Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

“Lattelecom” jaunas idejas un klientu sadarbība

Druva
23:00
17.07.2007
13

Nesen ”Druva” saņēma sūdzību no kāda Cēsu rajona iedzīvotāja, ka vairākas stundas nav darbojies internets, par kura izmantošanu viņš maksā SIA Lattelecom. Sarunai ”Druvas” redakcijā atsaucās SIA Lattelecom valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis un uzņēmuma mārketinga direktore Inese Kalveite, lai pastāstītu, kā veidojas SIA Lattelecom sadarbība ar klientiem.

N.Melngailis: – Lattelecom uzņēmumā pašlaik strādā ap trīs tūkstoš darbinieku, piedāvājam vairāk nekā 350 pakalpojumus Ja kādreiz visi pakalpojumi bija saistīti ar fiksētām telefona abonentu līnijām, tad tagad tiek piedāvāti datu pārraides, interneta, televīzijas un daudzi citi ar informācijas tehnoloģijām saistīti pakalpojumi. Katrs darbinieks pietiekami komplicētajā procesā pārzina noteiktu savas darbības jomu. Intensīvi cenšamies noskaidrot mūsu klientu attieksmi un vēlmes, jo tieši no viņiem mācāmies visvairāk, kas mūsu darbībā jāuzlabo. Lielu uzmanību veltām aptauju rezultātiem, un organizācijas darbību cenšamies vērst par labu klientam.

Pirms piecpadsmit gadiem Lattelecom “ražoja” pakalpojumus, kurus klientam nācās pirkt, bet tagad jādomā un jārīkojas citādi, jo konkurence ir liela, īpaši interneta biznesā. Dzīve, jāteic, labā nozīmē, kļūst sarežģītāka, un mēs esam atkarīgi no klientu attieksmes.

– Vai operatoriem, kas atbild uz bojājumu pieteikšanas telefoniem, ir jāprot ieteikt, kur zvanīt, ja konkrēto bojājumu nav paredzēts pieteikt uz šo numuru?

– N.Melngailis: – Pretenzijas par to, ka nevar pieteikt bojājumus, saņemam ļoti reti. Darbiniekiem ir jāspēj atbildēt un atrisināt ikvienu klientu jautājumu. 114 dienests ir tieši paredzēts visu bojājumu un dažādu avārijas situāciju pieteikšanai. Ja sakaru sistēmā ir kāda avārija, tad šie darbinieki par to ir informēti. Tajā pašā laikā lielais daudzums zvanu, ko avāriju gadījumos saņem dienests, liedz katram klientam sīki izstāstīt problēmu, iespējamo novēršanas laiku u.t.t. Ticiet, šādās situācijās arī citu dienestu vai atbildīgo personu telefonu numurs nepalīdz.

I.Kalveite: – Ja Lattelecom tīklā ir nopietnas avārijas, tad maksimāli ātri par to informējam arī presi un ziņu dienestus.

– N.Melngailis: – Operatīvai tīkla bojājumu pieteikšanai esam paredzējuši speciālus dienestus, kur tos pieteikt. Lattelecom vadības centrs strādā diennakts režīmā un zina to, kur ir sakaru traucējumi. Tomēr šā dienesta telefoni ir pieejami tikai īpašiem, valstiski svarīgiem klientiem, citiem elektronisko sakaru operatoriem,

Kaut arī darbinieki tiek regulāri apmācīti, kā sniegt informatīvos pakalpojumus, tomēr, kā visur, arī Lattelecom gadās strādājošie, kuriem vēl nav pietiekamas pieredzes, lai atbildētu uz visiem jautājumiem. Tādēļ dažādu jautājumu noskaidrošanai klientiem nākas rakstīt arī pretenzijas vai pretenziju reģistrēt klientu apkalpošanas dienestā pa bezmaksas telefonu 8008040.

I.Kalveite:Lattelecom klientu apkalpošanas dienesta reģistrēto jautājumu risināšanā tiek iesaistīti vairāki dienesti, tiek meklēti bojājumu cēloņi.

– Kādas ir Lattelecom klientu iespējas aizstāvēt savas intereses?

I.Kalveite: – Ja nedarbojas internets, telefons vai kāds cits pakalpojums, ko klients saņem no Lattelecom, tad jāzvana bojājumu pieteikumu dienestam – 114, bet specifisku ar interneta pakalpojumu lietošanu saistīts dienests atbild pa tālruni 8008114. Ja problēmas ir kādā uzņēmumā, tad jāzvana uz numuru 8007777. Visi šie dienesti ir informēti, vai internets strādā vai ne, vai kādā rajonā nenotiek remontdarbi, kuru dēļ bieži ciešam. Konkrētā gadījumā, kādu minēja “Druva”, kad informācija tika meklēta gandrīz pēc nedēļas, pieļauju, ka, zvanot bojājumu pieteikumu dienestiem, darbinieki, kuri atbildēja, varēja problēmu arī nezināt.

– Kā par savu darbību sniedzat informāciju?

I.Kalveite: – Regulāri pilnveidojam interneta mājas lapu. Daudzi, kuriem ir pieejams internets, iegādājušies Lattelecom jaunāko pakalpojuma veidu – digitālās televīzijas pieeju. Gadās arī, ka notiek kāda kļūme, tad Lattelecom mājas lapā esam atvēruši sadaļu TV forums, kur, uzrakstot problēmu, dažu minūšu laikā tiek sniegta atbilde. Lattelecom digitālās televīzijas izplatība Latvijā vēl nav liela, tā kā var uzdot arī citus jautājumus, piemēram, par interneta ātrumu, kvalitāti utt. TV forumā digitālās televīzijas lietotāji čatā ļoti bieži apmainās arī pieredzē. Tieši tā ir nākotne, uz kuru Lattelecom grib virzīt sadarbību ar saviem klientiem. Interneta vide tam ir ļoti piemērota, jo, zvanot pa tālruni, klients var saņemt tikai informāciju, bet sarakstē iespējas ir plašākas. Kā jau teica valdes priekšsēdētājs, mēs daudz laika un naudas tērējam, lai veidotu mūsu pakalpojumus. Piemēram, ja pie klienta ieradies tehniķis, ierīkojis telefona līniju, interneta vai televīzija pieslēgumu, tad pēc laika zvanam un jautājam, vai esat apmierināti ar mūsu speciālista darbu, vai ar pakalpojumu viss kārtībā. Svarīgi ieklausīties klientu vēlmēs un arī kritikā, lai uz to reaģētu. Tas palīdz uzlabot darbu.

– Kādēļ reizēm nedarbojas, piemēram, internets?

N.Melngailis: – Var būt daudz un dažādi apstākļi. Ikviens pakalpojums, kas saistīts ar tehnoloģijām, var reizēm sabojāties. Traucējumi var rasties kaut vai tāpēc, ka Latvijā notiek ļoti daudz celtniecības darbu. Gadījies, ka celtnieki bez saskaņošanas ar Lattelecom rok un pārrauj kabeli. Šopavasar kuģis, uzskrienot uz sēkļa pie Ventspils, pārrāva Lattelecom kabeli, kas nodrošina starptautiskā interneta plūsmu. Šādiem negadījumiem cenšamies nodrošināt rezerves. Ja tiek pārrauts kabelis uz Zviedriju, tad automātiski starptautiskā interneta plūsma pieslēdzas Igaunijas un Somijas tīklam. Problēmas radās arī lielajā janvāra vētrā pirms pusotra gada, bet tā tomēr ļoti maz skāra mūsu klientus, jo aktīvi strādājām, lai sakarus nodrošinātu pa bezvadu sistēmu.

Visbiežāk problēmas izsaka uzņēmumi, kuros izveidoti atsevišķi tīkli, kuru darbība ir atkarīga no dažādu datu bāzu darbības un pieejas datiem. Ikviens zina, ka jebkura ierīce – telefons vai dators – kādā brīdī var atteikt.

– Tagad ir mobilie tālruņi, kuru sakaros arī ir traucējumi. Iespējams, ka pāri uztveršanas zonai pārlidojis kosmiskais kuģis, bet cik netraucēti jūtas fiksēto telefonu sakari?

N.Melngailis: – Fiksēto pakalpojumu sfērā reti dzirdam, ka būtu kādi traucējumi. Arī jau manis pieminētās janvāra vētras laikā fiksēto telefonu sakaru traucējumu bija ļoti maz, tie tika ātri novērsti. Sakaru tehnoloģija nepārtraukti attīstās, tie kļūst arvien drošāki. To nodrošina bezvadu risinājumi, īpašas rūpes par iekārtu rezerves elektropiegādi. Pēc pieredzes ar avāriju Ventspilī, kad kuģis pārrāva starptautisko kabeli, esam darījuši visu, lai nodrošinātu sakaru sistēmu ar vairākiem rezerves variantiem. Runājot par fiksētajiem telefoniem, piemēram, ja teritorijā starp Rīgu un Cēsīm notiek dabas stihija, tad automātiski, bez kādiem traucējumiem sakari ar Cēsīm tiks nodrošināti pa citu ceļu: Rīga – Jelgava – Cēsis. Lattelecom ir tīklu vadības dienests, kur darbinieki operatīvi reaģē pēc tā, kur un kādi traucējumi ir vai varētu būt.

– Cik plašs ir Lattelecom mobilā telefona pārklājuma tīkls Latvijā?

N.Melngailis: – Lattelecom darbības sfēra ir elektronisko sakaru telefona un datu, arī interneta pakalpojumu sniegšana fiksētās vietās. Mobilajā tirgū šobrīd neesam. – Rudenī mobilie telefoni papildinājās ar vēl vienu ciparu, vai tas paredzams arī fiksētajiem telefoniem?

I.Kalveite: – Jā, arī no šī gada pavasara fiksētos tīklos uzsākta pāreja uz astoņu ciparu numerāciju. Pie tā strādājam. Tas ir projekts, kur Lattelecom iegulda lielus līdzekļus, ja nemaldos – vairāk nekā divus miljonus latu. Obligātais nosacījums, ka fiksēto tālruņu numura sākumā būs jāpievieno cipars „seši”, būs nākamā gada augustā, savienojumi ar septiņu ciparu numuru nenotiks. Jau gadu metodiski strādā darba grupa, jo šīs izmaiņas skar visu mūsu tīklu un tehnoloģijas. Rudenī plānota atkārtota sabiedrības informēšanas kampaņa. Esam pārveidojuši uz astoņu ciparu numerāciju visas savas informācijas sistēmas, jau tagad, ja tiek zvanīts uz uzziņu dienestu 1188, tiek nosaukti šie astoņi cipari. Tas tādēļ, lai cilvēki pierastu pie pārmaiņām.

I.Kalveite: – Visa informācija ir pieejama mūsu mājas lapā. Tur aizvien vairāk parādās arī informācija, kas jādara celtniecības firmām, kuras gatavojas zemes rakšanas darbiem, lai mazāk negaidītu „pārsteigumu” būtu Lattelecom klientiem un firmai, kas veic rakšanu.

N.Melngailis: – Domāju, ka nepieciešamas likumdošanas izmaiņas, jo tagad spiediens uz celtniecību un tās izmaksām ir ļoti liels, lai tikai projektu ātrāk pabeigtu. Spriedze ir tik milzīga, ka firma ir gatava uzņemties risku, arī par sakaru kabeļu sabojāšanu. Simts latu sods miljonu projektam nav nekas. Lattelecom redzami attīstās. Klāt nāk jauni pakalpojumi.

I.Kalveite: – Galvenais uzsvars ir uz pakalpojumu kompleksu piedāvājumu. Pagājušajā gadā mēs sākām piedāvāt mājas komplektu, kas nozīmē – telefons, internets un bezmaksas telefonu sarunas ar Lattelecom abonentiem visā Latvijas teritorijā. Šogad klāt nākusi arī digitālā televīzija. Jāteic, ka Cēsis un Valmiera ir tās vietas, kur šo pakalpojumu izmanto vairāk. Sakaru līdzekļu tirgū Lattelecom interesē, ko klients gaida no mums, ko domā un kā novērtē mūsu darbu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
22

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
62

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
101

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
54

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
124

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
59

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
13
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi