Iestājoties siltākam laikam kūlas dedzināšana Latvijā vēršas plašumā, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) operatīvā informācija. Pagājušajā diennaktī Latvijā reģistrēti 145 kūlas dedzināšanas gadījumi. Kopumā šogad reģistrēti 900 kūlas ugunsgrēki. LETA jau ziņoja, ka kūlas ugunsgrēki nopostījuši vairākas ēkas, bet 11.aprīlī kūlas ugunsgrēkā gājusi bojā kāda sieviete. Traģiskā nelaime notikusi Pļaviņu novada Aiviekstes pagastā, pie kādām lauku mājām. Pērnā zāle bija degusi aptuveni 3000 kvadrātmetru platībā, un ugunsgrēks tika nodzēsts jau pirms ugunsdzēsēju ierašanās. Apsekojot ugunsgrēka vietu, tika atrasta bojā gājusi 1935.gadā dzimusi sieviete. VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta. Tā apdraud cilvēku īpašumus, veselību un dzīvību. Kūlas dedzināšana nodara būtisku kaitējumu dabai un tās bioloģiskajai daudzveidībai, iznīcina vērtīgus augus, kukaiņus un sīkdzīvniekus, putnu ligzdas. Vislielākais ļaunums tiek nodarīts, dedzinot kūlu lielās platībās un vēlu pavasarī vai pat vasarā, kad ir pamodušies gandrīz visi dzīvnieki, izveidotas putnu ligzdas, sadētas olas. Turklāt dedzinātas tiek arī putniem nozīmīgās mitrās pļavas, ezeru un upju palienes. Kūlas dedzināšana samazina sugu daudzveidību, un tā vienkāršojas. Dedzināšanas rezultātā virsroku gūst dažas bieži sastopamas graudzāles ar stipru sakņu sistēmu, kas sāk dominēt agrākās sugu daudzveidība vietā. Tās rezultātā izzūd retās vai tikai dabiskiem zālājiem raksturīgās sugas, bet dedzināšana, sadegot organiskajām vielām, rada arī mēslošanas efektu, kas dabiskai pļavai nav vajadzīgs. Līdzīgi kā iepriekšējos gados, VUGD informēs Lauku atbalsta dienestu par kūlas degšanas vietām. Šo zemju īpašniekiem par lauku nesakopšanu un kūlas degšanu tiks samazināts Eiropas Savienības mazāk labvēlīgo apvidu maksājums. LETA
Komentāri