Tirgū ir grūti atrast cīsiņus ar 70% gaļas, raksta laikraksts “Diena”. Kā ziņots, cīsiņus un sardeles skolēnu ēdienkartē varēs iekļaut ne biežāk kā reizi divās nedēļās un tikai tos, kuri satur vismaz 70% gaļas un kuros nav garšas pastiprinātāju, paredz Veselības ministrijas izstrādātie noteikumi, kas varētu stāties spēkā nākamā gada 1.septembrī. Sākotnēji ministrija plānoja vispār aizliegt cīsiņu un sardeļu iekļaušanu skolēnu ēdienkartē, turklāt jau tagad paredzēts, ka 1.klašu skolēnu, kuru ēdināšanu finansē valsts, ēdienkartē netiek ietvertas desas un cīsiņi. Attiecībā uz skolēniem, sākot no 2. klases, ministrija nolēmusi piedāvāt kompromisu. Pašlaik ar uztura speciālistiem, Izglītības iestāžu ēdinātāju asociāciju vēl tiek apspriesta vēlamā ēdienkarte un uztura normas. Jautāts, vai, piemēram, “Rīgas miesnieka” produktu klāstā ir gaļas produkti, kas atbilst piedāvātajiem noteikumiem, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Juhans Mats atbild izvairīgi, un atbilde vedina domāt, ka nav gan: “Definējot to, kādam gaļas daudzumam jābūt cīsiņā, jādefinē, kas tad īsti ir gaļa un kas ir kvalitatīva gaļa. Vai iniciatīvas autori arī mehāniski atdalītu gaļu vai, piemēram, ādas emulsiju ietver šajos 70%, kam jābūt cīsiņu sastāvā? Es kā patērētājs labāk izvēlētos cīsiņu ar 50% kvalitatīvas gaļas, nevis cīsiņu ar 70% nekvalitatīvas gaļas.” Mats arī netieši norāda, ka augstāka kvalitāte nozīmē augstāku cenu, jo “ražotājs, kas izmanto augstas kvalitātes izejvielas, nevarēs konkurēt ar ražotāju, kas izmanto zemas kvalitātes izejvielas, pat ja gaļas procentuālais daudzums cīsiņos būs vienāds”. “Rīgas miesnieka” tehnologi tieši tagad strādājot pie visaugstākās kvalitātes cīsiņu receptūras un drīzumā paredzēts šos produktus piedāvāt skolām. Attiecībā uz garšas pastiprinātājiem “Rīgas miesnieks” jau no savu populārāko cīsiņu – “Rakveres” – receptūras izslēdzis garšas pastiprinātāju E621 (mononātrija glutamātu). Sagatavotie noteikumi attieksies arī uz bērnudārziem, slimnīcām un sociālo institūciju ēdināšanas vietām. Kā ziņots, jaunie noteikumi paredzēs arī to, ka skolēniem netiks piedāvāti frī kartupeļi, rūpnieciski ražoti un saldēti pelmeņi, frikadeles, zivju pirkstiņi, gaļas izstrādājumi un konservi, savukārt pārtikas pagatavošanā nevarēs izmantot krējuma izstrādājumu, buljona un zupas koncentrātus, kā arī vairākkārt karsētās taukvielas. Veselības ministrija plāno noteikt arī ēdienreizes uzturvērtību un kaloriju daudzumu, noteikumi paredzēs, ka ieteicami ir graudaugu produkti, dārzeņi, augļi, olbaltumvielu saturošie produkti – gaļa, zivs, olas, kā arī piena produkti. Pašlaik noteikumu projekts vēl nav gatavs izsludināšanai valsts sekretāru sanāksmē, jo nepieciešami vēl pēdējie saskaņošanas darbi. Plānots, ka noteikumi spēkā varētu stāties ar nākamā gada 1.septembri bērnudārzos, skolās, slimnīcās un sociālu institūciju ēdināšanas vietās. Noteikumu projektu Veselības ministrija vēl sūtīs saskaņošanai Latvijas Ārstu biedrībai, noteikumu izstrādes gaitā notiek sadarbība arī ar Izglītības iestāžu ēdinātāju asociāciju. Kopumā izmaiņas noteikumu projektā vēl ir iespējamas, ja tiks saņemti būtiski iebildumi. Aptaujātie eksperti atzina, ka aizliegums izslēgt atsevišķus produktus no skolēnu ēdienkartes ir vispārināts un neefektīvs. Piektajai daļai Latvijas pirmklasnieku ir liekais svars, bet desmitajai daļai – nepietiekams svars. NOZARE.LV
Komentāri