Lai vides piekļūstamība nebūtu vajadzīga tikai kā formalitāte

Par vides pieejamības jautājumiem ir vairāk jārunā, lai tie kļūtu pašsaprotami plānošanā un projektēšanā, kā arī vairāk jāinformē sabiedrība. Tas bija viens no galvenajiem secinājumiem Labklājības ministrijas sadarbībā ar SIA “Sustiniere Latvija” rīkotajā pasākumā “Piekļūstamība kā ilgtspējīgas attīstības daļa: labās prakses piemēri un pieredzes apmaiņa”.

Lai apspriestu aktuālo un ikdienas situācijas, dalītos pieredzē, kā nodrošināt vides pieejamību, aptuveni 20 cilvēki 24. februārī tikās Kosmosa izziņas centrā Cēsīs. Pasākumā piedalījās Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldību atbildīgie speci­ālisti, kā arī citi interesenti, kuri ikdienā strādā ar vides, būvniecības un publiskās infrastruktūras attīstības jautājumiem.

Tikšanās dalībnieki ieklausījās Latvijas Arhitektu savienības sertificēšanas centra vadītājas vietnieces Darjas Ostapcevas sagatavotajā stāstījumā, pēc tam apmainījās pieredzē un viedokļiem. D. Ostapceva prezentācijā uzsvēra arī sabiedrības iesaisti vides pieejamības jautājumu risināšanā, akcentējot: “Pašvaldī­bai jāpieņem kā labā prakse vai ar iekšējo kārtību jānosaka pienākums konsultēties ar nevalstiskajām organizācijām, kas pārstāv cilvēkus ar invaliditāti, jo dažreiz tikai patiess lietotājs spēj pilnvērtīgi izvērtēt plānoto vai pamanīt esošā risinājuma trūkumus. Organizā­cijas bieži norāda uz aspektiem, kas pārsniedz minimālās prasības un veicina kvalitatīvāku rezultātu. Reālo vajadzību identificēšana un praktiska testēšana, piemēram, izmēģinājuma pārvietošanās ēkā, palīdz atklāt nepilnības, kuras projektētāji var nepamanīt. Ir vērts organizācijas iesaistīt dažādos projektēšanas posmos un fāzēs.”

Vēl speciāliste pašvaldībām rosināja sabiedrības līdzdalību veicināt, vides pieejamības jautājumos iesaistot arī iedzīvotāju konsultatīvās padomes: māmiņu klubus, senioru biedrības un citas organizācijas. Viņa paskaidroja: “Kad iedzīvotāji iesaistās tapšanā, viņi jūt piederību un arī atbildību, izrāda vairāk iniciatīvas arī citos jautājumos. Kopīgi izstrādāti risinājumi ir efektīvāki un ilgtspējīgāki. Partnerība palīdz piesaistīt finansējumu un īstenot projektus.”

D. Ostapceva arī norāda, ka, lemjot par pašvaldības attīstības plāniem, lai noskaidrotu iedzīvotāju vēlmes un cerības, ir svarīgi rīkot pasākumus, publiskās darbnīcas un citas aktivitātes plašākai sabiedrības iesaistei. “Tā tiek saliedēta sabiedrība un parādīts, ka katrs ir vērtība un var būt noderīgs pašvaldībai.”

“Piekļūstamība kā ilgtspējīgas attīstības daļa: labās prakses piemēri un pieredzes apmaiņa” ir ESF+ līdzfinansētā projekta “Vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas veicināšana” daļa. Deniss Kretalovs, kurš ir visa projekta vadītājs, “Druvai” paskaidroja, ka tā mērķis ir veicināt vienlīdzīgas iespējas un novērst diskrimināciju, organizējot informatīvus un izglītojošus pasākumus politikas plānotājiem, īstenotājiem un darba devējiem. Viņš uzsvēra, ka mācības šajā jomā šī projekta īstenošanas gaitā ir uzsāktas samērā nesen un notiek pakāpeniski un līdz projekta beigām 2029. gadā visās pašvaldībās būs sniegta iespēja padziļināt zināšanas.

Pasākuma mērķis ir veicināt izpratni par piekļūstamības nozīmi plānošanā, projektēšanā un vides uzturēšanā, lai publiskā telpa būtu ilgtspējīga, iekļaujoša, droša un kvalitatīva visiem iedzīvotājiem.