstīt saimniecības un iegādāties lauksaimniecības tehniku. D. Kalniņa atzīst: „Iegādājoties tehniku, lauksaimnieks kļuva neatkarīgs no pakalpojumiem, tomēr skumjā ziņa ir tā, ka ne visi aprēķināja, kāds būs tehnikas lietderības koeficients. Ja kvalitatīvs, dārgs agregāts nelietots stāv vairāk nekā darbojas, tad tā iegāde drīzāk nes zaudējumus, ne ieguvumus.”

G. Zaļaiskalna atminas, ka lauksaimnieki bija priecīgi par iespēju saņemt atbalstu, daudzi vērsās pēc padoma pie konsultantiem, kuri, tāpat kā ministrijas pārstāvji, mudināja rakstīt projektus. Tomēr lielai daļai trūka zināšanu un analītiskas izvērtēšanas prasmes, lai izprastu, vai konkrētais ieguldījums ir patiešām nepieciešams. Iespējams, būtu bijis nepieciešams mazāks ieguldījums, kas būtu nesis lielāku labumu, turklāt kredītsaistības būtu mazākas. Tomēr konsultantu ieteiktais bija ieteikums vien. Atbildība bija jāuzņemas pašiem lauksaimniekiem.

Saņemot atbalstu, lauksaimnieki uzņēmās piecu gadu saistības turpināt darbu konkrētajā nozarē, līdz ar to šajā periodā viņiem nav ļauts ne pārdot iegādāto tehniku, ne beigt darbību. Tādēļ daļa zemnieku nu ir kā sprostā – ražošana nes zaudējumus, bet to pārtraukt nedrīkst.

Atbalsts laukos nereti veica nevis ražošanas attīstības, bet drīzāk gan sociālo funkciju, neslēpj zemnieku apvienības pārstāves. Tika sakārtota vide, remontētas ēkas, iekārtota kanalizācija, kā arī paveikti citi darbi, tomēr daļu līdzekļu izmantoja patēriņam.

2008.gada nogalē Lauku atbalsta dienests atvēra daudzas programmas atbalsta saņemšanai – modernizācijai, daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācijai, meža ekonomiskās vērtības uzlabošanai, jaunu uzņēmumu radīšanai un citām. Tiek prognozēts, ka visi iesniegtie kvalitatīvie projekti tiks arī atbalstīti, tomēr D. Kalniņa vērš uzmanību, ka lielākajā daļā pasākumu nepieciešams arī kredītu nodrošinājums, taču pašreiz cilvēki ir piesardzīgi: „Vairs nav tā, ka lauksaimnieki pasākumiem pieteiktos tādēļ vien, ka ir iespēja piesaistīt sabiedrisko finansējumu. Pieteikšanās notiek ar lielu apdomu un plānoti.”

G. Zaļaiskalna atzīmē, ka liela daļa, saņemot projekta apstiprinājumu, īstenošanu atliek, dažs pat uz diviem gadiem, lai nogaidītu un izvērtētu situāciju. Tā uz realizāciju gaida daudzi projekti, jo zemo iepirkuma cenu dēļ gan piena un gaļas, gan graudkopības un citu nozaru saimniecības nevar atļauties kredītus, lai projektus īstenotu, nezinot, vai spēs aizņēmumus atmaksāt.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

CSNG ar cietušajiem

14:12
17.06.2024
7

Aizvadītajās dienās Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 282 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 35 ceļu satiksmes negadījumi, kur sešos gadījumos kopumā cietušas sešas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemts 291 administratīvā pārkāpuma lēmums, tajā skaitā 197 par ātruma pārsniegšanu, kā arī divos […]

Aizvadītajās diennaktīs ugunsdzēsējiem glābējiem Vidzemē 11 izsaukumi

14:09
17.06.2024
4

Aizvadītajās diennaktīs, laika posmā no šī gada 14. jūnija plkst. 6.30 līdz 17. jūnija plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona pārvalde saņēma 11 izsaukumus – divus uz ugunsgrēku dzēšanu, septiņus uz glābšanas darbiem, kā arī vēl trīs bija maldinājumi. Piektdien pusdivos pēcpusdienā VUGD saņēma izsaukumu uz Madonas novada Jumurdas pagastu, kur notika vieglās automašīnas un mikroautobusa […]

Izstāde atdzīvina vietu

00:00
17.06.2024
30

Veselavas muiža it kā tā pati, bet cita – tāds ir vai katra secinājums, kurš to apmeklējis pēdējās dienās. Visas kungu mājas telpas piepilda gleznotāja Alekseja Naumova darbi. “Katrai bildei atrast vietu nemaz nebija grūti. Zināju telpas, domāju, kur der ceriņi, kur lielākas, mazākas ainavas. Te ir gan agrākie darbi, gan pēdējie no Francijas. Kad […]

Represijās piedzīvoto glabā atmiņas

00:00
16.06.2024
56

14.jūnijs – diena atmiņām, pārdomām par Latvijas mūsdienu vēsturi. Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena, kas atgādina par 1941.gada deportācijām. No savas zemes svešumā tika izvesti 15 443 cilvēki. 15 procenti no visiem izsūtītajiem bija bērni vecumā līdz desmit gadiem. Deportēja ne vien latviešus, arī ebrejus, krievus, vāciešus, poļus. No katriem desmit izsūtītajiem    aptuveni četri gāja […]

Azartiski, zinātkāri un mākslinieciski

00:00
15.06.2024
37

Ar autoorientēšanos, radošām darbnīcām, izzinošiem eksperimentiem, koncertu un svētku balli aizvadīti desmitie Vaives svētki. Tie bija kupli apmeklēti, cilvēkiem dienas garumā izbaudot svētku programmu. Svētkus sadarbībā ar Vaives tautas namu rīkoja biedrība “Kiwanis Cēsis”. “Tā kā šie ir desmitie pagasta svētki, gribējām tos sarīkot tā, ka jūt. Tāpēc pēc ilgāka pārtraukuma organizējām autoorientēšanos. Bija jāizbrauc […]

Sēru diena

13:10
14.06.2024
42

14.jūnijs-sēru diena. Pieminot traģiskos vēstures notikumus un godinot deportāciju upurus, Cēsu novadā noliek ziedus, aizdedz svecītes piemiņas vietās, notiek citi pasākumi. Stalbes pagastā, Amatas pagastā, Priekuļos Jaunraunā, Cēsīs, Jaunpiebalgā un citviet 14.jūnijs tiek pieminēts ik gadu. Pirms 83 gadiem mūsu tautas vēsturē tika ierakstīta skaudra lapa – 1941. gada 14. jūnijā padomju okupācijas vara uz […]

Tautas balss

Svētkus sarīko pati kopiena

23:01
13.06.2024
19
Svētku apmeklētāja raksta:

“Skujenē bija ļoti skaisti pašu pagasta iedzīvotāju rīkoti svētki. Tur varēja baudīt gan koncertus, gan pamieloties ar vietējo gatavotiem gardumiem, gan redzēt daudz ko citu. Lieliski, ka ir uzņēmīgi, rosīgi cilvēki, kas darbojas savā un citu labā,” ar gandarījumu sacīja svētku apmeklētāja.

Prieks par atjaunoto ielu

23:00
13.06.2024
28
Bērzaines iedzīvotāja raksta:

“Braucu Cēsīs pa jauno Bērzaines ielu un priecājos, cik tā skaista! Tiešām gandarījums, ka atrasta nauda un veikta tik vērienīga pārbūve. Tagad sakārtos Emīla Dārziņa ielu, tad vēl vajadzētu sakārtot to Bērzaines ielas atlikušo daļu, kas ved līdz Gaujas ielai, tad šī apkaime būtu vienkārši fantastiska. Bet laikam jau jāsaprot, ka visu tūlīt nevar gribēt,” […]

Kas par maksu, kas bez maksas

22:59
13.06.2024
20
Lasītājs J. raksta:

“Lasu un domāju, kā tā, uz Cēsu kauju jubilejas koncertu, kur uzstājas vietējie dejotāji, jāpērk biļete, bet Igaunijas mūziķu koncertu varēs klausīties bez maksas. Vai tā ir mūsu paš­valdības godīga attieksme pret iedzīvotājiem,” neapmierinātību pauda lasītājs J.

Senioriem grūti izstaigāt lielus attālumus

22:58
13.06.2024
33
1
Cēsniece raksta:

“Cēsīs, Palasta un Gaujas iekas krustojumā pie muzeja krātuves, bija soliņš, kur bija ērti mirkli atpūsties, sakārtot pirkumus pēc iznākšanas no “Maxima” veikala un doties kājām mājās. Tagad soliņa vairs nav. Žēl, ka tas noņemts, nepadomājot par vecajiem cilvēkiem, kuriem grūti izstaigāt lielus attālumus, turklāt ar pirkumu maisiņiem rokās. Kopumā pilsētā ir pārāk maz soliņu. […]

Neieklausās iedzīvotājos

13:05
07.06.2024
80
2
Cēsniece Z. raksta:

“Izlasīju otrdienas “Druvā” Annas Kolas viedokli par Cēsu Vienības laukumu. Ne jau viņa vienīgā domā, kā iekārtojums nav pievilcīgs, bet nav jēgas neko teikt. Domē domā, ka tikai viņi saprot, kā labi un pareizi. Man arī šķiet, ka mūsu senajai pilsētai nepiederas ne tie soliņi, ne daudzie karogi. Tāpat joprojām nesaprotu, kāpēc bija jānoņem soliņi, […]

Sludinājumi