Slēpošanas – biatlona kompleksā “Priekuļi” pēc garās, sniegiem bagātās ziemas atsākušies
labiekārtošanas darbi.
Jau drīz te būs jauna tualetes ēka, apsildāma, ar iespēju nomazgāt rokas. Kā stāsta Cēsu Olimpiskā centra valdes priekšsēdētājs Gunārs Dumbris,
projekta pasūtītājs ir Cēsu novada dome, darbus veic “Būve Wood Line” SIA, kas uzvarēja konkursā. Projekta līgumcena ir 12 261, 91 lats.
Pamati jau uzbūvēti, arī ēka gatava, atliek tikai to nolikt vietā un veikt citu nepieciešamo, lai viss funkcionētu.
“Sākotnēji bija projekts tualetei, kurā ir arī dušas, bet to atzina par dārgu. Taču reiz nāksies pie dušu jautājuma atgriezties, jo, izbūvējot kādu dzīvojamo mājiņu, dušas būs vajadzīgas. Bet arī šis ir svarīgs solis, jo tieši tualešu jautājums ziemā bija ļoti aktuāls,” norāda G. Dumbris.
Priekuļu trasē aizvadīta lieliska ziema, kurā varēja slēpot 136 dienas. Apmeklētāju aptauja liecina, ka lielum lielais vairums apmierināti ar trašu sagatavošanu un servisu. Anketās lasāmas arī apmeklētāju vēlmes, kas tiek ņemtas vērā.
“Ir vēlme, lai pieejamas mācības instruktora vadībā. Tas daļēji bija, kad Jēkabs Nākums vai Kaspars Dumbris atradās trasē. Daudzi grib kafejnīcu. Kāpēc ne, jānāk kādam privātajam un jāpiedāvā šāds pakalpojums, bet grūti spriest, cik tas rentabli. Inventāra jautājums ir svarīgs, tāpēc startējam Eiropas fondu projektā ar mērķi to papildināt, jo īpaši trūka slēpes tieši bērniem. Nepieciešams jauns sniega motocikls, jo vecais nokalpojis. Ceram arī piesaistīt līdzekļus, lai uzstādītu dzīvojamo vagoniņu ar astoņām guļvietām,” stāsta G. Dumbris.
Sporta kompleksa kapitāldaļu turētāji ir Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK), Cēsu novada dome, Priekuļu novada dome, kas arī nodrošina bāzes finansējumu. G. Dumbris stāsta, ka Izglītības un zinātnes ministrija kā nacionālajai sporta bāzei šogad iedalījusi astoņus tūkstošus latu mākslīgā sniega sagatavošanai, degvielai, elektrībai, citiem uzturēšanas izdevumiem. Piecus tūkstošus atvēl LOK, bet abas pašvaldības katra 15 tūkstošus. Cēsis savu daļu ieguldīs tualetes būvniecībai.
“Naudas ir pietiekami, bet jābūt skaidrībai, ko gribam te sasniegt. Jābūt reālai darbības stratēģijai, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu un iespējas. Var jau būvēt gaisa pilis, bet, manuprāt, daudz pareizāk ir skatīties uz lietām reāli. Svarīgākais ir sporta bāzes noslogojums. Ja tā ir pilna no rīta līdz vakar, varam domāt par attīstību. Uzskatu, ka bāzei jākalpo vietējiem iedzīvotājiem, viņu veselības uzlabošanai, fiziskajām aktivitātēm. Tai jābūt daudzfunkcionālai. Tas neizslēdz augstu sasniegumu sportu, jo te trenējas izlašu slēpotāji, biatlonisti.
Pašvaldības norāda, ka pašiem vajadzētu pelnīt, bet citur Latvijā un pat citās valstīs distanču slēpošanas trases ir bezmaksas. Latvijā slēpotāju nav daudz, nosakot maksu, cilvēki šurp vairs nebrauks. Pelnīt var tikai ar pakalpojumiem.
Bāzei ir iespēja pastāvēt, lēnām attīstīties, samērojot to, ko gribam, ar to, ko varam,” uzsver G. Dumbris.
Jānis Gabrāns
Komentāri