Piektdiena, 19. decembris
Vārda dienas: Lelde, Sarmis

Kūlu dzēšot, cieš ugunsdzēsējs

Druva
23:00
07.05.2006
15

“Dzēsām, piepalīdzot ar meijām. Ieelpoja karstu gaisu, noteikti dabūja rīkles apdegumu. Bronhi uztūka, tāpēc Uģis nevarēja paelpot,” būdams ne mediķis, skaidroja vada komandieris, jo līdzīgās situācijās ugunsdzēsēji nonāk arī citreiz, bet šoreiz profesionālis cieta faktiski tā cilvēka dēļ, kurš neapkoptajai pļavai pielaida uguni.

“Viņiem (dedzinātājiem- I.K.) tas sagādā baudu. Viņi dedzina, mēs dzēšam. Tas ir vājprāts,” skumji sacīja ugunsdzēsējs Valdis Eglītis, kurš kolēģi bija atskrējis apciemot slimnīcā. Tas neizdevās, jo Uģi operatīvi ievietoja intensīvās terapijas nodaļā.

“Pacientam ir augšējo elpceļu gan termisks, gan ķīmisks apdegums. Tas nenozīmē, ka tikai deguna vai mutes. Skarti arī bronhi, plaušas. Viņš ienāca nodaļā smagā stāvoklī, bet labi pakļaujas terapijai. Ir cilvēkam vieglāk. Es domāju, ka iztiksim bez mākslīgās elpināšanas. Prognozes izteikt ir pagrūti, vēl nezinām, cik plašas būs ķīmiskā apdeguma sekas. Stāvoklis noteikti nav kritisks,” skaidroja intensīvās terapijas nodaļas vadītāja Monika Kalniņa un piebilda, ka labu laiku ugunsdzēsējam vajadzēs ārstēties. “Tas ir neprāts. Dedzina taču ļaunprātīgi,” sašutumu pauda ārste.

Izdegušajam hektāram blakus atrodas vairākas privātmājas. Ugunsdzēsējiem liesmas izdevās apturēt apmēram 50 metrus no dzīvojamām mājām un saimniecības ēkām.

“Tā, kas bija pa vējam( Griezes iela 8- I.K.), aizdegtos pirmā,” vērtēja ugunsdzēsēji.

“Tos, kuri dedzina, vajadzētu bargi sodīt,” satraukti teica tuvējās mājas īpašniece Milda Nīmane, bet dzīvesbiedrs sacīja, ka pats skrējis dzēsējiem palīgā, racis zemes valni.

“Savu daļu sakopām, visas lapiņas nokasījām. Labi, ka mūra māja. Kaut kas pāri būtu palicis,” par nenotikušu nelaimi šausminājās Pēteris Nīmanis un paskaidroja, ka pie viņu mājas neviena glābšanas mašīna nevar piebraukt, jo nav ceļa. “Šķenders mums solīja, ka šovasar izbūvēs ceļu, lai tiekam līdz mājām. Jāiet pār pļavu,” tā Milda Nīmane. Griezes ielas iedzīvotājiem nesenā atmiņā tāda pati kūlas degšana pļavas otrā galā. To ugunsdzēsēji likvidējuši 22. aprīlī.

“Es viņu (ugunsdzēsēju- I.K.) darbu neapskaužu. Kādi cilvēki ir idioti! Dedzināt šitādā vējā. Tas ir nenormāli,” sprieda Ādolfs no Meijermuižas, kurš noraudzījās, kā ugunsdzēsēji cīnījās ar liesmām. Pēc likvidācijas vietā, kur cieta ugunsdzēsējs, ieradās arī VUGD Cēsu brigādes priekšnieks Pēteris Serovs.

“Par notikušo jāziņo uz Rīgu. Ir, ir arī valstī bijuši gadījumi, kad, dzēšot kūlu, cieš ugunsdzēsēji. Laikam Rīgā,” nomāktā garastāvoklī komentēja Pēteris Serovs un skopi piebilda: “Ko teikt? Tas ir ļoti slikti.” Priekšniekam tobrīd nebija vīru darba vērtējuma un priekšnieks nevēra arī ātrās palīdzības mašīnas durvis, kur pirmo palīdzību saņēma Uģis, kurš bija cietis, pildot dienesta un darba pienākumus.

“No 24 stundām 21 esam pavadījuši dzēšot. Varat tikai domāt, kā jūtas mani vīri,” daudz atbildīgāk teica Juris Nīmanis. “Pats galvenais, ka mājas ir nosargātas. Tā mums jāstrādā.”

Pēdējo divu nedēļu laikā ugunsdzēsēji strādā bez atelpas, katru dienu likvidējot ap 20 aizdegšanās. Ugunsdzēsējiem vairs nav ierastā dežūru režīma, nav laika atpūtai. Tā pagājušas jau divas nedēļas, kamēr Latvijā un arī mūspusē valda kūlas dedzināšanas neprāts.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
36

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Cēsīs autobusi sāk kursēt no atjaunotā Stacijas laukuma

00:00
18.12.2025
302

15.decembrī gan kājāmgājēji, gan autobraucēji ievēroja, ka Cēsu Stacijas laukumā vairs nav norobežojošo zīmju, kas liegtu kustību. Tā kā pabeigti galvenie rekonstrukcijas darbi, šodien no plkst. 12 AS “CATA” atsāks reisu izpildi un pasažieru apkalpošanu atjaunotajā teritorijā, izmantojot jaunizveidotās iekāpšanas un izkāpšanas platformas. Galvenais, kas iedzīvotājiem jāievēro, – tagad transporta kustība Stacijas laukumā organizēta pa […]

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
108

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
523

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
77

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
47

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
18
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
36
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
32
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
49
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
48
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi