Latvijas Pasts šogad cer nodot 100 pasta nodaļu funkcijas pastniekiem vai starpniekiem – vietējiem komersantiem, intervijā sacīja Latvijas Pasta jaunais valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs. “Patlaban ir divi modeļi: viens ir nodot komersantiem, otrs – nodot pastniekiem. Patlaban pastniekiem ir nodotas 54 pasta nodaļu funkcijas un komersantiem – 12. Līdz šim tas ir pārsvarā darīts ar pastniekiem, bet, kā būs turpmāk, neapņemos teikt. Katrs gadījums tiek izvērtēts atsevišķi,” sacīja Kleinbergs. Pasta vadītājs uzskata, ka iedzīvotājiem draudzīgākais risinājums ir nerentablas pasta nodaļas funkcijas nodot vietējo veikalu vai degvielas uzpildes staciju (DUS) ziņā, taču tas ne vienmēr esot izdevīgi konkrētiem komersantiem. “Komersanti nāk un piesakās. Bet ir tādi gadījumi, kad komersanti atsakās no pasta pakalpojumu sniegšanas zināmu un saprotamu iemeslu dēļ. Pilna pasta pakalpojumu sniegšana ir diezgan sarežģīta – jāpieņem ierakstītās vēstules, preses abonēšana, maksājumi. Ja tas ir par sarežģītu vai aizņem pārāk daudz laika, tad komersants var arī atteikties, jo tas traucē pamatbiznesam,” skaidroja Kleinbergs. Kā piemēru pasta vadītājs minēja veikalu, kur vasaras sezonā apgrozās daudz pircēju – tūristu, kas prasītu papildu personāla pieņemšanu. Kleinbergs sacīja, ka jebkurā gadījumā pasta nodaļas, kuru funkcijas paredzēts nodot viena vai otra veida starpniecībai, pastam nesušas ievērojamus zaudējumus. “Pasta nodaļas, kuras nododam pastniekiem vai starpniekiem, ir tādas, kurās pārsvarā strādā viens darbinieks. Turklāt ieņēmumi no viena iedzīvotāja nodaļās, kuras slēdzam, ir divi līdz trīs santīmi mēnesī. No tā ir jāuztur nodaļa un jāsamaksā darbiniekiem alga. Zaudējumi ik mēnesi ir mērāmi simtos latu. Tā tas ir tajās 100 nodaļās, kuras esam nolēmuši slēgt. To ieņēmumi mēnesī ir divu līdz piecu santīmu no iedzīvotāja robežās,” norādīja Kleinbergs. Patlaban pastam ir ap 600 nodaļu dažādās Latvijas apdzīvotās vietās. Vaicāts par iedzīvotāju apmierinātību ar jauno pasta pakalpojumu sniegšanas kārtību vietās, kur nodaļas slēgtas un nodotas starpniecībā, Kleinbergs teica, ka iedzīvotāju satraukums vērojams tikai sākumā un pēc laika visi pierod. “Ir neapmierinātība no klientu puses pirmajā brīdī, kad paziņojam, ka pasta nodaļu slēgs. Tajā brīdī, kad cilvēki saprot, ka šo pakalpojumu saņems tāpat kā līdz šim, tikai citādā izskatā un citās telpās, šī neapmierinātība vairs neparādās. Klienti pielāgojas pie jaunās situācijas. Neapmierinātība pirmajā brīdī parādās, jo klienti nezina, kas notiks,” akcentēja Latvijas Pasta vadītājs. Kleinbergs skaidroja, ka pasta pakalpojumu sniegšanas uzticēšana atsevišķiem pastniekiem nekādus jaunus pienākumus un prasības lauku pastniekiem neuzliek, jo tie jau savu darba specifiku labi pazīstot. “Visiem pastniekiem šie pakalpojumi jau ir zināmi. Piemēram, atnesot pensiju, pastnieks varētu pieņemt samaksu par komunālajiem pakalpojumiem. Vienīgā atšķirība būs tā, ka pastnieks uz pāris stundām atradīsies noteiktā vietā, kur klienti varēs pie viņa ierasties, nevis pastnieks brauks pie klientiem sniegt pakalpojumus. Pie pastnieka varēs ierasties noteiktā laikā un vietā. Parasti tas būs pašvaldības namā,” akcentēja Kleinbergs. Jau ziņots, ka Daukstēs (Gulbenes novads), Ģikšos un Ieriķos (abi – Amatas novads), Īlē un Ukros (abi – Auces novads), Kantiniekos un Stoļerovā (abi – Rēzeknes novads), Rencēnos (Burtnieku novads), Bērzkalnē un Vīksnā (abi – Balvu novads) un Gramzdā (Priekules novads) pasta pakalpojumu sniegšanu pārņēmuši vietējie komersanti. Kleinbergs Latvijas Pastā strādā kopš 2006.gada, iepriekš ieņemot Sūtījumu apstrādes un piegādes departamenta direktora amatu, kura kompetencē ir visa veida pasta sūtījumu šķirošanas un transportēšanas nodrošināšana. Viņš bijis direktors transporta un loģistikas uzņēmumā “Baltic Logistic Solutions”, loģistikas direktors kompānijā “Avers centrs”, Latvijas biroja vadītājs transporta un loģistikas firmā “Kuehne&Nagel Latvia”, Latvijas-Vācijas vairumtirdzniecības uzņēmumā “Ro-Exim”. Kleinbergs ieguvis augstāko izglītību Rīgas Tehniskajā universitātē un Latvijas Universitātē. Latvijas Pasts dibināts 1992.gadā, atjaunojot neatkarīgās Latvijas pasta iestāžu darbību un balstoties uz tobrīd atstāto PSRS pasta infrastruktūru un darbiniekiem Latvijas teritorijā. Savukārt pirmās Latvijas brīvvalsts pasta darbība sākta 1918.gada decembrī, neilgi pēc valsts neatkarības proklamēšanas 18.novembrī. Pasta darbības senākās saknes Latvijas teritorijā atrodamas 17.gadsimtā.
NOZARE.LV
Komentāri