Sestdiena, 13. decembris
Vārda dienas: Lūcija, Veldze

Laikmeta iezīmes skolas dzīvē

Druva
00:00
09.11.2007
23
7lp Maartini

Mārtiņdiena klāt

Stalbes vidusskolā jau nedēļas sākumā bija jūtams latviešu tradicionālās gadskārtas tuvums, Mārtiņdienas svinēšanas noskaņa. To veidoja sagatavošanas grupu un sākumklašu audzēkņu darbi – no dārzeņiem un dabas materiāliem darināti

priekšmeti un pazīstami tēli – Mārtiņdienas ķekatnieki. Izstādes darbi bija tapuši ģimenēs no rudenī ievāktās ražas – kabačiem, burkāniem un rudenīgajā laikā dabā savāktajām lapām, zariem un kastaņiem. Elektroniskā ēra

Stalbes vidusskolā šogad izdevies pilnībā īstenot pirms trijiem gadiem aizsākto ieceri – atteikties no tradicionālajiem klašu žurnāliem. Tagad atzīmju izlikšana pilnībā notiek e vidē. Katrā klasē ir dators, kurā skolotājs atver e-klases žurnālu, lai ierakstītu stundā ieliktos vērtējumus, arī atzīmētu kavētājus.

Atteikšanās no papīra, kas veidoja ikkatra dokumenta pamatu, skolā ir visai radikāls lēmums. ”Dažos gados pilnīga atsacīšanās no rokrakstā rakstītas skolas dokumentācijas, tai skaitā sekmju žurnāla, man sākumā šķita pārsteidzīga. Pret jauninājumu biju skeptiski noskaņota, jo par pieņemamāku uzskatīju pakāpenisku pāreju,” atzina Ilze Rēķe, Stalbes vidusskolas direktores vietniece mācību darbā. ”Taču mani pārliecināja par pārmaiņu lietderību, un tagad to izjūtu. E-klase atvieglo darbu kā skolotājiem, tā skolas vadībai. Kopš visu skolēnu mācību sasniegumu uzskaite ir elektroniska, tā kļuvusi daudz pārskatāmāka, radies lielisks pamats analīzei, daudz vienkāršāk veikt kopsavilkumus. Ik mēnesi izdrukātajā sekmju lapā, ko izsniedzam skolēniem, redzams mācīšanās process – kā labotas atzīmes, kādi bijuši attaisnotie un neattaisnotie kavējumi. Tagad pilnībā esam atteikušies ne tikai no sekmju žurnāla, arī no sekmju lapu un liecību rakstīšanas ar roku. Skolotāji vairs nav tik aizņemti papīrdarbā.”

E-klase Stalbē pāris gados ieviesta kolektīva darba rezultātā. Direktores vietnieks informātikas jautājumos Auseklis Ķibilds izzinājis sistēmu, ar to iepazīstinājis skolotājus, arī apmācījis darbā pie datora. Direktore Jolanta Dzene rūpējusies, lai vidusskola tiktu apgādāta ar datortehniku. Tagad katrā klasē ir skolotāja dators, tam ir interneta pieslēgums.

Izmantos jaunas iespējas

Šajā mācību gadā pedagogi vienojušies par jaunu mērķi – apgūt dažādas informācijas tehnoloģijas, lai tās pēc iespējas vairāk izmantotu mācību procesā. Skolotāju rīcībā ir kodoskopi, projektori, datori. Kolēģi, kuri tos jau izmanto mācīšanā, sagatavo atklātās stundas. Labas iemaņas ieguvusi un kultūras vēstures pasniegšanā izmanto Jolanta Dzene, matemātikā – Māra Buša. Datus uz ekrāna kopā ar mācību gada analīzē gūtajiem secinājumiem pedagogiem prezentējusi direktores vietniece mācību darbā Ilze Rēķe.

Arī skolēni ir rosināti vairāk izmantot informācijas tehnoloģijas. Pagājušajā mācību gadā projektu nedēļas noslēgumā darbu prezentācijas notika uz ekrāna. Skolotāji ierosināja tos ierakstīt un saglabāt diskos.

Prēmija par zināšanām

Lai skolēnus vairāk ieinteresētu zināšanu apguvē, 5. – 12. klasēm notiek liecību konkurss. Tajā vērtē pamatpriekšmetos – valodās, matemātikā un dabas zinībās – iegūtās atzīmes un aprēķina vidējo balli. Centīgākajiem pienākas skolas piešķirtās naudas prēmijas.

Sacensību gars tiek uzturēts arī ārpusklases nodarbībās. Skolēni par aktivitāti saņem ieskaites punktus un galā tiek noskaidrota Gada klase. Balva ir bezmaksas ekskursija.

”Skolas dāvātu ekskursiju var nopelnīt arī, lasot grāmatas,” pastāstīja Inta Lapsiņa, direktores vietniece audzināšanas darbā. ”Atliek tikai iesaistīties bērnu žūrijā, lasīt jaunākās latviešu valodā izdotās grāmatas bērniem un jauniešiem. Čaklākie grāmatu lasītāji ir 1. līdz 6. klašu skolēni. Viņi arī ir ekskursijas dalībnieki. Grāmatu draugiem skolā notiek arī tējas pēcpusdienas.

Pagājušajā gadā 12. klases audzēkņi bija vadošie skolēnu domē. Tagad viņi ir absolventi un skolēnu domes sastāvs izveidots no jauna. Tajā darbojas 10. un 11. klašu skolēni. Katra klase gada sākumā izlozē, kuru skolas sarīkojumu veidošanā uzņemsies atbildību. Skolēnu ziņā ir lielākā daļa no skolas sarīkojumiem ar jauniešu pašu ieliktu saturu. Skolotāji uzņemas Ziemassvētku un Mātes dienas saturisko veidošanu, tie ir pasākumi, kurā līdzdarbojas pašdarbības un interešu izglītības pulciņu vadītāji un dalībnieki.” Pārgaujas skolas tiekas

Trīs kaimiņu pagastu – Stalbes, Straupes un Raiskuma – piecas skolas jau vairākus gadus atrod laiku, iespējas un intereses, lai regulāri pulcētos kādā pagastā. Rozulas pamatskolas tradīciju rīkot Lāčplēša dienas skrējienu arī šogad atbalstīs kaimiņu skolas. Novembra beigās Stalbes vidusskolā satiksies vizuālās mākslas, mājturības un tehnoloģiju priekšmetu labākie pārstāvji uz radošo dienu. Raiskuma internātpamatskola ir tā, kas mācību gada laikā rīko dzejas lasījumus, ļauj izpausties jaunajiem autoriem.

Stalbes vidusskolai ar Liepas pamatskolu ir kopīgs darbs – zviedru pieredzē noskatīts jauniešu klubs ”Smart”. Tajā gaidīti pamatskolu klašu skolēni, kuriem nav kaitīgu ieradumu un ir apņemšanās nepakļauties tiem arī nākotnē. Šī apņemšanās rakstiski jāapliecina, tikai tad var iestāties klubā, bet klubs dod dažādas iespējas interesantai brīvā laika pavadīšanai.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Katru gadu aizvien vairāk skaistu sētu

00:00
12.12.2025
74

Dzērbenes pils, tērpta greznā rotā un mirdzot Ziemassvētku ugunīs, jau attāli sveic ikvienu. Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkursa “Sakoptākā sēta”  dalībnieki un kaimiņi, saposušies šīgada laureātu godināšanas reizei, piepilda Tautas nama zāli. Jau astoto gadu vistumšākajā laikā, kad vakari gari un rīti vēli, cilvēki satiekas, lai atcerētos vasaru un domās jau būtu pavasarī, lai kopā priecātos par […]

Cēsīs izskan koncerts “Veltījums Djūkam Elingtonam”

00:00
11.12.2025
38
1

Djūks Elingtons noteikti ir bijis viens no galvenajiem personāžiem, kas veidojis džeza mūziku un lielās džeza mūzikas orķestrācijas. “Viņa darbības laikā arī pamazām izveidojies tāds klasiskais bigbenda sastāvs, kādu to redzam šobrīd, arī šeit uz skatuves,” sestdien, 6.decembrī, uzsākot uzstāšanos koncertzālē “Cēsis”, atzina Latvijas Radio bigbenda vadītājs Kārlis Vanags. Koncertā sestdien izskanēja Latvijas Radio bigbenda […]

Piparkūkas, vaska sveces, egļu smarža un dziesmas

00:00
10.12.2025
129

Skan Ziemassvētku dziesmas, muzicē Aivars Lapšāns. Tā ir sestdiena, kad Cēsu tirgus rosība dzirdama tālu, jo daudzi laiku velta, lai iepirktos. Jau rīta agrumā cēsnieki un iebraucēji no pagastiem ir klāt īpašajā Zie­massvētku tirdziņā. Tirdzi­nie­ki stendos radījuši gaidāmo svētku noskaņu, piedāvā gan saldus, gan ceptus, žāvētus, skābētus un marinētus kārumus, gan kaut ko jauku daiļumam […]

Ceļ pirmo zemas īres maksas daudzdzīvokļu māju Cēsīs

00:00
09.12.2025
350

Iemūrēta laika kapsula un nosvinēti spāru svētki pirmajai zemas īres maksas daudzdzīvokļu mājai Cēsīs, kas ir Lāču ielā 9. Būvdarbus plānots pabeigt pirms termiņa, jau nākamā gada maija beigās. Energoefektīvajā daudzdzīvokļu namā būs pieejami 56 dzīvokļi, kuros ievākties varēs sākt vasaras beigās. Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozen­bergs pirms kapsulas iemūrēšanas uzsvēra, ka šī ir […]

Grāmatu nams svin 20 gadu jubileju

00:00
08.12.2025
81

Vēsturiskajā namā Cēsīs pašā Rīgas ielas sākumā nemainīgi ir rosība – neatkarīgi, vai tā ir darba diena vai sestdiena, bet vienmēr ir lasītāji, kuri vēlas uzzināt par jaunākajiem izdevumiem un tos arī iegādājas. 3. decembrī izdevniecības “Zvaigzne ABC” grāmatu nams sirsnīgā noskaņā ar sveicieniem, laba vēlējumiem un dziesmām ģitāras pavadījumā atzīmēja 20 gadu jubileju. Grāmatnīcas vadītāju […]

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
86

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
34
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
37
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
35
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
43
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
33
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi