Sestdiena, 22. jūnijs
Vārda dienas: Emīls, Egita, Monvīds

Kultūras kanons izglītos sabiedrību

Druva
00:00
31.01.2009
2

Kultūras ministrijai sadarbojoties ar ekspertiem, top Latvijas kultūras kanons – latviešu kultūras atmiņu kodols.

Jēdziens „kanons” (gr. kanōn – paraugs, mēraukla, norma) skaidrojams kā vispārpieņemts, obligāts; mākslā to skaidro kā vispārpieņemtu stingru likumu kopumu, kas reglamentē mākslas darba kompozīciju, kolorītu, reliģijā – dogma, noteikums vai rits, ko ieviesusi un sankcionējusi baznīca.

Kultūras kanons mūsdienu izpratnē saprotams kā izcilāko un ievērojamāko mākslas darbu kopums, kas atspoguļo nācijas visu laiku nozīmīgākos sasniegumus kultūras nozarē. Demokrātiski veidots kanons ir līdzeklis kopējas kultūras atmiņas radīšanai un izplatīšanai. Kanons savā ziņā ir institucionalizēta kultūras atmiņa. Vairākās Eiropas valstīs nacionālā kultūras kanona izveide ir viena no nozīmīgām un aktuālām diskusiju tēmām, kas aptver izglītības politiku un kultūras procesus sabiedrībā. Diskusijas par kultūras kanonu saistās ar jautājumu par globalizāciju, multikulturālu sabiedrību, savdabības saglabāšanu. Kultūru akcentē kā vienu no jomām, kas var vienot sabiedrību, veicināt sapratni.

Nacionālo kultūras kanonu veido izvēlēti eksperti septiņās komisijās. Viņi izvētījuši vērtības – tautas tradīcijās, arhitektūrā un dizainā, kino, literatūrā, mūzikā, skatuves un vizuālā mākslā, katrā atlasot tikai 30 izcilākos un būtiskākos mākslas darbu paraugus.

Katrā nozarē izvirzītie kritēriji atšķiras. Vizuālajā mākslā nolemts turēties tikai pie māksliniekiem, kuru vairs nav mūsu vidū, kino nolemts neminēt konkrētas personības vai virzienus, bet gan noteiktus darbus, kas iezīmē svarīgus pagriezienus Latvijas kinomākslā, turklāt neatkarīgi no to popularitātes. Literatūrā vispirms izveidots saraksts, bet pēc tam domāts par kritērijiem, bet mūzikas eksperti centušies sabalansēt popularitāti ar kvalitāti,

Vissarežģītāk gājis skatuves mākslas ekspertiem. Latvijas Kultūras akadēmijas rektors Jānis Siliņš atzīst, ka luga ir mākslas darbs

vien tik ilgi, kamēr tā redzama uz skatuves. Teātris ir enerģētiska parādība. Tādēļ sarakstā iekļautas tādas laika pārbaudītas izrādes, kas saglabājušās tautas atmiņā, pievienojot tikai vienu mūsdienu uzvedumu – Jaunā Rīgas teātra “Garo dzīvi”. Vismazāk vērtību – tikai 27, kas, atšifrējot zīmju valodā, ir trejdeviņi, – “garajā sarakstā” ielikuši tradicionālās mākslas eksperti.

Pēc iecerēm katrā nozarē uzaicināto ekspertu uzdevums ir šomēnes

sagatavot kultūras kanona sarakstu ar 12 savas nozares darbiem. Patlaban vēl mājaslapā

var iepazīties ar katras nozares 30 kultūras vērtībām. Kultūras kanona patronese, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce: “Es kultūras kanonu izjūtu kā pieturzīmes, kas plašajā kultūras laukā identificē un iezīmē noteiktas vērtības. Tas nenozīmē, ka jebkurš sabiedrības pārstāvis nevarētu veidot savu kanonu. Šis ir katras nozares ekspertu redzējums, kas uzrāda atsevišķas kvalitātes. Tieši kvalitātes jēdziens man šķiet viens no visbūtiskākajiem rādītājiem kanona izpratnē, kas neapšaubāmi skatāms kontekstā ar unikalitāti, tautas mentālo redzējumu un mūsu ilgākā laika posmā radušamies priekšstatiem. Šo kultūras kanonu nevajadzētu uztvert kā sastingušu.”

Ieskatam tautas tradīciju ekspertu ieteiktais, kas iekļaujams kultūras kanonā – latviešu tautasdziesmas, dziesmu teikšana vilcēju daudzbalsībā, kokles un koklēšana, tautas tērps, Lielvārdes josta, cimdi un cimdu raksti, arheoloģiskās rotas, Latgales podniecība, rudzu maize, Jāņi, talkas, kāzas, krustabas, bēres, kapu kopšanas tradīcijas, maija dziedājumi pie krusta un mirušo ofīcijs, tautas stāstīšanas tradīcijas, pasakas, tautas ticējumi, sakāmvārdi, mīklas, suitu kultūras telpa, lībiešu tradicionālā kultūra, folkloras kustība, Dziesmu svētki, pirts, puķu audzēšanas un dāvināšanas tradīcija

Eksperti atzinuši, ka kanonā iekļautās tradicionālās kultūras parādības ir nozīmīga tautas tikumisko un estētisko vērtību krātuve. Tās raksturo mūsu savdabību Eiropas un pasaules kontekstā, tai pašā laikā norādot uz universālām, daudzām tautām kopīgām sociokulturālām struktūrām: gadskārtu svētki, ģimenes ieražas. Nozīmīga vieta ierādīta amatniecības tradīcijām, kas liecina par paaudzēs pārmantotām prasmēm, iemaņām, meistarību un radošumu. Nosauktās parādības ir apliecinājums tādām nozīmīgām vērtībām kā roku darbs un radoša pašizpausme – vēlme darīt un radīt pašam (dziedāt, muzicēt, dejot, stāstīt, darināt).

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Saules un ēnas saspēle dzīves norisēs un svētkos

00:00
22.06.2024
10

Mārsnēnos Priekuļu apvienības svētkos “MārsnĒNAS – GaismĒNAS” zumēja kā bišu stropā – dienā centrā uzstājās mākslinieciskie kolektīvi, notika radošās darbnīcas, apvienības pagastu amatierteātru izrādes. Svētkus šogad rotāja moto: “Ja ir ēna, tad kaut kur ir arī Saule.” Saule ir arī Priekuļu apvienības logo zīme, tā simbolizē gaismu un siltumu, bet ēna veldzē un atvēsina, un […]

Pieejamība kā iespēja

00:00
21.06.2024
36

Pietrūkst kopīga redzējuma, kā jāveido dabas takas un dabas objekti, lai tie būtu pieejami ikvienam – ne tikai cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, bet arī māmiņām ar bērniem ratiņos vai vecāka gadagājuma ļaudīm,kuriem pastaigai nepieciešams līdzenāks ceļš un vairāk soliņu, kur piesēst, lai pastaigas laikā atpūstos. Tā, izpētot vides pieejamību kultūras mantojuma objektu, dabas taku, ēdināšanas […]

Jāatgādina, lai neatkārtotos

00:00
20.06.2024
51

14.jūnijs šogad bija lietains. Saule slēpās aiz asaru pielietiem mākoņiem, kad daudzviet Latvijā pieminēja 1941.gada represijās svešumā izvestos. Jaunraunā komunistiskā terora upuru piemiņas vietā priekulieši atcerējās uz Sibīriju aizvestos jaunrauniešus, tos, kuri neatgriezās. “Lasot atmiņas par to nakti, kad pārtrūka daudzu Latvijas iedzīvotāju dzīve, nevar palikt vienaldzīgs. Un nekur nepazūd jautājumi – par ko, kāpēc. Šodien […]

Aizvadītajā diennaktī vairākas sadursmes

14:33
19.06.2024
50

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 94 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 12 ceļu satiksmes negadījumi, kur vienā gadījumā viena cietusi persona. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 93 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 34 par ātruma pārsniegšanu, kā arī divos gadījumos […]

Ugunsdzēsējiem glābējiem Vidzemē septiņi izsaukumi

14:30
19.06.2024
30

Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no šī gada 18. jūnija plkst. 6.30 līdz 19. jūnija plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona pārvalde saņēma septiņus izsaukumus – divus uz ugunsgrēku dzēšanu, četrus uz glābšanas darbiem un viens izsaukums bija maldinājums. Vakar īsi pēc pusdienām ugunsdzēsēji saņēma izsaukumu uz Smiltenes novada Smiltenes pagastu, kur pēc ceļu satiksmes negadījuma bija […]

Satiksimies pie Sīmanīša!

00:00
19.06.2024
95

Vairāki simti cēsnieku un tālumnieku piepildīja Cēsu Maija parku. Viņi pazina Haraldu Sīmani, viņiem patīk viņa dziesmas. Kāds ar viņu dzīvojis kaimiņos, cits kopā mācījies, vēl cits muzicējis vai ciemojies pie viņa kādas baznīcas tornī, varbūt, garām skrienot, tikai sasveicinājies. Ha­ralds Sīmanis ir cēsnieks. Te veidojusies viņa personība, piedzīvota mīlestība, atrasts savs ceļš dzīvē un […]

Tautas balss

Zināšanas, kas vajadzīgas katram

17:05
18.06.2024
17
Lasītāja G raksta:

“Pagājušajā nedēļā Valmierā ikviens varēja uzzināt un arī praktiski pamācīties, kas tieši darāms krīzes situācijās. Aizsardzības ministrija rīkoja dienu “Bruņojies ar zināšanām”, kur speciālisti tikās ar iedzīvotājiem. Tāds pasākums bija pavisam 14 pilsētās Latvijā, bet mūsu valstī taču ir daudz vairāk pilsētu un visās dzīvo cilvēki, visur vajadzīgas šādas zināšanas, īpaši jau šajā situācijā, kurā […]

Svētkus sarīko pati kopiena

23:01
13.06.2024
22
Svētku apmeklētāja raksta:

“Skujenē bija ļoti skaisti pašu pagasta iedzīvotāju rīkoti svētki. Tur varēja baudīt gan koncertus, gan pamieloties ar vietējo gatavotiem gardumiem, gan redzēt daudz ko citu. Lieliski, ka ir uzņēmīgi, rosīgi cilvēki, kas darbojas savā un citu labā,” ar gandarījumu sacīja svētku apmeklētāja.

Prieks par atjaunoto ielu

23:00
13.06.2024
30
Bērzaines iedzīvotāja raksta:

“Braucu Cēsīs pa jauno Bērzaines ielu un priecājos, cik tā skaista! Tiešām gandarījums, ka atrasta nauda un veikta tik vērienīga pārbūve. Tagad sakārtos Emīla Dārziņa ielu, tad vēl vajadzētu sakārtot to Bērzaines ielas atlikušo daļu, kas ved līdz Gaujas ielai, tad šī apkaime būtu vienkārši fantastiska. Bet laikam jau jāsaprot, ka visu tūlīt nevar gribēt,” […]

Kas par maksu, kas bez maksas

22:59
13.06.2024
25
Lasītājs J. raksta:

“Lasu un domāju, kā tā, uz Cēsu kauju jubilejas koncertu, kur uzstājas vietējie dejotāji, jāpērk biļete, bet Igaunijas mūziķu koncertu varēs klausīties bez maksas. Vai tā ir mūsu paš­valdības godīga attieksme pret iedzīvotājiem,” neapmierinātību pauda lasītājs J.

Senioriem grūti izstaigāt lielus attālumus

22:58
13.06.2024
39
Cēsniece raksta:

“Cēsīs, Palasta un Gaujas iekas krustojumā pie muzeja krātuves, bija soliņš, kur bija ērti mirkli atpūsties, sakārtot pirkumus pēc iznākšanas no “Maxima” veikala un doties kājām mājās. Tagad soliņa vairs nav. Žēl, ka tas noņemts, nepadomājot par vecajiem cilvēkiem, kuriem grūti izstaigāt lielus attālumus, turklāt ar pirkumu maisiņiem rokās. Kopumā pilsētā ir pārāk maz soliņu. […]

Sludinājumi