Dabas un tehnoloģiju parkā “URDA” reģiona pašvaldību pārstāvji iepazinās ar Zviedrijas pieredzi aprites ekonomikas principu ieviešanā.
Zviedrijas vēstniece Latvijā Kārina Hēglunda stāstīja, kā tiek pārstrādāti atkritumi, jo poligonos noglabā tikai vienu procentu atkritumu, aptuveni 49 procenti tiek sadedzināti. No katras tonnas atkritumu iegūst vairāk enerģijas nekā jebkura cita valsts. Sadedzināšana ir atkritumu apsaimniekošanas veids. Protams, enerģijas iegūšana no atkritumiem nav pastāvīgs risinājums. Zviedrijas vēstniece atklāja izstādi, kas uzskatāmi parāda zviedru ikdienas pieredzi ar atkritumiem saistīto problēmu risināšanai ilgtspējīgi, akcentējot sadarbības nozīmi gan politikas, pētniecības, inovāciju, gan arī iedzīvotāju līmenī. Patlaban izstāde apskatāma Pastariņa sākumskolā Cēsīs.
Latvija apņēmusies, ka 2035. gadā poligonā nonāks desmit procenti savākto atkritumu, pārstrādāti tiks 65 procenti.
Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA “ZAAO” valdes priekšsēdētājs Gints Kukainis iepazīstināja ar mērķiem un iecerēm: “Tas ir izaicinājums – atrast veidu, kā mazināt atkritumu radīšanu, kā pamudināt dizainerus, uzņēmējus, kuri rada pievilcīgus iepakojumus, vairāk domāt par to, kas nonāk atkritumos. Latvijā apjoms, ko pārstrādājam, ir mazs, bet rodas jauni savienojumi, ko nevar pārstrādāt. Esam patērētāju sabiedrības kurpēs, nav pieprasījuma, vēlēšanās, lai kādai lietai būtu ilgāks mūžs. Nopērc, palieto, izmet – jāmaina šāda domāšana.” Viņš iepazīstināja ar “ZAAO” attīstības soļiem aprites ekonomikas ieviešanā, uzsverot iesaisti projektos gan atkritumu dalītās vākšanas sistēmas attīstībai, gan pārstrādei. Ir iecere Valmierā izveidot atkritumu aprites centru, tā veicinot uzņēmēju sadarbību, Cēsīs kādā apkaimē ierīkot bioloģiski noārdāmo atkritumu laukumu. “ZAAO” pirmie Baltijā rīkoja atkritumu apsaimniekošanas hakatonu. “Ir daudz atkritumu veidu, kas tiek noglabāti poligonā. Jāieinteresē zinātnieki, kā tos izmantot,” uzsvēra G.Kukainis.
Zaļais kurss, aprites ekonomika, klimata neitralitāte nebūs lēta, uzsvēra G.Kukainis. Rīcībai jābūt saprātīgai, lēmumiem pārdomātiem. “Pēc kara sākuma Ukrainā domājam, vai zaļo kursu izdosies saglabāt, jo mainās pasaule. Mainās arī vide, kurā paši vēlamies uzturēties. Lai to nodrošinātu, vajadzēs resursus, skaidru politisko virzienu un mērķus, kurus valsts un sabiedrība grib sasniegt. Eiropas Savienība (ES) mērķus ir iezīmējusi, bet ar to nepietiek,” teica G.Kukainis.
Domājot, kā ikdienā iedzīvotājiem vieglāk orientēties pie šķiroto atkritumu konteineriem, Ziemeļvalstu Ministru padomes Latvijā biroja padomniece Maija Kāle pastāstīja par atkritumu šķirošanas konteineru piktogrammām Ziemeļvalstīs. ES vajadzētu vienādas piktogrammas, lai katram būtu skaidrs, kas metams kurā konteinerā.
“Diskusiju rezultātā būtu jānonāk pie secinājuma – neražot to, ko nevar otrreiz pārstrādāt, lieki neiepakot neizmantojamos materiālos. Veikalos ir tik daudz bezjēdzīgu iepakojumu. Kaut vai parfimērijai, bērnu mantiņām. Varam mācīties skandināvu pieredzi un attieksmi, bet līdz tam jāizaug. Ir jārada siltums no bezjēdzīgi saražotajiem atkritumiem, iepakojumiem. Somijas pilsētās, kur ir atkritumu dedzinātavas, siltums ir trīs reizes lētāks. Par to jādomā,” viedokli pauda Latvijas Pašvaldību savienības padomniece lauku attīstības jautājumos Sniedze Sproģe un uzsvēra: “Jārunā un jādomā par esošo materiālu un preču atkārtotu izmantošanu, remontu, atjaunošanu un pārstrādi.”
G.Kukainis uzsvēra, ka jāmāca visas paaudzes, jāskaidro, jāved ekskursijās uz poligonu, lai redz atkritumu kalnus. “Cilvēki jau nevar iedomāties, kā izskatās poligonā. Un tepat blakus ir dabas taka,” teica G.Kukainis.
Programmas “Life” projekta “Atkritumi kā resurss” koordinatore Cēsu novadā Daina Tērauda pastāstīja, ka pašvaldībai, iesaistoties projektā, ir vairāki mērķi. “Aicināsim uzņēmējus uz sarunu par industriālo simbiozi, būs eksperts, kurš palīdzēs saprast, kur likt atkritumus, kā apsaimniekot, lai var pārstrādāt, nevis tie nonāk poligonā. Nākamgad Cēsīs kvartālā “Rainis” un Ruckas muižā būs bezatkritumu teritorijas, uzņēmēji strādās tā, lai neradītu atkritumus. Būs mācības skolēniem, pieaugušajiem un vēl atsevišķi uzņēmējiem, izveidosim mobilo lietotni par pārtikas apriti. Ja kādam uzņēmējam kaut kas paliek pāri, tas kādam citam var noderēt,” pastāsta D.Tērauda un piebilst, ka projekts ilgs astoņus gadus un plāni lieli. Projekta partneri ir “ZAAO” un Zviedrijas vēstniecība.
Pašvaldības projektu koordinatore Līna Bērziņa uzsvēra, ka zviedru pieredze ir ļoti noderīga, nav jāizdomā kas jauns. “Ir cilvēki, kuriem pašsaprotami iet uz veikalu ar līdzņemtu maisiņu, tāpat ir uzņēmēji, kuri ieinteresēti radīt iespējami maz atkritumu. Tagad, kad palielinās energoresursu cenas, ir kokapstrādes uzņēmumi, kuri katru mazo koksnes krikumu pārstrādā granulās un apsilda savas ražotnes. Situācija liek domāt racionāli un ilgtermiņā par resursu izmantošanu,” atgādina L.Bērziņa un piebilst, ka novadā uzņēmējiem ir lielas iespējas sadarboties.
Tikšanās reizē ikviens uzsvēra, ka tikai, iesaistoties gan uzņēmējiem, gan valdībām, gan patērētājiem, varam izvairīties no klimata pārmaiņām.
Komentāri