Vakar Kultūras alianses pārstāvji tikās ar finanšu ministru Einaru Repši (JL) un apsprieda ar viņu vairākus būtiskus jautājumus: kultūras finansēšanu no valsts budžeta, Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) statusu un attīstību, nodokļus un citus jautājumus, aģentūru LETA informēja Latvijas Jaunā teātra institūta direktore Zane Kreicberga.
Tikšanās mērķis bija pārrunāt ar finanšu ministru kultūras nozares ilgtspējai aktuālākos jautājumus ekomomiskās krīzes un valsts budžeta samazinājumu kontekstā. Kultūras ministra Inta Dāldera (TP) solītā un valdības deklarācijā ierakstītā sadarbība ar nevalstisko sektoru pagaidām nav īstenojusies, jo nenotiek konsultācijas kultūras nozarei būtisku lēmumu pieņemšanā un likumprojektu izstrādē. Tā kā Finanšu ministrijas viedoklim nereti ir izšķiroša nozīme ar budžetu un nodokļu likumdošanu saistītu lēmumu pieņemšanā, Latvijas Radošo savienību padome (LRSP) pieteica vizīti pie finanšu ministra, lai tiešā sarunā noskaidrotu viņa viedokli un paustu savus apsvērumus par kultūras finansēšanu.
Viens no svarīgākajiem jautājumiem ir Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) turpmākais liktenis un finansējums. Šogad VKKF budžets ir samazināts par 43% salīdzinājumā ar sākotnēji plānoto, un tas ir atcēlis daudzas mērķprogrammas un kultūras programmas, VKKF izsludina tikai divus projektu konkursus agrāko četru vietā. Pēc 16.jūnija grozījumiem VKKF projektiem un programmām atvēlētais budžets ir 3 749 139 lati. Vairāk nekā puse VKKF pieejamā finansējuma katru gadu tiek novirzīta mērķprogrammām un kultūras programmām, kas faktiski ir politikas līmenī atzītas prioritātes, kuras būtu jāfinansē tieši no KM budžeta. Iepriekšējās valdības plānos bija apvienot VKKF ar Izglītības un inovāciju fondu, kurš tagad bez liela trokšņa likvidēts, tāpēc arī tagad pastāv bažas par VKKF likteni turpmākajos valsts budžeta cirtienos. Medijos izskanējis, ka nākamā gada valsts budžets jāsamazina vēl par 500 miljoniem latu.
Repše uzdeva jautājumu, kāpēc kultūrai būtu jāpārdala nodokļu maksātāju nauda caur VKKF, kāpēc to patērētājs nevarētu pirkt pa tiešo? Repše minēja Jaunā Rīgas teātra (JRT) piemēru, kas pilnīgi noteikti, viņaprāt, varētu izdzīvot bez valsts dotācijas.
Savukārt Kultūras alianses pārstāvji pauda viedokli: ja viss tiktu atstāts tirgus patvaļai, tad dominētu komercprodukti un izklaide, bet domāšanu virzoša māksla un kultūra izzustu, jo mākslinieki vairs nevarētu atļauties ar to nodarboties. Tika arī norādīts, ka liela daļa iedzīvotāju nespēj maksāt komerccenu par kultūras produktiem, tāpēc valsts dotācija un VKKF finansējums ir ļoti būtiski kultūras pieejamības nodrošināšanā.
Pēc sarunas tomēr neesot radusies simtprocentīga pārliecība, ka finanšu ministrs atšķir Valsts kultūrkapitāla fondu no Latvijas Kultūras fonda (LKF), vismaz FM Komunikācijas departamenta direktores vietnieks Aleksis Jarockis neformālā sarunā pēc oficiālās daļas norādīja uz VKKF pabojāto reputāciju, ar to domājot LKF direktora Pētera Bankovska afēras.
VKKF ir izšķiroša nozīme Latvijas kultūras un mākslas procesu nodrošināšanā un it īpaši kultūras nevalstiskā sektora atbalstīšanā. Finanšu ministrs Repše atzina: “Kaut kādai regulējošai nozīmei kultūrā valstij ir jābūt, tāpat kā nodrošinot kārtību un izglītību. Ļoti ticams, ka Valsts kultūrkapitāla fonda darbība ir ļoti svētīga un vajadzīga Latvijā. Tomēr, ja valsts izlemj atbalstīt kultūru, tad tā ir jāatbalsta no valsts budžeta, nevis iezīmējot noteiktus nodokļus.”
Attiecībā uz ideju atgriezties pie sākotnējā VKKF finansējuma modeļa, kad tas tika finansēts no noteikta apjoma alkohola, tabakas, izložu un azartspēļu akcīzes nodokļiem un nodevām (šāds modelis joprojām veiksmīgi darbojas Igaunijā, kur KKF finansējums ir krietni lielāks nekā Latvijā), Repše bija nelokāms un šo priekšlikumu strikti noraidīja.
Kultūras alianses pārstāvji pauda izpratni par to, ka jāsamazina valsts pārvaldes izdevumi un tas lielā mērā skar un skars arī kultūras nozari, tomēr aicināja finanšu ministru stingrāk prasīt no ministrijām nopietnas un pārdomātas tā saucamās strukturālās reformas, nevis tikai mehāniskus samazinājumus, kas patlaban dominē vismaz kultūras sfērā. Tika uzsvērta nepieciešamība pirms būtisku izmaiņu ieviešanas nodokļu politikā un likumdošanā to apspriešanā iesaistīt plašāku loku ekspertu no dažādām nozarēm, lai būtu iespējams modelēt šo izmaiņu sekas. Ar PVN likmes pacelšanu grāmatām jau ir pierādījies, ka kultūras sfērā nodokļu izmaiņas atsaucas daudz sāpīgāk nekā citās nozarēs. Tika pieminēts arī nodokļu atlaides samazinājums uzņēmuma ienākuma nodoklim, ja tas ziedo sabiedriskā labuma organizācijām (no 1. jūlija ar nodokli netiek aplikti tikai 15% ziedotās summas agrāko 85 % vietā). Ja līdz ar tiešajiem budžeta samazinājumiem vēl arī tiek nogriezti papildu instrumenti, kas dod iespēju kultūras organizācijām pašām piesaistīt līdzekļus, tad tas jau uzskatāms par nopietnu apdraudējumu kultūras dzīvotspējai.
Sarunas noslēgumā finanšu ministrs aicināja Kultūras alianses pārstāvjus iesaistīties darbā pie 2010. gada budžeta. 8. jūlijā LRSP iesniedza vēstuli Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (JL) ar lūgumu iekļaut Kultūras alianses pārstāvi Reformu vadības grupā, kas uz Nacionālās trīspusējas sadarbības padomes bāzes tiek veidota Ministru kabinetā.
Sarunā ar finanšu ministru Repši piedalījās priekšsēdētājs pārstāvji Uģis Prauliņš, Latvijas Teātra darbinieku savienības priekšsēdētāja Daiga Gaismiņa-Šiliņa, publicists un producents Haralds Matulis, rakstnieks Māris Bērziņš un Zane Kreicberga.
LETA
Komentāri