Pēdējo dienu nerimstošais lietus rada pamatotas bažas gan zemniekiem, gan mazdārziņu kopējiem.
Maija vidū aprēķinātais sausuma un mitruma viena mēneša rādītājs, kas paredzēts apdrošināšanai lauksaimniecības jomā, deviņos novados Vidzemē liecināja par ekstremālu mitrumu, vēsta Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. Cesvaines, Ērgļu, Jaunpiebalgas un Vecpiebalgas novadā tas uzrādīja ļoti lielu mitrumu. Pirms divām dienām informācija liecināja, ka mūspuses trijos novados – Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas un Amatas – mitrums pieaudzis līdz ekstremālam līmenim.
“Lietus un vēlā pavasara dēļ darbi pamatīgi iekavējušies gandrīz par pusotru mēnesi. Vasarāji – auzas, kvieši – nav iesēti. Kartupeļi nav iestādīti. Līgums par bioloģisko cietes kartupeļu audzēšanu trijos hektāros noslēgts, kad varēs iestādīt, kas izaugs? Ziemāji izskaloti, bet netiek uz lauka apskatīties. Labi, ka nedaudz izdevās iesēt zālājus,” situāciju raksturo Zaubes pagasta saimniecības “Atēnas” saimnieks Valdis Lācis. Saimniecībā audzē ap 300 gaļas liellopu. Saimnieks vērtē, ka pagaidām zāles pietiek. Lopi, kas ganībās, mīcās pa dubļiem. “Arī pārējie jāved ganībās, bet ganības dubļos,” teic zaubēnietis. Viņu uztrauc arī siena sagatavošana un tas, kāda būs zāle, kad varēs tikt tīrumā un pļaut. “No barības taču atkarīga gaļas kvalitāte,” atgādina V.Lācis.
Nītaures pagasta saimniecībā “Ķiberes” saimniecības ganāmpulkā ir pussimts nobarojamo lopu. “Kad citus pavasarus jau bija zāle, šogad nekā. Arī tagad, kad lopi ganībās, dodam klāt sienu,” pastāsta saimniece Valda Oboznaja un piebilst, ka par zāles lopbarības gatavošanu ziemai vēl nevar pat domāt, lai gan citus gadus pirmie rituļi jau bija satīti.
“Ķiberēs” ap 30 hektāros lopbarībai iesēti graudi. “Ķērām brīžus, kad kurš tīrums sausāks, tur strādājām. Tāpat arī izdevās iestādīt kartupeļus. Tagad daudzviet uz lauka ūdens. Zeme mālaina, bet, tiklīdz silts vējš un saulīte, ātri apžūst. Jācer, ka ūdens ilgi nestāvēs uz tīrumiem,” atklāj zemniece.
Jaunpiebalgas pagasta “Vecķūģu” ganāmpulkā ir ap 70 slaucamu govju, vēl arī jaunlopi. Ganāmpulks tiek laists ganībās. “Govis brien pa ūdeni, jo Gaujmalas pļavas pārplūdušas,” saka saimniece Mārīte Karpa un uzsver – tas labi, ka vēl ir siens, ko piebarot. Pirms lietavām laimējies pārsēt zālājus, kas jau zaļo, kā arī desmit hektāros iesēt zirņauzas. “Tik ilgu lietu neatceros. Kaimiņiem arī tīrumi ūdenī, arī stādījumi,” pastāsta jaunpiebaldziete un piebilst, ka parasti pēc lietiem pāris dienās ūdens noskrien un vējš nožāvē laukus. “Citus gadus maija beigās, jūnija sākumā parasti jau pļaujam zāli lopbarībai. Kad varēs šogad, tad jau redzēs,” bilst M.Karpa un atgādina, ka vasaras bijušas dažādas, bet vienmēr taču izdevies sagādāt lopiem barību.
Lauku konsultāciju centra eksperts dārzkopībā Māris Narvils skaidrojis, ka vēsā pavasara dēļ tikai tagad aktīvi sākusies veģetācija un pārmērīgā mitruma dēļ var ciest viengadīgās kultūras ar mazu sakņu sistēmu. Viņš norādījis, ka zemes spēja uzsūkt ūdeni atkarīga ne tikai no augsnes sastāva, bet arī no tā, vai ūdens var tikt prom uz dziļākiem slāņiem. “Lielākais risks ir viengadīgām kultūrām, nākamais risks ir nezāles, kas šādos apstākļos augs vairāk. Situācija nav patīkama, bet vērtēt to kā traģisku šobrīd nevajadzētu,” paudis M. Narvils.
Komentāri