cēsnieks
Kara muzejā notika šāda nosaukuma grāmatas prezentācija. Grāmata izdota ar Aizsardzības mi-nistrijas un valsts aģentūras ”Tēvijas sargs” finansiālu atbalstu.
Grāmatas veidotāju darba grupa – J.A.Baškers, I.Bruņenieks, F.Justs, V.Ķiploks, V.Mežgailis, A.Pļaviņš, G.Stiprais, O.Zvaigzne – man labi pazīstamas personības, kopā esam darbojušies no latviešu strēlnieku apvienības (LSA) veidošanās.
1989. gada pavasarī ar Viļa Krūmiņa iniciatīvu sākās šīs apvienības veidošanās, 17. jūnijā LU aulā notika tās dibināšanas konference.
Spilgtā atmiņā palikuši Ē.Valtera teiktie vārdi: ”Mums pašiem kungiem būt, mums pašiem arājiem”. Turpat arī 1989. gada Vietalvas kauju atceres dienas fotoattēls. LSA tajā laikā sāka aktīvu darbību ar galveno mērķi – Latvijas valsts neatkarības atjaunošana, nenoniecinot nevienu kaujās kritušo latviešu karavīru, lai arī kurā pusē viņš karojis.
Līdz tam Vietalvas kauju atceres dienas katru gadu rīkoja 130. latviešu strēlnieku korpusa veterānu padome un citas komunistiski noskaņotas organizācijas. LSA priekšsēdētājs Vilis Krūmiņš teica: ”Šogad mums arī tur jāpiedalās ar sarkanbaltsarkano karogu, jo tur krita daudzi vardarbīgi mobilizētie latviešu zēni, kuri nedomāja karot par padomju varu.” Tajā laikā ne visi uzdrošinājās atklāti uzstāties ar Latvijas karogu. Gājienā aiz mūsu nelielās delegācijas sastājās vesela kolonna vietējo iedzīvotāju. Nebija nekādas pretdarbības, tikai klusa sačukstēšanās: ”Uļmanovskij flag”.
LSA iestājās patriotiski noskaņoti bijušie padomju armijas karavīri, galvenokārt no 43. latviešu gvardes strēlnieku divīzijas. Iesaistījās pieredzējuši un militāri labi sagatavoti atvaļinātie virsnieki: pulkveži Ā.Lilientāls, G.Stiprais, A.Pļaviņš, I.Briežkalns, V.Zvaigzne, apakšpulkveži V.Jaronis, J.A.Baškers, P.Mežavilks, majori F.Justs, O.Arnicāns, A.Kasparovičs, G.Goba, kapteiņi, vecākie leitnanti un citi jaunākie virsnieki, kā arī atvaļinātie seržanti un ierindas karavīri.
Nāca pieteikties arī bijušie leģionāri. Gatavojoties LSA 3. konferencei, tika paredzēta leģionāru sekcija, jo skaits bija jau pārsniedzis 300. Par LSA priekšsēdētāja vietnieku 3. konferencē ievēlēja leģionāru Pēteri Zarembu.
LSA spēja atrast un vienot visu paaudžu latviešu karavīrus, lai kādā pasaules malā un kādā armijā viņi nedienētu.
Autori nav rakstnieki, ne arī profesionāli žurnālisti vai vēsturnieki, lielākoties atvaļināti karavīri, kas uzskata, ka latviešu virsnieku zināšanas un pieredze toreiz bija nepieciešamas, lai, izmantojot nevardarbīgās pretošanās stratēģiju un izstrādājot tās taktiku, ne tikai atgūtu brīvību un neatkarību, bet arī to nosargātu, veidojot nacionālās armijas, robežsardzes un civilās aizsardzības pamatus.
Grāmata lasītājiem atsauks atmiņā Atmodas laika peripetijas, bet pirmajiem Latvijas armijas karavīriem un robežsargiem, zemessargiem atgādinās neatkarīgās valsts formējumu veidošanas pirmsākumus.
Grāmata noderīga visiem, kas interesējas par Latvijas vēsturi, arī pasniedzējiem un skolotājiem, studentiem un vecāko klašu skolēniem, jaunajiem karavīriem.
Daudzu šo visai sarežģīto notikumu aculiecinieku un aktīvo līdzdalībnieku vairs nav mūsu vidū, viņu piemiņa nedrīkst zust atmiņā.
NBS veidošanas 15 gadu prakse apstiprina, ka tie padomju karaskolas beigušie latviešu virsnieki, kuri papildināja zināšanas Rietumvalstu militārajās mācību iestādēs, tika izvirzīti dažādu līmeņu komandieru un štāba amatiem.
Ierosinu Cēsu rajona izglītības iestādēm, skolotājiem izveidot konkursu par šajā grāmatā aprakstīto laika posmu – Latvijas ceļu uz neatkarību. Aizsardzības ministrija var atbalstīt šo pasākumu (nelielas balvas vai ekskursijas uzvarētājiem). Verners Rudzītis
Komentāri