Raiskuma pagasta kultūras darba organizatore un sociālā darbiniece Inga Bērziņa bija pirmā, ar kuru diskutējām par garīgā un materiālā attiecībām, jo tieši viņa ikdienā ar to sastopas visbiežāk. Inga atzīst, ka vienmēr ir uzskatījusi – dzīvē materiālais nav svarīgs. Bet nevar viennozīmīgi apgalvot, ka nevajag naudu, jo rēķinus saņem katrs, jāmaksā par elektrību, siltumu, ūdeni… “Vajag naudu, vajag, “saka Inga, “bet par raiskumiešiem, kuriem nav daudz naudas, noteikti varu teikt, ka viņi ir dvēselē bagāti cilvēki. Ļoti daudzi brauc uz teātriem, dažkārt domāju, kā šis cilvēks atlicina naudu. Dārgas ir biļetes, dārgas ir grāmatas. Nauda noteikti nav bagātība. Bet var jau skaidri redzēt, kam kurš tērē. Kāds pucējas, cits labi ēd.
Kā kultūras darba organizatorei man paveicies ar atbalstītājiem. Raiskumā ir daudzi, kuri neliedz palīdzību. Pērn visaizkustinošākais bija kāda uzņēmēja piedāvājums ne mazu naudas summu atvēlēt garīgām vērtībām, jo viņam patīk gaisotne, kas valda Raiskumā. Cilvēks gribēja citiem dāvāt koncertus, mūziku. Tā nebija maza summa, ko viņš iedeva. Varēju raiskumiešus palutināt ar Ingus Pētersona koncertu. Visi to varbūt nenovērtē, bet lielākā daļa gan. Un arī pagasta padome nekad man nav pateikusi: “Nebūs tas, ko iecerēji, nesapņo!”
Katrā pasākumā ir garīguma deva. Domāju, veiksmīgi, ka gads pagastā sākas ar pateicības svētkiem. Šķita, ka apstājies laiks. Ja publikas trīsas vairākas reizes atsauc māksliniekus atpakaļ, tad ir trāpīts desmitniekā. Garīgumu un sajūtas jau nevar vārdos izteikt. Bērnu pasākumos māmiņas pasaka paldies un, kad redzu ne jau trūcīgās ģimenēs sakrātas mīkstās rotaļlietas, kuras pa gadiem dāvinām bērniem, jūtos gandarīta. Par šo attieksmi. Par garīgumu, ko audzina bērnos.
To, ko mūzika spēj pateikt, nespēj vārdi. Tas ir baudāms dvēselei. Mūzika mani ļoti iedvesmo, iedvesmo arī cilvēki, kad redzu, kā tā tiek uztverta. Tas nav bijis velti. Ar gadiem aizvien vairāk ir to, kas pasaka paldies. Cilvēki kļūst garīgi bagātāki.
Ja pasākums cilvēku apbur uz ilgāku laiku, tad garīguma deva bijusi liela. Pamatā garīgums nāk no katra paša. Septiņi galma āksti nevar iekustināt, ja cilvēks to negrib. Tāpēc es vienmēr saku, ka mūsu pagasta lielākā bagātība ir labie cilvēki un viņu garīgums.
Mani Raiskums tik pamatīgi notur, ka varu viennozīmīgi pateikt – tas nav materiālais pievilkšanas spēks, garīgās vērtības gan. Ne kultūras, ne sociālo darbu nevar darīt bez emocijām. Tā ir dalīšanās garīgumā.”
Komentāri