Piektdiena, 26. jūlijs
Vārda dienas: Jēkabs, Žaklīna

Laimi un brīnumus gaidot

Līga Eglīte
00:00
31.12.2018
1
Cuuka 1

Laiks, kad satiekas Vecais un Jaunais gads, tiek uzskatīts par maģisku. Jau kopš Ziemassvētkiem līdz pat Zvaigznes dienai var ne tikai uzminēt nākotnē iespējamos notikumus, bet ar dažādām darbībām tos laikus iegrozīt, ieprogrammējot veiksmi. Vispopulārākā ir zīlēšana, taču gada nogali var pavadīt, arī atklājot savas prasmes un talantus.

Atrodi savu laimi

Visvienkāršākā ir laimes liešana no izkausēta svina vai vaska, skaidrošana un tulkošana, skatoties “laimītes” ēnu uz sienas. Nākotnes izzināšana parasti notiek pusnaktī, tas ir nopietns, liktenīgs un pat bīstams mirklis, tādēļ senāk maziem bērniem nav bijis ļauts piedalīties, viņi jau laikus nolikti gulēt.

Viens no jautrākajiem zīlēšanas paņēmieniem, kur ugunsdrošības un vecuma ierobežojumi nav jāievēro, ir nākamā gada prognozēšana pēc priekšmetiem. Šī tradīcija iet līdzi laikam, izmantojamie “rekvizīti” ņemami no mūsdienu sadzīves, tikai tulkotājam jābūt ar labu iztēli un stāstnieka talantu.

Nepieciešams galds, apklāts ar necaurspīdīgu galdautu, zem kura vidū saliek dažādus sīkus nieciņus, ēdamus un neēdamus, pēc skaita vismaz divreiz vairāk nekā ciemiņu. Zīlēšanai noder, piemēram: rotaļu mašīnīte, ķemme, atslēga, karotīte, konfekte, diega spolīte, piezīmju blociņš, veļas knaģis, kartupelis un citi. Dalībnieki sēž apkārt, katrs pēc kārtas pabāž roku zem galdauta, satausta un paņem priekšmetu. Zīmju skaidrotājs pareģo, pārējie klausās vai papildina. Otrs variants, ko var izmantot, piemēram, svinībām mežā pie ugunskura, zīlējamie priekšmeti sabērti necaurspīdīgā maisiņā.

Lai piepildās – jāapēd

Senākais zīlēšanas paņēmiens bija plācenis, kurā iecepts viens lazdu rieksts vai monēta. Kuram tiks, tas būs laimīgs. 20.gadsimtā svētku maizē vai īpašās mazās bulciņās iecepa sīki salocītu papīrīti ar vēlējumu. Mūsdienās mazas zīmītes ar zīmīgiem citātiem vai novēlējumiem noliek zem šķīvja. Tad jau redzēs, kur katrs viesis apsēdīsies un kura laimīte katram iekritīs. Ja vēlas, pirms ēšanas var izlasīt skaļi. Pēc tam zīmīti sadedzina, pelnus ieber šampanieša glāzē un izdzer. Ir variants – katrs uzraksta uz lapiņas, ko nākamajā gadā vēlas, un klusējot sadedzina.

Uzdāvini laimi

Viena no sirsnīgākajām idejām ir pārsteigumu sagādāšana citiem, visbiežāk maz pazīstamiem cilvēkiem vai kādam, kurš aizvadītajā gadā sniedzis atbalstu, padomu vai vienkārši iedvesmo ar savu darbu vai radošumu. Diem­žēl mūsdienās jārēķinās, ka daudzviet pagalmu sargā suns, teritoriju novēro kameras, kāpņu telpā var tikt tikai ar durvju kodu, bet kāds iestādes darbinieks vai ierēdnis labi domāto sveicienu uzņems ne tikai ar aizdomām, bet pat klasificēs kā kukuli un kompromatu. Labākā caurlaide tādos gadījumos ir licencēts kurjers vai pats dāvinātājs Ziemassvētku vecīša vai rūķa apģērbā.

Saceri laimi

Lai iepriecinātu ģimeni, radus un citus Vecgada vakara viesus, svētku rīkotājam iepriekš nāksies radoši pastrādāt. Daudzi nākamā gada laimi meklē horoskopos. Par precīziem uzskata tos, ko sastādījis profesionāls astrologs, pārējie ir laba izklaide. Šeit iespējams izpausties, sacerot humorpilnas prognozes katrai zīmei, uzrakstot, kādi piedzīvojumi un notikumi sagaida katrā mēnesī. Cūkas gadā visiem tiek solītas izmaiņas dzīves sfērās, atliek vien sadomāt, kas atbilst katra svētku dalībnieka situācijai. Horoskopos vēlams rakstīt tikai pozitīvo, programmēt veiksmi, jo Cūciņai piemīt labvēlīgums un taisnīgums.

Kā gadu sāksi, tāds tas būs!

Gada pēdējais vakars ir iespēja parādīt savus talantus un, kas zina, varbūt veiksmīgi ietekmēt amata vai profesijas maiņu jaunajā gadā. Pasākumu rīkotāja Gundega Skudriņa iesaka ierīkot dzīvoklī tematisku fotosalonu “Četri gadalaiki”, dekorējot telpas un atbilstoši ietērpjoties: “Kur vēl lielāka atrakcija, kad visi met nost balles tērpus un 31. decembrī fotografējas peldkostīmos.” Otra Gundegas ideja ir ne mazāk jautra un atraktīva: “Gandrīz katrā ģimenē vismaz kāds kaut ko taisa – margo brošas, vasarā vāc tējas. Kāpēc gan neuzrīkot Jaungada gadatirgu vai pat riktīgu andeli, uz kuru var sanest ne tikai jaunas mantas. Iekārto vidi kā tirgus placi ar gariem galdiem un svariem. Lai ir dažādība, sarunā, ko kurš pārdos: viens – ēdienu, cits – rotaslietas, un tā tālāk. Tirgošanās notiek par īstu naudu, kuru pēc tam var veltīt kādam pozitīvam mērķim.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
6

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
119

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
48

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
30

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
79

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
117

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
24
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
16
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
17
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
29
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi