Lauksaimniecībā katrs gads ir izaicinājumu pilns. Kā atzīst zemnieki, ja satricinājumus un necerētus pārsteigumus nesagādā laikapstākļi, valdības lēmumi, tad ekonomiskā situācija pasaulē par to parūpēsies.
Katrai nozarei kāds gads labāks, kāds sliktāks. Ar to ikviens rēķinās. Ilgtermiņā ražas un neražas gadi izlīdzinās.
“Jāstrādā un jādomā pozitīvi,” saka SIA “Vienotnes” valdes priekšsēdētājs Normunds Ruķis. Saimniecībā ir 240 slaucamās govis. Viņš atzīst, ka patlaban ir smags izšķiršanās brīdis. “Gada beigās beidzas līgums par elektroenerģiju. Ir piedāvājums to slēgt uz gadu vai četriem. Tarifs ir trīs reizes lielāks nekā patlaban. Parunā ar vienu, ar otru, neviens nezina, ko ieteikt,” situāciju raksturo N.Ruķis un piebilst: “Ja maksa par elektrību paliktu tāda, kāda tā ir, varētu strādāt bez bažām.”
Stalbēnietis pastāsta, piegādātāji jau brīdinājuši, ka no jaunā gada cenas palielināsies par apmēram 20 procentiem. “Cilvēks vēl var iztikt, bet govīm jādod tas, kas nepieciešams,” atgādina lopkopis un pastāsta, ka degvielu pērk vairumā un mēģina noķert dienas, kad cena zemāka.
Pienu saimniecība pārdod kooperatīvam “Straupes piens”. “Arī pārstrādātājiem šobrīd nav viegli. Straupe maksā apmēram Latvijas vidējo cenu par piena kilogramu. Ja tāda cena noturēsies, būs labi. Kooperatīvs tik augstu iepirkuma cenu nepacēla kā citi pārstrādātāji, kuri maksāja pat virs 50 centiem. Nedrīkst vērtēt dažu mēnešu griezumā, tas jādara ilgtermiņā,” viedokli izsaka N.Ruķis. Viņš arī pauž bažas par jauno Eiropas Savienības kopējo lauksaimniecības politiku. “Jautājumu ir vairāk nekā atbilžu. Skaidrs, ka atbalsta maksājumi būs, bet kāda kārtība, grūti saprast. Birokrātija, šķiet, būs lielāka, vajadzēs pielikt lielākas pūles, lai izpildītu prasības. Visi gaidām pavasari, tad jau redzēs,” pārdomās dalās N.Ruķis.
SIA “Pasāža” vadītāja Dace Neiberga arī uzsver, ka ir jāstrādā, jo ar sūkstīšanos, cik grūti, nekas nemainīsies. “Katru brīdi ir kaut kas labs un kaut kas slikts. Ja gribi strādāt, ar to jābūt mierā, jāpieņem situācija, kāda ir,” uzsver raunēniete.
Elektroenerģijas cenu svārstības saimniecību neietekmē. Jau pirms kāda laika noslēgts desmit gadu līgums par elektroenerģijas piegādi. Ar vienošanās cenu lauksaimniece ir apmierināta.
“Barības piedevas un viss pārējais, kas ikdienā saimniecībā un govīm vajadzīgs, kļūst tikai dārgāks, bet piena iepirkuma cena krītas katru mēnesi. Kredītam bija 1,9 procenti, tagad 3,8. Jāekonomē, tikai kur un kā,” pastāsta D.Neiberga.
Ar šī rudens graudu ražu lauksaimniece ir apmierināta. Minerālmēsli bija nopirkti vēl pirms krīzes. Pārdodot graudus kooperatīvam “VAKS”, gada beigās vēl saņems piemaksu. Ziemāji sasēti. Par pārdoto graudu peļņu nopirkti minerālmēsli nākamajam pavasarim. Kā graudu sējumi pārziemos, kāda rudenī būs raža, vai ieguldītais atmaksāsies un nākamruden naudas pietiks sējai – daudz nezināmā.
“Vienmēr ir problēmas, kas jārisina. Jāspēj uz visu ātri reaģēt. Tāpat būtu jādara arī valdībai. Diemžēl Latvijā lauksaimnieciskā ražošana nav cienīta. Ja nesaimnieko bioloģiski, tātad nepareizi. Vai pareizi ir turēt bioloģiskās platības, nevis attīstīt ražošanu?” pārdomas izsaka D.Neiberga.
Jau ilgāku laiku piena lopkopji pauduši satraukumu par nozares nākotni. Ganāmpulku un slaucamo govju skaits Latvijā samazinās. Ja 2021.gada janvārī Lauksaimniecības datu centrā bija reģistrētas 136 046 slaucamās govis, novembrī – 132 808, tad šogad janvārī – 131 218, bet novembrī 128 786. Tanī pašā laikā, ja salīdzina pēdējos trijos iepirktā svaigpiena daudzumu, šogad novembrī tie ir 61 561 153 kilogrami, pērn 62 321 875, bet 2020.gadā – 60 836 491 kilograms. Tas ir tikai salīdzinājums vienā mēnesī, protams, vasarā izslaukumi ir lielāki. Taču arī šie skaitļi dod priekšstatu.
Lai kāda nebūtu situācija, krīze vai augšupeja, piena lopkopība Latvijā ir izturējusi un attīstās. Spēcīgās saimniecības kļūst lielākas, attīstās, mazās likvidējas. Tāda ir ekonomika. Cik slaucamo govju būs janvārī, rādīs statistika.
Komentāri