Laikraksta “Druva” aicinātas, pašvaldību darbinieku sarunā par kultūras dzīvi kaimiņu pilsētās – Cēsīs un Valmierā piedalījās Ija Groza, Cēsu kultūras centra direktore, Cēsu kultūras padomes priekšsēdētāja, Ilona Asare, Cēsu kultūras centra direktores vietniece mārketinga jautājumos, Jolanta Sausiņa, Vidzemes vēstures un tūrisma centra direktore, Anita Upeniece, Valmieras domes izglītības, kultūras un sporta nodaļas vadītāja vietniece, Vaira Dundure, Valmieras kultūras centra direktore.
– Kādi lielākie ieguldījumi pēdējā laikā veikti kultūras infrastruktūrā?
A.Upeniece: – Valmierā varam būt ļoti pateicīgi pilsētas vadībai un deputātiem, ka pēdējos gados kultūra jūtami tiek atbalstīta. Liela nauda ieguldīta tieši kultūras infrastruktūras sakārtošanā. 2005. gadā Valmiera bija pirmā pilsēta Latvijā, kur pilnīgi no jauna izveidojām muzeju. Pašvaldība ieguldīja 250 tūkstošus latu. Pagājušajā gadā muzejs no pašvaldības saņēma līdzfinansējumu, lai īstenotu Phare projektu, kura apjoms bija pusmiljons latu. Šogad muzejam piešķirti līdzekļi fasādes sakārtošanai un jaunas ekspozīcijas izveidošanai.
Nākotnes plānos ir atbalstīt Valmieras mūzikas vidusskolu, kura darbojas šaurās telpās, veikt renovāciju kultūras centra ēkā. Dome atbalsta arī Valmieras teātra saimnieciskos darbību, kaut teātris ir valsts iestāde. Teātris pagājušajā gadā saņēma 40, šogad saņems 30 tūkstošus latu. Lieli līdzekļi ieguldīti Valmieras bibliotēkas modernizēšanā. Pilsētas
bibliotēka būs vienā ēkā ar Vidzemes augstskolas bibliotēku.
V.Dundure: – Par pašvaldības naudu ir salabots kultūras centra jumts un tagad sācies darbs pie lielā rekonstrukcijas projekta pirmās kārtas. To finansēsim par Eiropas Savienības fondu piešķirtajiem līdzekļiem. Būdama Valmieras domes deputāte, biju viena no tām, kas balsoja, lai pēc diviem gadiem neturpinātos īres līgumi ar spēļu zālēm un visa kultūras centra ēka būtu tikai kultūras pasākumiem. Spēļu zāļu vietā taps kamerzāle ar 250 vietām. Par pagājušajā gadā domes piešķirtajiem 35 tūkstošiem latu pilnībā sakārtots lielās zāles apgaismojums. Protams, mēs, kultūras darbinieki, varam vēlēties vēl ātrāku tempu, bet paredzēts, ka 2011. gadā kultūras centrs būs pilnībā sakārtots.
Nesen kultūras darbinieku konsultatīvā padome rakstījusi vēstuli pilsētas domei ideju apspriešanai par jaunas estrādes būvi. Līdzšinējā ir fiziski un morāli novecojusi.
I.Groza: – Gaidot Cēsu 800 gadi, kas notika pagājušajā vasarā, pašvaldība ļoti daudz ieguldīja pilsētas labiekārtošanā, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā un attīstībā. Lielākie ieguldījumi bijuši Pils un Maija parkā, pilsdrupās, Izstāžu namā, bērnu laukumā.
J.Sausiņa: – Trīs gadu laikā, kopš izveidota Vidzemes vēstures un tūrisma aģentūra, īstenoti vairāki labiekārtošanas un rekonstrukcijas projekti ar Eiropas Savienības fondu un pašvaldības atbalstu. Izstāžu nams kļuvis pieejams invalīdiem, Maija parkā izbūvēta neliela vasaras estrāde, pilsdrupām un Pils parkam izstrādāts jauns skiču projekts saistībā ar kultūras tūrisma attīstību. Lielas ieceres saistās ar muzeja ēkas rekonstrukciju. Domes pilsētas attīstības un teritorijas plānošanas komisija akceptējusi jaunāko ideju – muzeja fondu glabātavu celt vecpilsētā, Pils ielā atjaunojot vēsturisko apbūvi.
I.Groza: – Cēsu centrālajai bibliotēkai šogad piešķirti līdzekļi jumtam un siltināšanai. Cēsu kultūras centra ēkā pašlaik lielu ieguldījumu nav. Vēsturiskajā viesīgās biedrības namā tiek novērstas tikai avārijas situācijas. Top projekts, kā nākotnē arī šo māju renovēt.
– Kā pilsētā veido kultūras stratēģiju, kas pie tās strādā?
I.Asare: – Gada nogalē Cēsu deputāti pieņēma lēmumu par kultūras stratēģijas izstrādāšanu tādam pašam periodam, kā to piedāvā Eiropas Savienības finanšu plāni – līdz 2013. gadam. Mūsu uzdevums ir radīt dokumentu, kā paaugstināt kultūras lomu pilsētas sociāli ekonomiskajā attīstībā. Darba grupā iesaistījušies kultūras un kultūras tūrisma speciālisti. Lai gūtu plašāku skatījumu, piesaistām speciālistus, kas nav cēsnieki. Diemžēl finansiālās iespējas neļauj pieaicināt arī ārzemju speciālistus. Par aktuālākajiem kultūras stratēģijas jautājumiem vēl rīkosim atklātas diskusijas, piemēram, par jauniešu brīvā laika pavadīšanu, kurā pašlaik piedāvājums nav pietiekams. Būs diskusijas par festivālu rīkošanu un amatieru mākslu. Priekšlikumus ņemsim vērā kultūras stratēģijas izstrādē.
I.Groza: – Ķerties pie kultūras stratēģijas izstrādes pamudināja pirms gada valstī radītā kultūras politika. Reizē ar pašvaldības stratēģijas veidošanu pilsētā notiek kultūras audits, apkopojums par visu, ko kultūras jomā piedāvā arī privātās,
valsts un nevalstiskās organizācijas. Kultūras stratēģija būs dokuments, kuru ik gadu pārskatīsim, vajadzības gadījumā mainot, bet tā būs iezīmējusi darbības prioritātes, lai kultūras attīstība notiktu koordinēti, lai Cēsīs attīstītos kultūras tūrisms.
A.Upeniece: – Kultūras stratēģiju Valmierā izstrādājām 2003. gadā. To veidoja paši kultūras darbinieki, pieaicinot Vidzemes augstskolas studentus un veicot aptaujas. Lai gan stratēģija tika izstrādāta pieciem gadiem, jau tagad tā ir īstenota. Palikušas dažas ieceres, kas nav izdevušās. Pēc tam, kad valsts pieņēma kultūras vadlīnijas, esam nolēmuši no jauna strādāt pie kultūras stratēģijas, lai tā būtu pilsētai turpmākiem desmit gadiem. Cerams, ka dažas idejas varēsim aizgūt no cēsniekiem. 2005. gadā Valmieras pašvaldībā tapa arī kopējā pilsētas attīstības stratēģija. Tās izveidē piedalījās visi kultūras jomas vadošie speciālisti, bet kultūras sadaļa šai stratēģijā ir neliela.
I.Groza: – Latvijas pilsētās vēl nav pieredzes kultūras stratēģijas veidošanā, mums nav, no kā pamācīties, ja nu vienīgi varam pieredzi smelt no ārvalstu pilsētām.
I.Asare: – Liepāja, iespējams, ir vienīgā pilsēta, kuras dome izstrādājusi kultūras pārvaldības plānu. Lai to izpētītu, devāmies uz Liepāju.
J.Sausiņa: – Mūsdienās veiksme balstās uz sadarbību. Būtu labi, ja divas pilsētas – Cēsis un Valmiera – nolemtu veidot kopēju vīziju, parādītu kultūrā vērtīgāko Vidzemes reģionā.
– Kādiem kultūras notikumiem pašvaldība sniedz atbalstu?
A.Upeniece: – Pilsētas domē, veidojot kultūras pasākumu gada budžetu, strīdos dzimst lēmumi, kuru kultūras pasākumu atbalstīt vairāk, kuru mazāk. Manuprāt, pašvaldības budžetā ir atvēlēts pietiekami daudz līdzekļu – šogad 159 tūkstoši latu. Tomēr tie nenosedz visas izmaksas, tāpēc kultūras pasākumu rīkotājiem jāpiesaista sponsori. Arī dome to dara, rīkojot pilsētas svētkus. Sponsori ir atsaucīgi. Nākamā gadā, kad Valmierai būs 725 gadi, svētki būs vēl vērienīgāki.
Kultūras sezona Valmierā ilgst visu gadu, sākot no Ziemas mūzikas festivāla, šogad turpinoties ar festivāla “Francijas pavasaris” pasākumiem, maijā būs velo maratonam veltīta kultūras programma, ziedu svētki, bet vasarā šlāgermūzikas festivāls, Līgo svētki un Pilsētas svētki. No Cēsīm uz Valmieru esam atvilinājuši Bruņinieku svētku rīkotājus. Pašvaldības atbalstīts, Valmierā notiek starptautiskais mākslas simpozijs. Tāpat kā cēsnieki, esam vienojušies par sadarbību ar apvienību “Latvijas koncerti”, un pilsētā gandrīz katru mēnesi viesojas profesionāli mākslinieki, uzstājas orķestri. Pašvaldības sniegtā atbalsta rezultātā biļetes uz koncertiem ir lētākas nekā Rīgā.
I.Groza: Šogad pilsētas dome kultūras pasākumu atbalstam plānojusi izdot vairāk nekā 80 tūkstošus latu. Tajos ietilpst Cēsīm tradicionālie pasākumi – kultūrizglītības, kultūrvēstures, kā arī jauniešu auditorijas, baznīcas mūzikas dzīves notikumi. Cēsis gribam redzēt kā pilsētu mākslai, kultūrai un atpūtai, tādēļ arī attiecīgi tiek izraudzīti festivāli un koncerti. Sadarbībā ar “Latvijas koncertiem” mūziku profesionālo mākslinieku izpildījumā var baudīt divas, pat trīs reizes mēnesī dažādās koncertu vietās. Vairāku mūzikas festivālu iniciators ir profesionālais Vidzemes kamerorķestris, kurš no Cēsu domes, šogad arī no valsts saņem atbalstu.
Cēsīs tradicionāli bija Viduslaiku svētki, kas tagad pārauguši par pilsētas Senajiem svētkiem – festivālu divu dienu garumā. Vēl raksturīgs ir akvareļmākslas plenērs. Sadarbībā ar Latvijas Nacionālo operu katru vasaru ir kāda izrāde Pils parkā. Cēsu mūzikas festivāls, kas līdz šim bija veltīts kamermūzikai, šovasar pāraugs par mākslas festivālu mēneša garumā, katru nedēļas nogali piedāvājot augstvērtīgus mūzikas dzīves notikumus un mākslas izstādes. Pilsētas dome atbalsta arī jauniešu auditorijai domātu festivālu, kurā aicinātas uzstāties alternatīvās grupas.
I.Asare: – Pilsētas vārds Latvijā visvairāk izskan ar starptautiskajiem festivāliem vai tiem notikumiem, kuros aktīvi darbojas kultūras menedžments. Tāda bija Cēsu 800 gade. Pateicoties Cēsīs radītajai videi, kultūras uzņēmēji mūsu pilsētu izraugās par norišu vietu. Piemēram, Imantdienu koncerts ļoti daudziem saistās tieši ar Cēsīm.
J.Sausiņa: – Tāds bija arī Baltijas viduslaiku festivāls, jo dienās, kad festivāls notiek Valmierā, daļa skatītāju to turpina meklēt Cēsīs.
A.Upeniece: – Sākumā mēs paši nevarējām pierast, ka viduslaiku festivāls tagad piederas Valmierai, jo tas bija aizsācies Cēsīs. Lai gan jūsu pilsētā daudz vairāk saglabājusies viduslaiku vide, vairāk piemērotu vietu vasaras festivālu norisēm, tomēr viduslaiku festivāla apmeklētāju Valmierā ir krietni vairāk, nekā tas bijis Cēsīs. Nākotnē Gaujas tuvumā esam iecerējuši celt viduslaiku pilsētiņu.
V.Dundure: – Vai Cēsīs atkal būs alus svētki?
I.Groza: – Alus svētku rīkošanu uzņemas alus darītāju asociācija, tā arī izlemj, kurā vietā tie notiks. Cēsu pašvaldība nenāk ar savu iniciatīvu.
– Kā pilsēta tiek rotāta nacionālo svētku gaidās?
I.Groza: – Cēsīs šis jautājums nav mērķtiecīgi attīstīts. Mums nav pilsētas mākslinieka ar savu redzējumu. Domes piešķirtais budžets kultūrvides veidošanai nav tik liels, lai slēgtu līgumus ar māksliniekiem, kuri veidotu noformējumu nacionālajiem svētkiem. Noformēšana atstāta iestāžu, uzņēmumu un pašu iedzīvotāju ziņā, piemēram, 11. novembrī logos iededzot sveces.
J.Sausiņa: – Izņēmums ir Ziemassvētki, kuros pilsētas noformējums veidots tik košs, ka šo gaismas parādi daudzi brauc skatīties. Rīga Ziemassvētkos nav tik krāšņa kā Cēsis.
A.Upeniece: – Valmierā pēc ilgāka pārtraukuma atkal strādā pilsētas māksliniece. Līdztekus viņa darbojas arī pilsētas būvvaldē. Nākotnē gribam, lai pilsētas mākslinieks ikdienā vairāk ir saistīts ar kultūras darbinieku vidi, jo tieši tur top radošas idejas. Kamēr nebija pilsētas mākslinieka, katriem svētkiem, kuros bija paredzēta pilsētas noformēšana, ar mākslinieku slēdzām līgumu. Viņš rūpējās, lai ielu un laukumu noformējums pilsētā būtu vienots. To, cik tagadējai māksliniecei ir elegants skatījums, varēja novērtēt Ziemassvētkos un vēl pavisam nesen, Lieldienās. Pilsētas noformēšana prasa ļoti lielus līdzekļus, it sevišķi tad, ja gribam, lai svētku noskaņa ienāktu ne vien centrā, bet arī citos laukumos. Valsts svētkos noteikti ir svētku akcents pilsētas centrā. Valmierā nesen nodibinājām pilsētas vizuālā noformējuma padomi. Tā izvērtē idejas ēku sienu krāsošanai, skulptūru izvietošanai, pilsētas noformēšanai festivālu laikā.
<b.I.Groza: – Mums vēl jādomā, kā pilsētas ielās radīt svētku sajūtu 18. novembrī. Tas ir izdarāms, bet iespējams, ka vispirms jārosina
iedzīvotāji nākt ar iniciatīvu. Vasarās jau tas notiek. Vairākus gadus pilsētas dome izsludina konkursu par skaistākajiem gaisa dārziem, aicinot pilsētniekus noformēt māju fasādes un pagalmus ar ziediem.
J.Sausiņa: – Cēsis kā vēsturiska pilsēta pati par sevi ir skaista.
Komentāri