NATO Rīgas samits aizvadīts, iezīmējot jaunu posmu alianses un pasaules nākotnē.
Latvija visaugstākajā līmenī pierādīja, ka arī mazai valstij ir pa spēkam noorganizēt pasaules mēroga pasākumu. Lai arī šis bija tā dēvētais mazais samits un jaunas valstis aliansē netika uzaicinātas, vairāki aspekti to tomēr ļauj saukt par nozīmīgu NATO vēsturē. Jau ar to vien, ka tas pirmo reizi notika bijušās PSRS teritorijā, Krievijas robežas tiešā tuvumā. Iespējams, tieši tas bija iemesls gaisā virmojošajām runām par iespējamo, bet nenotikušo Krievijas prezidenta Vladimira Putina ierašanos Rīgā uzreiz pēc samita.
Neraugoties uz šīm intrigām, Rīgas samits izpelnījies tā dalībnieku atzinību. NATO ģenerālsekretārs Jāps de Hops Shēfers noslēguma preses konferencē atzina, ka uz to liktās cerības attaisnojušās: “Rīgas deklarācija tam ir labākais apliecinājums. Esam panākuši vienošanos visos svarīgākajos jautājumos. Varu izteikt vislielāko pateicību Latvijas Valsts prezidentei, valdībai un visai Latvijas tautai par brīnišķīgo samitu. Šis samits tika dēvēts par transformācijas samitu, un to vislabāk apliecina tas, ka pēdējos gados Eiropa ir mainījusies uz labo pusi. Jau ar to, ka NATO galotņu sanāksme notiek te, Rīgā,” teica NATO ģenerālsekretārs.
Pēc samita oficiālajiem pasākumiem preces centra galvenajā zālē viņš izteica vislielāko paldies arī visiem brīvprātīgajiem, kuri ar savu nesavtīgo līdzdalību palīdzēja samita norisei. Kā ziņots, pasākumā bija iesaistīti 600 brīvprātīgie no visas Latvijas. Visvairāk viņu strādāja preces centrā, nodrošinot aptuveni pusotra tūkstoša žurnālistu sekmīgu darbu. Sarunā ar brīvprātīgajiem “Druva” uzzināja, ka ikviens no viņiem to vērtē kā lielisku pieredzi turpmākajai dzīvei. Iespēja būt klāt pasaules mēroga pasākumā, būt vienam no tiem, kuri nodrošina tā norisi, ir īpašs uzdevums. Lai arī tas prasījis daudz spēku, ieguvums ir krietni lielāks.
Arī Valsts prezidente un NATO samita birojs viņiem saka vislielāko paldies, tāpat kā daudziem tūkstošiem policistu, armijas pārstāvju un zemessargu.
Valsts prezidente Vaira Vīķe – Freiberga noslēguma preses konferencē, vērtējot samita nozīmi, teica: “Latvija ļoti lepojas, ka mums uzticēts gods rīkot šo NATO galotņu sanāksmi. Rīgai ir simboliska nozīme, jo pirmo reizi NATO samits notiek valstī, kas ne tikai atradās aiz dzelzs priekškara, bet pat nebija uz pasaules kartes. Kopā ar mūsu kaimiņiem Igauniju un Lietuvu mēs veicām pirmos soļus uz demokrātijas konsolidāciju un sākām domāt par pievienošanos šādai spēcīgai aliansei kā NATO. Pašlaik mēs esam pilntiesīgi locekļi, piedalāmies visu lēmumu pieņemšanā. Un tas, ka NATO ir uzticējusi tik jaunam NATO dalībniekam šāda līmeņa atbildību – organizēt NATO galotņu sanāksmi – pats par sevi norāda uz to, ka transformācija, kas ir šīs galotņu sanāksmes moto, jau notiek šobrīd un arī turpināsies.”
Kā samitu vērtē ASV prezidents Džordžs Bušs, žurnālistiem nebija iespējams uzzināt, jo ASV nerīkoja noslēguma preses konferenci, kā to darīja citas valstis. Tomēr attieksmi pret to var meklēt, iepazīstot ASV prezidenta teikto pirms paša samita. It īpaši viņa uzrunā “Rīgas konferences” un “Jauno līderu foruma” dalībniekiem, kurā augstais viesis teica: “Latvijai un visām Baltijas valstīm šī ir lepna diena. Amerikas tautas vārdā saku jums paldies par viesmīlību, draudzību un drosmi, ko izrādāt, būdami NATO aliansē. Kā NATO dalībvalstij jums ir vitāli svarīga loma visefektīvākajā un vissvarīgākajā militārajā aliansē pasaulē. Kā NATO sabiedrotie jūs vairs nekad nebūsiet vieni, aizstāvot savu brīvību, un jūs vairs nekad neiekaros sveša vara.”
Lai arī var teikt, ka tā ir nodeva samita rīkotājiem, ikvienai ASV prezidenta runai ir liela nozīme, it īpaši ja tā teikta tik nozīmīgā forumā. Politiķi un politikas analītiķi atzinīgi novērtē Rīgas samitu gan no politiskā viedokļa, gan kā lielu ieguldījumu Latvijas pazīstamības un prestiža vairošanā. Samits vēl tiks vērtēts un izvērtēts, bet ir skaidrs, ka turpmākajos divos gados NATO darbību lielā mērā noteiks Rīgas deklarācija.
Komentāri