Nu jau visā Latvijā kuļ labību. Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība (LPKS) “VAKS” priekšsēdētājs Indulis Jansons uzsver, ka graudu pieņemšanas punkti strādā bez brīvdienām un visu diennakti. Vien vakar un šodien nācies ieturēt pauzi, jo jāsakārto tālākie transportēšanas jautājumi.
“Graudu kulšanas sezonā šādā ritmā strādājam katru gadu,” saka I. Jansons un turpina: “Pašlaik pieņemam ziemas rudzus, kviešus, rapsi, taču jau nogatavojušās arī agrās vasaras miežu šķirnes. Saimniecībās, kurās saimniekiem bijuši labāki labības augšanas apstākļi, izmantotas modernas tehnoloģijas, vasarāji jau kuļami. Šogad ražība ir būtiski lielāka nekā pēdējos trīs gados. No vienas puses, tas ir pozitīvi, no otras, ne pārāk, jo tik lielas ražas rada arī loģistikas problēmas. Kā zināms, vietējā tirgus mums nav, “VAKS” graudus tikai eksportē, un apjoms šogad patiešām liels. Bet, ņemot vērā, ka Vidzemē graudus kuļ vēlāk nekā Kurzemē un Zemgalē, mūsu konkurenti tirgū jau daudz ko paguvuši. Nevaru priecāties, redzot, ka ārzemju kapitālam Latvijā strādāt ir daudz vieglāk nekā vietējiem. Nezinu, kāpēc, bet atšķirībā no igauņiem pie mums ierēdniecība ļoti ciena ārvalstu investorus, bet vietējos nezin kāpēc par investoriem neuzskata. Tagad situācija sabojāta arī ostās, jo ārzemniekiem dod nepamatotu priekšroku, kamēr mums jāgaida,” sarunā min I. Jansons.
“VAKS” priekšsēdētājs saka, ka graudu kvalitāte šogad nav izcila, bet ļoti laba. Ražas ir lielas: “Varbūt nav dots atbilstošs minerālmēslu apjoms, tāpēc daudzi iekrīt ar kvalitāti, līdz ar to graudi aiziet lopbarībā. Bet, kopumā vērtējot, situācija ir līdzsvarā, jo proporcionāli tikpat daudz graudu aiziet arī pārtikai.”
Mitruma daudzums graudos pēdējās nedēļās turoties 16-17%, kas Latvijas apstākļos ir zems rādītājs, un liela kaltēšana nav vajadzīga. “Jā, šur tur labību lauki ir sagāzušies veldrē, bet mūsdienīgi kombaini var to visu pacelt. Protams, kulšana rit lēnāk, grūtāk, bet izdarīt var. Tagad dienā vidēji pieņemam četrus piecus tūkstošus tonnu graudu un esam gandarīti, ka spējam strādāt tādā līmenī,” tā I. Jansons. “VAKS” informē, ka graudu cenas biržās krītas. Prognozes un fakti liecina, ka arī Eiropas nozīmīgākajās graudu ražošanas valstīs raža bijusi laba.
No vēsturiskā Cēsu rajona pirmie savu ražu šogad nodeva Pārgaujas novada saimniecība “Stauri” un tanī pat dienā arī SIA “Firma Pasāža” no Raunas.
Bet Raunas pagasta “Dravēļu” saimnieks Uldis Sijāts, noķerts pašā darba dunā, saka: “Kulšanu uzsākām pirms nedēļas. Bijām domājuši, ka sāksim ar rapsi, tomēr izrādījās, ka rapsim vēl jādod laiks, tāpēc pirmos nokūlām 75 hektārus ziemas kviešu, 105 hektārus rudzu. Pēdīgi vakar pieķērāmies rapsim. Kā jau tas gadās, saplīsa viens no kombainiem, tagad jārisina arī tehniski jautājumi, bet lēnām tomēr virzāmies uz priekšu. Vakar pienāca ziņa, ka “VAKS” ir pauze graudu pieņemšanā. Interesējoties sapratām, ka visi torņi pilni, kaltei jāveic apkope, jāstrādā ar ostām. Bet tas mani būtiski neietekmē, jo kaimiņam ir liels angārs, un jau tagad tur ir vairāk nekā simts tonnas graudu. Kulšanas laikā tā ir normāla prakse. Kad būs lietaināka diena, uz lauka nebūs, ko darīt, graudus krausim traktorā un vedīsim uz kooperatīvu. Parēķinot saprotam, ka ir nokultas kādas 600 tonnas rudzu. Arī kvieši labi padevušies.
Kopā esam nokūluši aptuveni 900 tonnas graudu.” U. Sijāts piebilst, ka, braucot pa Latviju, daudz kur redzējis veldrē sakritušu labību, bet pašam, par laimi, šī liksta gājusi secen: “Esmu ticis sveikā cauri, šoreiz laika vecis mani pasargājis.”
Arī Raitis Bāliņš, zemnieks Raiskuma pagasta bioloģiskajā zemnieku saimniecībā “Grantskalni”, pašlaik ir apmierināts ar situāciju savos labības laukos. Šonedēļ sācis kult ziemas kviešus un saka, ka vārpas izskatās labi piebriedušas. “Esam bioloģiskā saimniecība, tāpēc no hektāra milzu ražu neiegūstam, taču šogad prieks, jo arī 1,5 tonnas no hektāra ir vērā ņemams rādītājs. Ziemāji labi noturējušies. Graudiem mitrums neliels, no 14-16%. Mums ir pašiem sava kalte. Tagad saimniecībā notiek neliela papildu rosība, jo labība jākuļ, bet kombains saplīsis, pēdējais kūlums vēl stāv tvertnē. Dzird runājam, ka daudzi zemnieki atsakās no ziemājiem, jo ziemas kļuvušas pārāk kaprīzas, nelabvēlīgas graudaugiem, taču šogad sūdzēties nevar. Ziemāji tiešām izcili. Labību audzējam vienīgi piena lopiem, tāpēc par kvalitāti galvu nelauzu. Tiklīdz varēsim, darbināsim kalti. Kalte nav liela, satilpst tikai 5,5 tonnas, taču pietiekami. Esam neatkarīgi. Pēcāk graudi nonāks torņos, katrā pa 20 tonnām. Kad graudi būs torņos, varēsim uzelpot, bet, kamēr labība uz lauka, brīvas vaļas nav ne mirkli.”
Komentāri