Vietējām televīzijām pavīdējusi cerība raidīt pašām ar saviem mazajiem raidītājiem, kas nozīmētu, ka tām nedraud pazušana no ētera, raksta laikraksts “Diena”.
Sarežģītāka situācija ir reģionālajām televīzijām, kuras pašas raidīt nedrīkstēšot arī turpmāk. Iespēja raidīt Latvijas Televīzijas (LTV) 1.kanālā vairs neesot spēkā tehnisku iemeslu dēļ, savukārt piedāvātie raidlaiki LTV 7.kanālā neapmierinot.
Mazajām televīzijām problēmas radās saistībā ar digitalizāciju. Tās nevar nosegt uzņēmuma “Lattelecom” prasīto apraides maksu, ko jāsāk maksāt, kad nākamgad beigsies uzņēmuma piedāvātā bezmaksas apraide testa režīmā. Apiet “Lattelecom” un raidīt ar pašu raidītājiem, kas izmaksātu krietni lētāk, tām neļauj, jo “Lattelecom” iestājās par to, ka tam ir monopoltiesības uz visu frekvenču spektru.
Tomēr pirms pāris nedēļām atbildīgās Saeimas komisijas sēdē Elektronisko sakaru direkcijas pārstāvis norādīja, ka tehniski iespējams atrast “tukšumus” – frekvences, kas netraucētu kopējai ciparu televīzijas attīstībai, un tās varētu piešķirt mazajām televīzijām.
Satiksmes ministrijai (SM) tika uzdots skaidrot juridiskos aspektus, lai saprastu, vai to drīkst. No SM parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces (ZZS) teiktā izriet, ka situācija nav bezcerīga. Vispirms gan esot skaidri jānošķir mazo televīziju statuss. Proti, reģionālajām televīzijām, kas nosedz kādu no astoņām Latvijas apraides zonām, juridiski nav iespēju raidīt ar saviem raidītājiem, taču vietējās televīzijas, kas ir mazākas, “ne drīkst, ne nedrīkst” raidīt pašas. Ja tiks pieņemts politisks lēmums to atļaut un sakārtota normatīvā bāze, to drīkstēs darīt, skaidro Reizniece.
Viņa gan neizslēdz – ja likums ļaus vietējām televīzijām raidīt pašām, arī reģionālās televīzijas varētu mainīt statusu, ja izdevīgāk būtu kļūt vietējām. Tas ir pretrunā ar uzņemto kursu uz daudzo Latvijas vietējo televīziju koncentrēšanu lielākās reģionālajās televīzijās.
Pašlaik cerības tiek liktas uz reģionālo televīziju satura raidīšanu LTV. Tomēr jau iepriekš reģionālo televīziju pārstāvji norādīja, ka tā būtu tikai pagaidu alternatīva, turklāt nesen atklājies, ka tehnisku iemeslu dēļ reģionālās televīzijas abos LTV kanālos nemaz raidīt nevarēs. Šāda situācija izveidojusies, jo “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (LVRTC) ciparu televīzijas infrastruktūru veidoja atbilstoši pasūtījumam, kurā reģionālajām televīzijām bija paredzēts atsevišķs kanāls. Nesen spēles noteikumi mainījušies, un, lai reģionālās televīzijas varētu raidīt abos LTV kanālos, LVRTC vajagot papildu investīcijas 100 000 latu apmērā, skaidro LVRTC pārstāve Ieva Līne. Ja tās raidītu tikai vienā LTV kanālā, tas LVRTC būtu “tehniski daudz vienkāršāk” un nepieciešamās papildu investīcijas būtu krietni mazākas.
Tāpēc reģionālajām televīzijām piedāvāti raidlaiki tikai LTV7.
Latvijas Reģionālo televīziju asociācijas valdes priekšsēdis Jānis Galviņš stāsta, ka LTV jaunākais raidlaiku piedāvājums ir neapmierinošs. Vienīgie stabilie raidlaiki LTV7 kanālā būtu plkst.7 no rīta un plkst.12 dienā, kas nesola pietiekamu auditoriju. Pieņemamāks būtu vakara raidlaiks, taču tas būtu “slīdošs” atkarībā no sporta spēļu laikiem, kas apgrūtina darbību reklāmas tirgū.
Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēža vietniece Dace Buceniece stāsta, ka reģionālajām televīzijām tiks piedāvāta iespēja parakstīt sadarbības memorandu ar LTV, lai parādītu, ka tās sadarbosies, taču “laiki vēl ir diskutējami”.
NOZARE.LV
Komentāri