Sākusies jau trešā sezona, kad Gaujā un tās pietekā Braslā no 1.janvāra līdz 30.aprīlim iespējama lašveidīgo zivju makšķerēšana, iegādājoties dienas licenci kādā no sešiem upes posmiem.
Licencēto makšķerēšanu organizē biedrība “Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrība”. Tās vadītājs Ainārs Šteins norāda, ka sezona sākusies, bet to zināmā veidā ietekmē ziemīgie laika apstākļi: “Šobrīd Gauja aizsalusi posmā no Braslas ietekas uz leju, tāpēc makšķerniekiem pieejamas tikai zonas uz augšu no aizsalušā posma. Interese par makšķerēšanu ir, licences pērk, un zivis – noķer, bet pagaidām tas nav tādā apjomā kā pērn, kad Gauja gada sākumā nebija aizsalusi.”
Biedrības vadītājs stāsta, ka mainījušies arī noteikumi, jaunās prasības makšķerniekiem uzliek pienākumu iesniegt atskaites par to, cik noķerts, kas bijis lomā, kas paturēts, kas atlaists. Ja tas netiek izdarīts uzreiz pēc makšķerēšanas, biedrība sūta atgādinājumu, ja netiek reaģēts arī uz to, informācija jānodod Valsts vides dienestam (VVD), kas uzsāk administratīvā pārkāpuma procesu.
“Ņemot vērā, ka gandrīz visas licences tiek pārdotas internetā, uzskaite un saziņa ir vienkāršāka, tāpēc atgādinām makšķerniekiem, ka prasības vajadzētu ievērot,” uzsver A. Šteins. “Atskaites jau nav vajadzīgas tikai tāpēc, ka to prasa noteikumi. Jo godprātīgāk aizpildīsim un iesniegsim ziņas, norādot noķertās un paturētās zivis, arī to, ja loms nav bijis, jo objektīvāka būs statistika par zivju resursiem ūdenstilpē. Šie dati ir svarīgi pētniekiem, kuri analizē zivju krājumus upē. Jāsaprot, ka, mēģinot apkrāpt tos, kuri prasa datus, makšķernieki var apkrāpt tikai paši sevi. Godprātīgi nenorādot noķertos lomus, var veidoties nepareizs priekšstats par zivju resursiem, un rezultātā var tikt pieņemts lēmums aizliegt makšķerēt, ja reiz zivju upē tik maz.”
Atbilstoši lašveidīgo zivju licencētās makšķerēšanas Nolikumam par licenču realizāciju iegūtie līdzekļi tiek ieguldīti zivju krājumu pavairošanai (tai skaitā nārsta vietu atjaunošanai un nārsta vietu kvalitātes uzlabošanai), vides un zivju aizsardzības un licencētās makšķerēšanas organizēšanas un kontroles nodrošināšanai, makšķerēšanas tūrisma infrastruktūras attīstībai.
A. Šteins stāsta, ka šogad turpināsies darbs pie Sikšņu krāču tīrīšanas, jo viens no biedrības mērķiem ir panākt, lai upē notiek dabīgais lašveidīgo zivju nārsts, bet, lai to veicinātu, jārada iespēja lašveidīgajām zivīm tikt augstāk pa upi. Iespēju robežās tiks veikta zivju resursu mākslīga pavairošana, ko pērn nevarēja, jo Kārļu un Braslas zivjaudzētavās nebija pieejami lašveidīgo zivju mazuļi jeb smolti.
“Pērn sadarbībā ar “BIOR” veicām pilotprojektu Lorupes izpētei, gūstot plašu informāciju. Tas ļauj saprast veicamo darbu apjomu, kas jau ieplānoti šajā gadā. Šogad līdzīgu projektu vēlamies veikt Amatas upē, bet atšķirība tāda, ka Lorupē tie bija tikai pieci kilometri, Amatā- 84 kilometri. Taču tas būtu ļoti vērtīgs projekts, jo ļautu izveidot ilgtermiņa programmu.
Lielas cerības liekam uz Dabas aizsardzības pārvaldes apstiprināto projektu, kurā paredzēts Gaujas nacionālā parka teritorijā veikt 15 pietekupju tīrīšanu, arī mēs aktīvi piedalīsimies. Turpināsim arī savu mazo upju tīrīšanas programmu. Neizdarītais darbs ir Strīķupes tīrīšana. Upe ir ļoti pateicīga taimiņu nārstam, taču lielākā daļa nārsta vietu aizaugušas. Un tas vēl nav viss, darāmā daudz, cik vien būs iespējams, darīsim,” stāsta A. Šteins.
No oktobra līdz aprīļa beigām liela uzmanība tiek pievērsta zivju resursu aizsardzībai. Līdz gadu mijai tiek sargāts nārsts, gada pirmajos mēnešos uzmanīts, kā notiek licencētās makšķerēšanas prasību ievērošana. A. Šteins saka, ka situācija pie upēm uzlabojas. Kopā ar citiem dienestiem veikts daudz reidu, tikai vienreiz nācies konstatēt, ka darbojušies malu zvejnieki, par to liecināja svaigi ikri upes krastā.
“Salīdzinot ar kādu laiku iepriekš, malu zvejnieku aktivitāte manāmi mazinājusies,” norāda A. Šteins. “To konstatējusi arī Dabas aizsardzības pārvalde, kuras darbinieki arī regulāri veic reidus. Visā sezonā izņemti vien daži tīkli, bet agrāk katrā reidā izņēma vairāk par desmit tīkliem. Tā tiešām ir laba ziņa, jo zivis mazajās upēs var iznārstot, lai pēc gadiem atkal atgrieztos savā upē.”
Atskatoties uz iepriekšējā gada licencētās makšķerēšanas periodu, statistika vēsta, ka Gaujā un Braslā noķertas 897 lašveidīgās mērķa zivis – 753 taimiņi un 144 laši. Salīdzinot ar 2020. gada sezonu, kopējais noķerto zivju īpatsvars palielinājies par vairāk nekā 60 procentiem. Salīdzinot ar 2020. gada sezonu, secināms, ka noķerto zivju skaits palielinājies proporcionāli makšķernieku skaita pieaugumam, vērtē A.Šteins.
Komentāri